Namu apsaimniekotājiem ir
pēdējais brīdis pārbaudīt savus īpašumus un lūkot, vai kaut kur nav
iemitinājušies klaidoņi. Jo viņi šobrīd aktīvi meklē siltākas vietas, kur
nakšņot. Bet tas savukārt var radīt ugunsdrošības un higiēnas problēmas.

“Rudens ir laiks, kad
daudzdzīvokļu māju pagrabos, bēniņos vai citās nišās iemitinās nevēlami īrnieki
– klaidoņi. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņi neko ļaunu nedara, lai jau
sildās. Taču tā gluži viss nebūs,” skaidro Pašvaldības policijas
priekšnieka vietnieks Uldis Novickis. Pirmkārt, paši klaidoņi nelabprāt rādās
iedzīvotāju acīs, pārvietojas pamatā tikai diennakts tumšajā laikā. Taču viņu
klātbūtni var noteikt pēc citām pazīmēm. Piemēram, sākas sīkas zādzības: no
kāpņutelpām pazūd spuldzītes. Parādās antisanitāri apstākļi, jo klaidoņi stiepj
pie sevis visādas drazas, turpat ēd un arī kārto dabiskās vajadzības. Tādēļ
neizbēgami sāk rasties netīkamas smakas. “Visbeidzot, laiku pa laikam kādu
no viņiem pamana. Un, domāju, kāds bērns var pamatīgi pārbīties, ja viņam pretī
pēkšņi iztenterē ne īpaši patīkama izskata cilvēks,” norāda U. Novickis.
Tāpēc viņš iesaka māju pārvaldniekiem, māju vecākajiem kopā ar kaimiņiem sarīkot
reidu pa savu kopīpašumu, pārbaudīt, vai kāds jau kaut kur nav ierīkojis
midzeni. Tāpat jāpievērš uzmanība caurumiem pagrabstāvu logos un durvīm, jo
klaidoņi tās mēdz atlauzt. No klaidoņiem nav pasargāti arī neapdzīvoti
dzīvokļi, kuru īrnieki vai īpašnieki izbraukuši vai pavisam pametuši telpas.
Nebūs pārsteigums, ka tur kāds var iemitināties. “Pati galvenā problēma
šādos gadījumos tomēr ir ugunsdrošība. Visiem ir zināms, ka bezpajumtnieki
lielākoties ir apreibuši, tāpēc nereti nespēj adekvāti reaģēt uz aizdegšanās
draudiem. Viņi var uzsmēķēt un aizmirst nodzēst cigareti. Vai atrast kādu citu
sildīšanās veidu,” brīdina U. Novickis.

“Nekādus īpašus
reidus bezpajumtnieku atrašanai mēs gan neplānojam,” atzīst firmas
“Namu serviss “Apse”” valdes loceklis Gatis Kālis. Viņš
norāda, ka namu apsaimniekotāja kompetencē vairāk ir saimnieciskie jautājumi.
“Domāju, ka atsaucīgākiem jābūt pašiem iedzīvotājiem. Tieši viņi ir tie,
kuri, ikdienā dzīvojot uz vietas, redz, vai kaut kur nav iemitinājies kāds
svešinieks. Un laiku pa laikam kaut kur klaidoņi parādās. Visbiežāk viņi
vienkārši ielien kāpņutelpās pagulēt un pasildīties. Taču tad iedzīvotāji paši
reaģē un zina, kam zvanīt,” savu skatījumu uz šo problēmu pauž G. Kālis.
Katrā ziņā, ja māja ir labi apsaimniekota, apkopta un noslēgta, tad problēmām
ar bezpajumtniekiem nevajadzētu būt.

Viņam piekrīt namu
apsaimniekotāja Evija Zemele. “Man faktiski visām mājām veikta renovācija,
katrs paksis ir izpētīts, visur saliktas jaunas dzelzs durvis un jaunas
atslēgas. Svešinieks tur vienkārši nevar iekļūt,” apgalvo E. Zemele.
Viņa uzskata, ka klaidoņu apdraudētas ir pamestas vai daļēji apdzīvotas ēkas,
kur viņi diezgan vienkārši var tikt iekšā. Lielākoties tie ir vecās apbūves
nami, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pienācīgi apsaimniekoti.