29. oktobrī  Sociālais dienests organizēja Rīgas firmas SIA “Tehnovers” mobilo pacēlāju prezentāciju. Lai pārliecinātos, kā tas darbojas, pulciņš ļaužu – Sociālā dienesta, Pilsētas domes, Komunālās pārvaldes, Liepājas Neredzīgo biedrības un citi interesenti – devās uz namu, kurā mīt 11 gadu vecā Monta, lai iepazītos ar mobilo pacēlāju praktisko pielietojumu un iespējām.

Meitenīte pārvietojas tikai invalīda ratiņos. Kamēr bijusi mazāka, māmiņa Ineta viņu pa kāpnēm nesusi uz rokām, tagad viņa to vairs nespēj. Monta apmeklēja Liepājas Kristīgo bērnudārzu-skolu, tagad būtu jāiet ceturtajā klasē, bet uz skolu netiek, jo nav kas viņu nēsā augšā un lejā. Arī skolā klase atrodas otrajā stāvā un nav padomāts, kā bērnam ratiņkrēslā tur tikt. Firmas pārstāvji vispirms demonstrē, kā pacēlājs ar savām gumijas kāpurķēdēm uzrāpjas līdz otrajam stāvam, kur dzīvo Monta. Diemžēl, lai pacēlājs paņemtu kukaragās Montas ratiņus, vajadzīga īpaša pielāgošana. Firmas pārstāvji meitenīti pārsēdina savos līdzpaņemtajos invalīdu ratiņos. No sākuma bērns mazliet satraucas, bet lejup, firmas pārstāvja vadīts, jau brauc ar prieku. Pacēlājs, kam piemontēti invalīda ratiņi, veikli pārvar kāpnes, slieksni un pēc dažām minūtēm ir jau uz ielas. Monta, kas mēnešiem nav bijusi laukā, ir sajūsmā.

Klātesošajiem demonstrē pacēlāja iespējas, kā to pareizi lietot. Vairāki vērotāji nopūšas, kāpēc līdz šim pie mums tādu nav bijis iespējams iegādāties. Montas māmiņa, kuras šaurajā pusotristabu dzīvoklī mīt vēl divi 15 un 17 gadu veci bērni, savukārt saskumst, ka viņai nebūtu, kur šo visnotaļ labo palīgu turēt.

Viens pacēlājs maksā ap 2600 latiem. Rīgā tādi jau iegādāti 30 invalīdu vajadzībām. Sociālā dienesta direktore Iveta Pūķe stāsta, ka Liepājā ir deviņas iestādes, kuras jānodrošina ar pacēlājiem. Iesākumā iecerēts iegādāties trīs pacēlājus – Dienas centram personām ar garīgās attīstības traucējumiem un vēl divām sociālajām mājām. Tā kā sakarā ar privātīpašumu uz dzīvokļiem Sociālajam dienestam nav izdevies panākt, lai tiktu īstenota ideja par invalīdu uzbrauktuvēm pie mājām, kurās dzīvo invalīdi, pacēlājs būtu lielisks risinājums cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem. Tie būtu jāiegādā visiem invalīdiem, lai viņi tos varētu izmantot gan dzīves, gan darba vietās, uzskata Iveta Pūķe. Bet tas ir nākotnes redzējums, kam budžetā būtu jāplāno līdzekļi. Pagaidām apzināti pirmie 27 cilvēki, kuriem šāds pacēlājs būtu nepieciešams.

Mobilie pacēlāji tika izmēģināti vēl trijās dažādās mājās, kurās nav lifta, lai pārliecinātos, kā cilvēki ratiņkrēslos no augšējiem stāviem var no sava dzīvokļa nokļūt lejā pa kāpnēm uz ielas. Daudzi no kustību invalīdiem ilgāku laiku vispār nav tikuši ārpus sava dzīvokļa sienām, atzina Sigita Riepša. Pēc iepazīšanās ar pacēlājiem darbībā Sociālā dienesta mācību klasē speciālisti iepazīstināja ar mobilo pacēlāju izmantošanas pieredzi Rīgas Labklājības departamentā. Visu atzinums – tā ir lieliska, vajadzīga ierīce, atzina arī Sociālā dienesta ergoterapeite Kristīne Rebuka-Amzele. Vai pie tās tiks arī liepājnieki, tagad atkarīgs no Pilsētas domes labās gribas un iespējām.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Firmas “Tehnovers” izpilddirektors Jurijs Rudņikihs uzskatāmi pierāda pacēlāja lieliskās īpašības.