Piektdiena, 23. februāris Haralds, Almants
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Muzejā skatāma Latvijas brīvības cīņām veltīta izstāde

Muzejā skatāma Latvijas brīvības cīņām veltīta izstāde
14.11.2006 11:27

0

Atslēgvārdi

Līdz 19.novembrim Liepājas muzejā būs skatāma tematiska izstāde, veltīta Latvijas brīvības cīņām, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners. Izstādē īpaši akcentēti notikumi pie Liepājas 1919.gada novembrī. “Pieteicaties, kas esat ieročus nesuši” atspoguļo to periodu Latvijas vēsturē, kurš notikumu un norišu piesātinātības dēļ ir ļoti sarežģīts.

“1919.gada rudens. Varonības un nodevības, bezgalīgas uzupurēšanās un arī savtīguma un gļēvulības laiks. Latvijas brīvības cīņu laiks,” komentē Gintners.

1919. gada otrajā pusē vienlaikus ar lielinieku pūlēm nodibināt Latvijā padomju varu krievu monarhisti apvienojās ar Latvijai naidīgām vācu muižniecības aprindām, kuras cerēja nostiprināties Latvijā, satriekt padomju varu Krievijā un atjaunot Vācijas ķeizarvalsti.
1919.gada jūlijā visi apstākļi vedināja domāt, ka vācu karaspēks drīzumā Latviju atstās, taču Vācijas valdība nevēlējās zaudēt ietekmi Baltijā un tiecās saglabāt kaut daļu no nesen milzīgās armijas.

Kad kļuva skaidrs, ka ar ģenerāļa Ridigera fon der Golca atrunu, ka evakuācijai nepieciešamas 74 dienas, neizdosies no tās izvairīties, ģenerālis panāca vācu algotņu masveida pāreju Jelgavā veidotajā tā saucamajā krievu Rietumarmijā.
Šīs armijas priekšgalā stājās par pulkvedi un kņazu Avalovu dzimtas pārstāvi uzdevies Pāvels Bermonts. Rietumarmijas vadība praktiski atradās Golca un Bišofa rokās. No Vācijas tai pienāca ešeloni ar karavīriem, ieročiem, kara tehniku.

Bermonta mērķis bija Latvijas pagaidu valdības gāšana, Baltijas provinču pārvaldes organizēšana, saglabājot visas muižniecības privilēģijas.
Bermontiādes galvenās cīņas norisinājās pie Rīgas, sākoties 8.oktobrī, bet 11.novembrī, kā rakstīja tā laika avīzes: ”Vācu bandas satriektas. Pārdaugava un tilti mūsu rokās.” Lāčplēša diena bija dzimusi.

Karadarbības turpinājumā bermontieši aktivizējās Kurzemē. Cīņas pie Liepājas 1919.gada novembrī nepārsteidza ar tādu grandiozitāti kā pie Rīgas, jo kaujās iesaistīto spēku bija mazāk, taču šo cīņu spraigums bija tikpat liels.
4.novembrī tika ieņemta Grobiņa, Liepājas aizstāvju pozīcijas sāka apšaudīt pretinieka artilērija. Kaujas ar ārkārtīgi lielu pilsētas aizstāvju uzupurēšanos un cīņas sparu, virspavēlnieka pulkvežleitnanta Oskara Dankera prasmīgā vadībā beidzās 14.novembrī, padzenot bermontiešus no Liepājas.

Viena no izstādes sadaļām veltīta Lāčplēša Kara ordenim. Tas dibināts 1919.gada 11.novembrī. Tikai pēc Latvijas teritorijas pilnīgas atbrīvošanas Satversmes sapulce 1920.gada 18.septembrī pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeni.
Ordenis piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem – par godu un slavu Latvijai. Ordeni piešķīra līdz 1928.gadam, kad saskaņā ar 15.oktobra lēmumu apbalvošanu ar to pārtrauca.

Izstādē īpašu interesi var izraisīt Jēkaba Klaviera personība. 1921.gadā Jēkabs Klaviers (1865-1937) par izcilo drosmi 14.novembra kaujā tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni, kļūdams par vienu no gados vecākajiem ordeņa kavalieriem. Divus gadus vecāks par viņu bija vienīgi brīvprātīgais Fricis Liepiņš (1863-1939), dzimis Aizputes apriņķī, arī piedalījies Liepājas aizstāvēšanas kaujās. Miris un apglabāts Dunalkā.
Izstādes noslēguma daļai dots nosaukums “Rekviēms”. Tā liek ielūkoties šodienā, kad cilvēku cieņa un rūpes gādā par Latvijas brīvības cīņās kritušo vai šo kauju izcīnījušo vīru piemiņas un vārdu saglabāšanu Liepājas kapsētās.

LETA

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz