Otrdien Annas tirgū kāds
vīrietis pārdevējai centies iemānīt viltotu 50 eiro banknoti.  Dažas stundas pirms tam, iespējams, ar to
pašu banknoti viņš vēlējies iepirkties kādā veikalā Zemnieku ielā. Liepājā
šogad tas nav pirmais gadījums, kad pircēji mēģina apkrāpt tirgotājus. Latvijas
banka gan mierina, ka eiro viltojumu
skaits nepalielinās, tieši pretēji – tas esot sarucis.

Augļu un dārzeņu pārdevēja pastāstīja, ka aptuveni
35 gadus vecais vīrietis Annas tirgū no viņas vēlējies iegādāties pāris
kilogramu kartupeļu un bērzu sulu. Par nelielo pirkumu viņš devis 50 eiro
banknoti. “Vīrietis izskatījās piedzēries, taču pēc alkohola nesmakoja,
likās, ka viņš stipri smaržo pēc odekolona. Runāja krieviski, tomēr neskaidri.
Drīzāk es teiktu, ka viņš murmulēja. Es to naudu paņēmu, bet tā likās tāda
jocīga, tāpēc teicu, lai viņš dod man 1,50 eiro. Viņš atbildēja, ka neesot.
Pacēlu naudu pret gaismu, taču mans brālis sacīja, ka ūdenszīmes ir – tad jau
nauda īsta,” pastāstīja pārdevēja, kura banknoti tomēr nolēmusi parādīt
citai tirgotājai. Tā, apskatot naudu, sacījusi, ka iestrādātā svītra banknotes
viducī (daudztoņu ūdens zīme) ir blāvāka, nekā būtu jābūt. Tāpēc pārdevēja
devusies uz “Top!” veikalu, lai banknoti pārbaudītu ar speciālu
ierīci. Skenējot naudu, atskanējis pīkstiens, kas signalizē, ka banknote nav
īsta.

“Kurzemes Vārds”, aplūkojot aizdomīgo
banknoti, secināja, ka pirmajā mirklī to var noturēt par īstu – bija redzamas
gan ūdenszīmes, gan citi elementi. Tomēr, rūpīgi banknoti aptaustot un izpētot,
kā arī salīdzinot ar īsto naudu, bija saskatāmas vairākas atšķirības. Īstās
naudas papīrs ir raupjāks, banknotes krāsas spilgtākas, bet ūdenszīmes krietni
izteiksmīgākas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. oktobra numurā.

#kvards-20151009-08#