Trūkst izsmeļošas statistikas

“Domāju, ka cilvēkiem ir ļoti plaša fantāzija,” atbildot uz šo jautājumu, saka Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks. Viņš skaidro, ka līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, arī Latvijai paredzēta konkrēta palīdzības programma pandēmijas apkarošanai. Pirmkārt, tā ir saistīta ar atbalstu ekonomikai, otrkārt, ar medicīnas masku, aizsarglīdzekļu, arī vakcīnu centralizētu iegādi. “Saslimušo skaits nekādā veidā nevar ne palielināt, ne arī samazināt atbalstu,” uzsver eiroparlamentārietis.

Viņš noraida arī citas sazvērestības teorijas, tai skaitā apgalvojumus par obligātu vakcinēšanu. Tomēr sabiedrībā skepse par Covid-19 bīstamību arvien pieaug. “Pavasarī TV sižetos rādīja pārpildītas slimnīcas un morgus Itālijā, masu kapus Ņujorkā. Kāpēc tagad nekā tamlīdzīga nav?” spriež skeptiski noskaņotie.

A. Ameriks pauž, ka šobrīd mediķi resursu ziņā ir daudz nodrošinātāki, nekā tas bija pavasarī – slimnīcas ir labāk sagatavotas un arī ārstēšanas metodes uzlabojušās.

“Trūkums, iespējams, ir tas, ka nav izsmeļošas un skaidras statistikas, piemēram, par cilvēku nāves cēloņiem, kāda ir dinamika utt. Konkrēta informācija izbeigtu visas šīs muļķības. Taču šodien katrs, kuram nav slinkuma, publicē kaut kādus skaitļus bez atsauces. Kas tie par skaitļiem, kur tie iegūti, nav zināms. Manuprāt, šīs spekulācijas rodas tāpēc, ka varbūt pilnā apmērā un profesionāli sabiedrība netiek iepazīstināta ar statistiku, salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem.”

Mūslaiku iezīme – informācijas “burbuļi”

Arī EP deputāte Dace Melbārde norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieaudzis dezinformācijas apjoms, plaši izplatoties viltus ziņām, maldinošai vai pat klaji melīgai, uz faktiem nepārbaudītai informācijai.

“Pavisam jauna mūslaiku iezīme ir informācijas “burbuļi”, ko cilvēki patērē un kur apzināti vai neapzināti uzturas.

Katrs šodien var presē, sociālajos medijos izlasīt vai TV ekrānos redzēt un saklausīt sev tīkamāko viedokli.

Vienlaikus rodas paradoksāla situācija – mēs dzīvojam ļoti brīvā un demokrātiskā valstī un mums ir praktiski neierobežota piekļuve jebkuram informācijas avotam pasaulē, lai vispusīgi analizētu un kritiski attiektos pret jebkuru informāciju, taču mūsu informācijas patēriņš sašaurinās, radot ļoti lielu fragmentāciju. Tā ir laba augsne, lai manipulētu ar cilvēku prātiem un sabiedrības noskaņojumu.

Taču Covid-19 pandēmija ne vien Eiropā, bet arī Latvijā katru dienu prasa arvien jaunus upurus. Varētu jautāt, kāds šim vīrusam sakars ar dezinformāciju? Dezinformācija, kas saistās ar maldinošu vai nepatiesu ziņu izplatīšanu par vīrusa ietekmi uz cilvēku veselību, atvieglo vīrusa izplatību, liek šķēršļus nule uzsāktajai vakcinācijai pasaulē un aizkavē sasirgušo cilvēku operatīvu ārstēšanu.”

Ko šajā situācijā darīt? D. Melbārde saka: “Lai nodrošinātu pārbaudītas un korektas informācijas sniegšanu, jāstiprina uzticība institūcijām. Tur labs palīgs var būt kompetenti savas jomas līderi – autoritatīvi zinātnieki, mediķi, arī citās jomās strādājošie, kas bauda lielu sabiedrības uzticību.

“Es pati visa gada garumā kopā ar komunikācijas zinātnes doktori un medijpratības eksperti Klintu Ločmeli piedalos Latvijas senioriem veltītos semināros par kvalitatīvu mediju saturu. Tieši praktiski piemēri no dzīves ir labs palīgs darbā ar senioriem. Kopā analizējot reālus piemērus, viņi iemācās nošķirt slēpto reklāmu no kvalitatīvas informācijas satura. Vēl es gribētu aicināt ikvienu pret Covid-19 pandēmiju izturēties nopietni un atbildīgi,” saka deputāte.

Palīdzēs uzlabot Eiropas veselību

Pandēmija devusi lielu mācību katrai ES valstij atsevišķi un visai savienībai kopumā, uzskata A. Ameriks. “Mēs zinām, ka 80% no visām marlēm, maskām un medicīnas iekārtām ražo Āzijas valstīs, kur ir daudz lētāks darbaspēks un citādi nodokļu režīmi. Pēc tam viss saražotais tiek vests uz ES. Taču tajā brīdī, kad sākās krīze, visi atjēdzās, ka bagātā un ietekmīgā ES atkarīga no trešajām valstīm un no to pozīcijas – pārdot preci Eiropai vai Amerikai.

Arī Latvija pirmajā Covid-19 vilnī sūtīja savas lidmašīnas uz Ķīnu, lai atvestu kastes ar maskām. Tagad Eiropa šīs kļūdas ir sapratusi.”

Maija nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu jaunai, pastiprinātai ES veselības programmai 2021.–2027. gadam, kuras nosaukums ir “EU4Health” jeb “ES veselība”.

“Lai ES situāciju uzlabotu, viens no pasākumiem ir starpvalstu koordinācijas uzlabošana. Šajā ziņā jaunā “ES veselības” programma ir labs sākums,” stāsta D. Melbārde. “Lai arī sākotnēji pieteiktais 9,4 miljardus eiro lielais programmas budžets vasarā tika samazināts gandrīz četras reizes, pozitīvi ir tas, ka novembra sākumā Eiropas Parlamentam izdevās panākt kompromisu ar Padomi, un rezultātā programmas budžets atkal tika palielināts līdz 5,1 miljardam eiro.”

Šie vairāk nekā pieci miljardi eiro no “ES veselības” programmas būs palīdzība jau pandēmijas laikā, tostarp medicīnisko preču iegādei, kā arī vidējā termiņā veidojot veselības aprūpes personāla un ekspertu rezervi, ko varēs mobilizēt, lai reaģētu uz krīzēm visā ES. “Bet ne mazāk svarīga ir medicīnas sistēmu modernizācija, īpaši digitālie risinājumi, piemēram, izveidojot Eiropas E-veselības karšu sistēmu. Lai arī veselības jautājumi ir nacionāla kompetence, “ES veselības” programma var palīdzēt veikt vajadzīgo koordinējošo funkciju, kuru pastiprina vērā ņemams budžets,” norāda D. Melbārde.

Fakti, nevis izdomājumi

Eiropadome 2020. gada martā apņēmās vērsties pret dezinformāciju ar pārredzamu, savlaicīgu un uz faktiem balstītu komunikāciju.

Eiropas Komisija (EK) vasarā nāca klajā ar ierosmēm, kā cīnīties pret “infodēmiju”. Iniciatīva balstās uz šādām darbībām:

• saprast – nošķirt nelegālu saturu no satura, kas ir kaitējošs, bet nav nelegāls, un dezinformāciju, kas ir apzināta, no maldināšanas, kas var būt netīša;
• komunicēt – ES turpinās aktīvi vērsties pret dezinformāciju;
• sadarboties – tiks turpināta un uzlabota sadarbība starp ES iestādēm, dalībvalstīm, tiks pastiprināts atbalsts pilsoniskās sabiedrības rīcībspēkiem cīņā pret dezinformāciju;
• veicināt lielāku caurredzamību – tiešsaistes platformām jāsniedz ikmēneša ziņojumi, kuros iekļauti dati par to darbībām ar koronavīrusu saistītas dezinformācijas un reklāmas ierobežošanai, jāpastiprina sadarbība ar faktu pārbaudītājiem visās ES dalībvalstīs;
• garantēt vārda brīvību – EK turpinās pārraudzīt, kā koronavīrusa kontekstā veiktie dalībvalstu ārkārtas pasākumi ietekmē ES tiesības un vērtības;

• veicināt izpratni un informētību – palielināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, saglabājot piekļuvi informācijai, un vārda brīvību, veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un digitālās prasmes.

Avots: europarl.europa.eu