Joprojām nav pabeigta pirmo 20 stacionāro radaru uzstādīšana
galvaspilsētā un tās apkaimē. Un līdz ar to tuvākajā laikā mūspusē stacionāro
radaru vēl nebūs, noskaidroja portāls.

Kā vēsta Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija par
iespējamajām fotoradaru atrašanās vietām, tad četras no tām ir arī mūspusē: Nīcas
novadā, autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža 22.km; Grobiņas novadā, autoceļa
A9 Rīga – (Skulte) – Liepāja 190.km; Grobiņas novadā, autoceļa A9 Rīga – (Skulte)
– Liepāja 177.km un Liepājā, Brīvības ielā 146a.

Kā portālam paskaidroja CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka
vietnieks Arnis Jekste, par fotoradariem Latvijā atbild divas iestādes: ”Par stacionārajiem
fotoradariem un to ieviešanu Latvijā atbild CSDD. Informācija ar karti,
prezentāciju, fotoradaru aprakstu pieejama http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/aktuali/stacionaro_fotoradaru_vietas_un_skaidrojums/.”

Un piebilst: ”CSDD pirmo stacionāro fotoradaru testa režīmā
uzstādīja 9.12.2014. Mūsu pusē neviens no pirmajiem 20 fotoradariem nav
plānots.”

Savukārt par pārvietojamiem fotoradariem un to izvietošanu
ātruma kontrolei atbild Valsts Policija: ”Visa informācija par to atrašanās
vietām pieejama http://www.vp.gov.lv/?id=739&said=739&r=1.
Sarakstā ir arī gan Liepājas pilsētas adrese, gan tuvāko novadu adreses.”

A.Jekste skaidro: ”Vispirms jāievieš pirmie 20 stacionārie
fotoradari.” Viņš neslēpj, ka ar šo procesu CSDD nevedas tik raiti, kā
sākotnēji bija cerēts, jo ļoti daudz laika prasa dokumentācijas sakārtošana:
”Līdz šim ieviesti tikai pieci no plānotajiem 20 fotoradariem. Līdz ar to, kad
un kur Liepājas pusē varētu tikt uzstādīts kāds stacionārais fotoradars.
Turklāt mūspusē ir būtiski arī pabeigt ceļu rekonstrukciju, lai izvērtētu
vietas, kur visbūtiskāk uzstādīt fotoradarus.”

Taču par to, ka šīs iekārtas nepieciešamas, viņš nešaubās:
”Pērn, salīdzinājumā ar 2013.gadu, par 18% pieaudzis satiksmes negadījumos bojā
gājušo skaits. Arī šis gads uz ceļiem iesācies traģiski. Tādēļ radari ir
būtiski.”

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks skaidro: ””2012.gadā,
kad Latvijā darbojās stacionārie fotoradari, vidējais auto plūsmas ātrums uz
valsts nozīmes autoceļiem bija 90,6 km/h. Savukārt 2014.gadā vidējais ātrums
palielinājies par 3,4 km/h un sasniedzis 94,0 km/h atzīmi. Ceļu satiksmes
statistikas analīze un starptautiskā pieredze liecina: ja vidējais ātrums
palielinās par 10%, tad negadījumu skaits palielinās par 20%, ievainoto skaits
palielinās par 40%, bojā gājušo skaits palielinās par 50%.”

Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām tiek izvietotas
informatīvas zīmes, uz kurām norādīts mērierīces atrašanās vietā atļautais
ātrums. CSDD īpašu uzmanību pievērš tam, lai radaru ieviešana un darbība ir
caurskatāma. Līdz šim CSDD veikusi rūpīgu un apjomīgu darbu, lai analizētu ceļu
satiksmes rādītājus, noteiktu mērierīču atrašanās vietas, ierīkotu
infrastruktūru, veiktu iepirkumu. Radariem jābūt sabiedrībai saprotamam
instrumentam satiksmes drošības uzlabošanai, prevencijai, kā arī vidējā
braukšanas ātruma samazināšanas un ievērošanas nodrošināšanai, nevis naudas
pelnīšanas avotam. Par radaru fiksētajiem pārkāpumiem iekasētajiem līdzekļiem
jānonāk valsts budžetā un tie jāizmanto ceļu infrastruktūras un satiksmes
drošības uzlabošanai. Pretēji iepriekšējai kārtībai, tagad izveidota sistēma,
ka maksa par radaru darbības nodrošināšanu nav atkarīga no iekasēto soda naudu
apjoma un skaita.

Taču stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes
drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir ceļu uzlabošana,
policijas klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un
informēšana, uzsver CSDD pārstāvis.

Jau ziņots, ka, lai Latvijā uzlabotu ceļu satiksmes drošību
un atbilstoši valdības uzdotajam, pērn tika izvēlētas pirmās 20 ātruma
kontroles mērierīču atrašanās vietas uz valsts ceļiem un Rīgas pilsētas ielām.
Vietas tika izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un
satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts
policijai, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Izstrādājot radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā
gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori
Latvijā. Proti: ceļu satiksmes negadījumu analīze (negadījumu, cietušo un
bojāgājušo skaits konkrētajā vietā), ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē,
potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums
citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas
tendences.

Kā portālam jau iepriekš pauda VP Kurzemes reģiona pārvaldes
Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš, ņemot
vērā to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, ir tikai likumsakarīgi, ka pirmie
20 stacionārie fotoradari tiks izvietoti Rīgā un Rīgas apkārtnē: ”Tāpat kā
iedzīvotāju skaits, arī transporta skaits un satiksmes plūsma Rīgā un ap Rīgu
ir nesalīdzināmi lielāka, nekā citur valstī.”

Viņaprāt, mūspusē stacionārie fotoradari visvairāk būtu
vēlami uz maģistrālajiem autoceļiem: Rīga – Liepāja, Rīga – Ventspils: ”Tie
būtu primārie. Tālāk, izanalizējot vietas, kur notikuši ceļu satiksmes
negadījumi vai sistemātiski tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums,
vajadzētu uzstādīt radarus, lai novērstu pārkāpumus un nelaimes gadījumus šajās
vietās.”

Arī Liepājas pilsētā Pēc I.Ukstiņa domām pāris stacionārie
fotoradari par sliktu nebūtu: ”Tas tikai uzlabotu satiksmes kultūru.
Galvenokārt, stacionāros radarus vajadzētu izvietot uz maģistrālajiem ceļiem un
tranzītielām.”

Jāpiebilst, ka, kamēr stacionārie fotoradari mūspusē vēl ir
tāla nākotne, ikdienas darbā policijas darbinieki izmanto mobilo fotoradaru, kā
arī operatīvajos transportlīdzekļos iebūvētās ierīces.