Ceturtdienas, 13.augusta, pievakarē mūsu svētceļnieki
sasnieguši Aglonu, portālam pastāstīja svētceļojuma ilggadējais vadītājs,
priesteris Mariušs Kempa: ”Kā bijām jau sākotnēji plānojuši, vakar ap pieciem
pēcpusdienā sasniedzām galamērķi.”

Tas noticis bez starpgadījumiem, kaut arī laika apstākļi
svētceļniekus nelutināja – karstums bija nopietns pārbaudījums. ”Bijām tam
gatavi, rīkojāmies apdomīgi, līdz ar ko karstums mums netraucēja,” skaidroja
priesteris, norādot, ka Ātrā palīdzība nevienam svētceļniekam no mūspuses nav
bijusi nepieciešama.

Ja no Liepājas svētceļojumu uzsāka ap 40 cilvēku, tas galā
nonākusi vairāk nekā 60 svētceļnieku grupa, jo pa ceļam gājienam pievienojušies
aizvien jauni dalībnieki. ”Savukārt teju desmit cilvēki bija tādi, kas gāja
tikai līdz Skaistkalnei, jo vairāk viņiem nebija brīva laika,” tā M.Kempa.

Portāls jau informēja, ka pirmie svētceļnieki uz Aglonu devās
27.jūlijā – tie bija ap 40 dažāda vecuma svētceļnieki no mūspuses. Svētceļojuma
maršruts bija tradicionālais: Liepāja – Gavieze – Asīte – Nīgrande – Grīvaiši –
Auce – Mežmalieši – Eleja – Bauska – Skaistkalne – Darbnīcas – Nereta – Aknīste
– Bebrene – Nīcgale – Kalupe – Višķi – Aglona.  

Svētceļojumam vienmēr ir Marijas dimensija, Skaistkalnes un
Aglonas svētvietās viņa tiek īpaši godināta, ikdienas Rožukroņa lūgšana palīdz
mācīties no Marijas klausīties un mīlēt Dievu, skaidro priesteris. Šogad
Latvijā, atzīmējot 800.gadadienu, kopš pāvests Inocents III paludināja Livoniju
par Jaunavai Marijai veltītu zemi, ir iespēja no jauna atklāt Marijas
godināšanas skaistumu un nozīmi kristīgajā dzīvē.

Kā portālam telefonsarunā no Aglonas pastāstīja M.Kempa,
šodien, 14.augustā, notiks Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas
svētki. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 11.-15.augustā
ir gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā – starptautiskas nozīmes svētvietā
Latvijā – pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan
citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti
par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts
budžeta.

Svētku laikā norisinās vairākas svētās Mises, procesijas,
adorācijas un lūgšanas. Svētku kulminācija tradicionāli ir 14.-15.augusts, kad
notiek Tautas krusta ceļš un Svētku galvenā mise. Šajās dienās Aglonā pulcējas desmitiem
tūkstoši ticīgo.

Pēc šiem ticīgajiem tik svarīgajiem pasākumiem sāksies
mājupceļš, ko katrs svētceļnieks veiks pēc saviem ieskatiem, skaidroja
priesteris, piebilstot, ka pēc svētceļojuma tradicionāli notiks svētceļnieku
salidojums. Tas paredzēts Aizputē 29.un 30.augustā.