Kad Liepājas dome nolēma galvot kredītu, lai segtu siltumapgādes uzņēmumam “Liepājas enerģija” iedzīvotāju iekrātos apkures parādus, cilvēki, kuru dzīvokļos apkures vēl nebija, atviegloti uzelpoja: beidzot būs silts!

Bet prieki bija pāragri. Joprojām ir mājas, kurās apkures nav. Cilvēki salst, slimo un pats trakākais – nav gatavi nekādiem kompromisiem ne ar namu apsaimniekotājiem, ne “Liepājas enerģiju”. Jo netic, ka kāds spēs atrisināt parādnieku problēmu. Tiem, kas par visu godīgi maksājuši, ir vislielākais rūgtums.

Šīs 72 dzīvokļu mājas parādi par apkuri ir 11 tūkstoši latu. Parādnieku skaitā ir 20 dzīvokļu iemītnieki, no kuriem vairāk nekā 10 ir tā saucamie lielie parādnieki. “Jaunliepājas” izpilddirektors Kristaps Raģis stāsta, ka vairākiem jau tiesvedība pabeigta, taču nav no kā parādus piedzīt, citiem vēl tiesvedība tikai ierosināta.

Lai mājai pievienotu apkuri, “Liepājas enerģija” ir piedāvājusi savu variantu. Ja iedzīvotāji piekrīt, uzkrāto mājas apsaimniekošanas naudu var novirzīt apkures parādu dzēšanai. Tad siltums būs. Ir notikušas jau divas sapulces, taču iedzīvotāji šim ierosinājumam nepiekrīt. “Lai mūs spīdzina kaut vai līdz pavasarim – cilvēki mocības var izturēt ilgi, bet es tādu dokumentu neparakstīšu,” strikti saka Karens. Līdzīgi domā arī Ludmila. Savukārt Alda ir viena no retajiem, kuri uzskata, ka nav citu iespēju, ja grib tikt pie siltuma. Tomēr pārējie neuzticas ne “Jaunliepājai”, ne “Liepājas enerģijai”. “Kur ir garantija, ka vēlāk šo naudu mums atdos atpakaļ? Kur ir garantija, ka vispār no parādniekiem kāds kaut ko iekasēs? Un kur ir garantija, ka mums sniegs palīdzību, ja mājā notiks kāda avārija, piemēram, plīsīs ūdens stāvvads vai apkures caurule?” jautā cilvēki.

“Novirzīt mājas apsaimniekošanas naudu apkures parādu nomaksai ir tikai viens no variantiem, lai dzīvokļos būtu siltums,” bezkaislīgi saka “Liepājas enerģijas” valdes loceklis Andris Štāls. “Piekrist tam – tā nav spiesta lieta. Ja cilvēkiem ir citas idejas, lūdzu, mēs uzklausīsim, bet, kamēr nauda nebūs samaksāta, apkuri šai mājai nepievienos.”

Vai tā būs, ka patiešām nepievienos apkuri pat visbargākajā salā, par to tik pārliecināts nav “Jaunliepājas” izpilddirektors Kristaps Raģis. Viņš cer, ka tā nenotiks, un stāsta, ka par šīs mājas samilzušajām problēmām ir interesējusies arī domes izpilddirekcija. K. Raģis tomēr rosina piekrist piedāvātajam variantam un mierina iedzīvotājus, ka avārijas gadījumā bez palīdzības iedzīvotāji nepaliks. Turklāt, tikko ienāks atgūto parādu nauda, to ieskaitīs atpakaļ mājas apsaimniekošanas bilancē, un ne jau visu mājas apsaimniekošanas naudu līdz pēdējam santīmam pārskaitīs “Liepājas enerģijai”. Tas notikšot tikai vajadzības gadījumā, bet arī tam ir jādabū iedzīvotāju piekrišana. Viņi pagaidām vēl turas savās pozīcijās.

Līdzīga situācija ir vēl vairākās mājās Karostā un tagad arī dzīvokļu kooperatīvā “Kaija 2”, kur parādu dēļ septiņām mājām otrdien apkure pārtraukta.

Plašāk par parādnieku problēmām un kā tās risināt, uzziniet šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.