Liepājnieks, kurš, tīrot šķūnīti, tajā atrada akmens
plāksnes ar pagājušā gadsimta uzrakstiem, plāksnes uzdāvināja Liepājas muzejam,
portāls uzzināja, piedaloties dāvināšanas ceremonijā.

Portāls jau informēja, ka plāksnes vīrietis atrada, veicot
šķūnīša tīrīšanu. Uz vienas no akmens plāksnēm ir uzraksts krievu valodā: ”Bez
zināmajiem šeit apbedīti 527 cilvēki – nezināmi karavīri.” Uz otras plāksnes ir
uzraksts latviešu valodā: ”Šajā vietā 1906.gada 10.janvārī pakārts vietējo
revolucionāru vadonis V.Štrauss.” Plāksnei ar uzrakstu krievu valodā nav
norādes par tās izgatavošanas laiku, taču uz abām plāksnēm to augšas daļā virs
uzrakstiem ir piecstaru zvaigznes.

Informācija par V.Štrausu gūstama 1980.gadā apgādā ”Avots”
izdotā grāmatā ”Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata. I sējums.
2.daļa. 1905.-1907.gada revolūcija”. Tur lasāms, ka Vilhelms Ģirts Štrauss
dzimis 1883.gada 10.februārī Vidusmuižas ”Ūsaiķenos”: ”1889.gadā pabeidzis
Liepājas pilsētas skolu, viņš sāka kādā muižā netālu no Liepājas mācīties
praktisko zemkopību. Pieradis jau no pašas bērnības nepadoties kundzībai un
nelocīt kaklu tās priekšā, viņš, protams, nevarēja pie tās pierast arī minētā
muižā, tādēļ jau pēc sešiem mēnešiem Štrauss no turienes aiziet uz mājām pie
tēva. 1903.g.pavasarī Štrauss ierodas Liepājā un stājas sakaros ar BLSDSO,
kuras rindās darbojas līdz minētā gada rudenim, kad viņš aizbrauc uz Rostovu
pie Donas, kur dabū vietu pie kāda miertiesneša par rakstvedi. … 1904.gadā
Štrauss pārbrauc Liepājā. Tanī pašā rudenī viņu iesauc armijā un nosūta uz
Lomžu.” Jau 1905.gada rudenī viņš iebraucis Latvijā, 1905.gada novembrī ieradies
Gramzdas pagastā, kur bijis centrs viņa darbībai. Rīkojis mītiņus un
tamlīdzīgi.

Tajā pašā grāmatā lasāms arī par V.Ģ.Štrausa mūža nogali:
”Reakcijai iestājoties, viņu Liepājā apcietina ar Vilhelma Čunčiņa dokumentiem
un vairākas dienas spīdzina policijas iecirknī, no turienes aizved uz cietumu.
Jau nākošā dienā zaldātu pavadībā viņu nosūta uz Priekules ”Golgātu”. Viņu
tiesāja 1906.g.18.janvārī. Štrausu pakāra pie telefona staba uz Purmsātu –
Priekules lielceļa.”

Diemžēl par otru liepājnieka atrasto plāksni – kur tā varētu
būt savulaik atradusies, pat Liepājas muzejam versiju nav.

Otrdien, 5.maijā, liepājnieks Raimonds abas plāksnes
uzdāvināja jeb bez atlīdzības nodeva Liepājas muzejam. Viņš portālam atzina, ka
nu par plāksnēm viņam prāts mierīgs: ”Vismaz tās neieguls kādā svaigi betonētā
celiņā.”

Viņš vēl papildus uzzinājis, ka savulaik vietā, kur
nogalināts V.Ģ.Štrauss, bijusi piestiprināta koka plāksnīte. Kad tā sapuvusi,
pasūtīta akmens plāksne. Tā gan piemiņas vietā neesot uzstādīta, jo nav
pieņemta – atzīta par brāķi. Raivis lēš, ka problēma bijusi tajā, ka akmeņkalis
”G” izkalis kā ciparu ”6”. Tā dēļ plāksne atzīta par brāķi un pa nezināmiem
ceļiem nonākusi šķūnītī.

Savukārt Liepājas muzeja galvenā krājumu glabātāja un
direktores vietniece krājumu darbā Guna Dancīte portālam atzina, ka muzejs
priecājas par saņemto dāvinājumu. Viņa pastāstīja, ka plāksnes novietotas
noliktavā, bet pēc to uzpošanas tiks iekļautas muzeja krājumos.

G.Dancīte arī atklāja, ka nākotnē muzejs plāno izstādi par
1905.gada notikumiem: ”Un, iespējams, ka izstādē viena no plāksnēm – V.Ģ.Štrausam
– tiks iekļauta ekspozīcijā.”

12Skatīt galeriju