Agrita Maniņa, Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Noslēgtie līgumi ar pārvadātājiem ir valstij neizdevīgi, un izdevīgāk sanāk atcelt reisus, nevis nodrošināt, konstatējis jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Negodprātībā vainotais LAP savukārt prasa ministrijai risināt visā nozarē samilzušās problēmas.
Jauniešiem jātiek uz skolu
Regulāras pasažieres ir divas skolasbiedrenes – vaiņodniece Sintija un priekulniece Gabriela. Viņas Liepājā mācās, piektdienās brauc uz mājām, bet svētdienās atgriežas.
”Dažreiz gadās, ka stāvi pieturā, bet autobusu nesagaidi.
No Liepājas parasti ir bijuši, bet atpakaļ man gadījās, ka vakara reisa nebija. Izrādījās, ka autobuss saplīsis pusceļā un vairs nebūs,” Sintija atcerējās piedzīvoto.
”Ar sabiedrisko transportu brauc daudz jauniešu, kuri mācās skolās citur,” meitene teica.
Gabriela zināja, ka dažreiz autobuss pieturā pienāk ar kavēšanos, gadās, ka tā nav vispār. ”Reiz gribēju braukt no Priekules uz Liepāju caur Paplaku, bet tā autobusa nebija, un bija jāgaida garais reiss, kas brauc caur Kalētiem.
Es toreiz neko nenokavēju, bet, ja cilvēkiem jānonāk Liepājā konkrētā laikā, piemēram, pie ārsta, tad var arī nepaspēt. Laukos cilvēkiem vai nu jābūt pašiem savam transportam, vai kādam, kas var aizvest, kad vajadzēs.”
29. septembrī liepājnieks Ivo plānoja no Liepājas izbraukt tā, lai pagūtu Rīgā uz lidmašīnu pulksten 17. Nepaguva. Autobusā, kas izbrauca reisā Liepāja–Rīga pulksten 13.05, viņu neuzņēma, jo brīvu vietu nebija. Vīrietis nebija iepriekšpārdošanā internetā nopircis biļeti.
Viņš pastāstīja, ka tikpat kā nebraucot ar satiksmes autobusiem un šoreiz sanācis to izvēlēties neplānoti, tāpēc nezinājis, kāda ir situācija.
Ir tā – ja biļeti nenopērk iepriekš, var autobusā netikt.
Brīvi krēsli gan bija, bet tajos paredzēts apsēsties pasažieriem, kuri iekāptu pa ceļam. Šajā dienā LAP pat nebija atcēlis nevienu Rīgas reisu, bet, cik cilvēku paliek uz perona, ja kaut viens autobuss izkrīt?
”Apskatījos nākamos reisus uz Rīgu – pulksten 14.20 un 15.05 arī izpirkti, drīzākais iespējamais – puspiecos. Iešu uz labu laimi pie autobusiem, kad tie pienāks; varbūt tikšu iekšā,” Ivo iekārtojās uzgaidāmajā zālē, noskaņojies ilgākai sēdēšanai.
Zaļais dzīvesveids nesanāk
Vecpilniece Gunta Zara strādā Liepājā un pilsētā nokļūst ar autobusu, mājup – tāpat. ”Problēma tāda, ka agrāk, braucot mājās no darba un pērkot biļeti līdz pieturai ”Ozoli”, šoferi vienmēr izlaida agrāk – pieturā ”Lankas”, kas man vajadzīga. Bet pēdējā gada laikā tas ne vienmēr notika, jo tur neesot oficiālas pieturas,” sieviete stāstīja.
”Tādās reizēs šoferis ar labi paveikta darba sajūtu apstājās ”Ozolos”, kas ir vairākus kilometrus tālāk. Uz paskaidrojumu, ka man vēl jātiek mājās Vecpilī, kas no ”Lanku” pieturas ir četrus kilometrus tālu, atbildēja, lai braucot ar vietējo autobusu. Bet tie visi sen jau aizbraukuši.
Ir jau arī iejūtīgi un saprotoši šoferi, kuriem izlaist ”Lankās” nav grūti; un ne es vienīgā tur kāpju ārā. Vēl esmu dzirdējusi atbildi: ”Jums var atbraukt pakaļ.””
Vecpilniece zināja, ka tāda pati problēma ir arī Lieģu iedzīvotājiem – pie ciema Rīgas autobusiem nav pieturas, biļete jāpērk līdz Durbei.
”Cilvēki, kuri regulāri dodas uz darbu, nebrauc ar eksprešiem, bet ar parastajiem autobusiem, kuriem daudz pieturu. Tāpēc dīvaini – ja var izlaist cilvēku pieturu tālāk, kāpēc nevarētu apstāties agrāk?” Gunta jautāja.
”Mums jāpaļaujas vien uz to, ka
šoferis būs cilvēcīgs, nevis tāds, kurš atbild, ka citu dēļ negrasās pārkāpt likumu, un vēl nolasa lekciju skaļā balsī; tad patiešām sajūties kā noziedznieks.”
Sieviete saka – sanāk pretruna. Tagad visur skandina, lai piekopj zaļo dzīvesveidu un mazāk brauc ar personīgo auto, bet izvēlas sabiedrisko. Te, lūk, parādās, ka to īstenot nav tik vienkārši.
Daudzi laucinieki brauc ar savu automašīnu un vēl kooperējas ar kaimiņiem, jo tad ir droši, ka nokļūs, kur un cikos vajag.
Septembra otrajā pusē liepājnieki sūdzējās par autobusu nekursēšanu 22. un 23. maršrutā.
Liepājas sabiedriskā transporta aģentūras direktora vietnieks Toms Malkevičs apstiprina, ka mēneša trešajā nedēļā bijis manāmi vairāk atceltu reisu nekā parasti un ienākušas sūdzības.
Atsevišķu reisu neizpilde esot katru dienu, tās iemesli esot tehniskas problēmas, satiksmes negadījumi un citi.
Reisu uzskaitei aģentūrā ”svītru pavelkot” katra mēneša beigās. ”Taču pirmās indikācijas, ko redzam, – bija lielāka neizpilde nekā visa gada garumā ikdienā,” saka T. Malkevičs.
”Tas jebkurā gadījumā nav labi,
tomēr atšķirība tāda: ja laukos kursē trīs autobusi dienā un kāds nepienāk, tad ir sāpīgi. Ja mums neatnāk viens reiss, tad pēc septiņām minūtēm ir nākamais.”
Viņaprāt, situācija Liepājā vēl neveidojas kritiska, jo tramvaja nekursēšanas laikā LAP spēja izpildīt arī visus autobusu papildreisus un septembra pēdējā nedēļā nebija ievērojamas reisu neizpildes.
Nav intereses kļūt par šoferi
Satiksmes ministrijas juristiem ir uzdots pārskatīt līgumus un iespējamo sodu politiku.
Pašlaik neatkarīgi no neizpildīto reisu skaita maksimālā soda nauda ir nemainīga – 500 eiro mēnesī, kas ministra ieskatā neesot nedz loģiski, nedz taisnīgi.
Arī Autotransporta direkcija (ATD) uzsākusi darbu pie likuma grozījumiem, kas ļautu vērsties pret negodprātīgiem pārvadātājiem.
LAP nosūtījis vēstuli satiksmes ministram, tajā norādīts, ka par risinājumiem nozarē uzņēmums runājot jau vairākus gadus, bet situācija nemainās.
Ņemot vērā tirgus īpatnības, viens pārvadātājs neatrisinās nozares kopējo problēmu, vēstulē uzsver LAP valdes priekšsēdētāja Anna Valtere.
Viņa uzskaita iemeslus pašreizējai saspringtajai situācijai, starp kuriem ir fundamentāls autobusu vadītāju trūkums.
”Vidējais autobusu šoferu vecums ir diezgan augsts – 55 līdz 60 gadi, līdz ar to varam izdarīt secinājumu, ka šī ieilgusī darbaspēka deficīta problēma paliks aizvien akūtāka visiem pārvadātājiem,”
saka uzņēmuma vadītāja.
A. Valtere arī norāda uz neadekvāto situācija tirgū, kur daļa komersantu izpilda sabiedrisko pasūtījumu ilgtermiņa līgumu ietvaros, kas tika noslēgti pēc jaunas ATD izstrādātās koncepcijas, kamēr citi pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz pagaidu līgumiem pēc citiem noteikumiem.
Tāpat pašvaldībām piederošie sabiedriskā transporta uzņēmumi izmantojot savas priekšrocības, lai gan brīvajā tirgū pakalpojumus būtu iespējams pilnībā uzticēt privātajam sektoram.
Vēl viņa min darbnespējas lapu izsniegšanas regulējuma nepilnības.
Jāatzīmē, ka viens no iemesliem augustā un septembrī atceltajiem reisiem, ko nosaucis LAP, ir tieši šoferu masveida slimošana.
Jau iepriekš LAP ”Kurzemes Vārdam” norādījis, ka darba devējs saņem informāciju par darba nespējas faktu, bet nav tiesīgs pieprasīt detalizētu informāciju par slimības lapas izsniegšanas iemesliem.
Lai novērstu reisu neizpildes, uzņēmums veicot šoferu relokāciju pa struktūrvienībām un virzieniem un loģistikas pārplānošanu, kas ļaus palielināt autobusu vadītāju un transportlīdzekļu norīkojumu efektivitāti.
”Plānojam tuvākajā laikā rast risinājumus un nodrošināt reisu izpildi pilnā apmērā,”
saka uzņēmuma vadītāja.
”Esam veikuši dažādus autobusu vadītāju piesaistes pasākumus, tajā skaitā aktīvi uzrunājam potenciālus darba ņēmējus dažādos reģionos, kā arī piedāvājot apmaksāt autobusa vadītāja tiesību iegūšanu. Interesentu skaits pagaidām ir nepietiekams,” pauž A. Valtere.
Veids, kā risināt algu jautājumu un celt autobusa vadītāja profesijas prestižu, esot nozares ģenerālvienošanās.
Brauciet ar taksi un iesniedziet kvīti
Kamēr ”augšās” meklē risinājumus, ko darīt cilvēkam, kurš palicis stāvam pieturā?
ATD skaidro, ka kompensācija reisa atcelšanas gadījumā ir iespējama tad, ja ir iepriekš iegādāta biļete. Tad visas tiešā veidā saistītās izmaksas, ieskaitot biļetes cenu, var tikt kompensētas, un tas ir jādara pārvadātājam.
”Taksometrs ir viena no šādām tiešajām izmaksām, protams, atbilstošajā datumā, laikā un maršrutā.
Šobrīd aktuāli arī koplietošanas transportlīdzekļi (automašīnas, elektroskūteri u.c.), kas arvien plašāk ir pieejami ārpus galvaspilsētas,” stāsta ATD pārstāve Sanita Heinsberga.
Ja autobusa gaidītāju aizved izpalīdzīgs kaimiņš, atgūt izmaksas varētu būt problemātiski. Degvielas kvītis nav iespējams sasaistīt ar konkrētu pasažieri, tāpēc ļoti iespējams, ka pārvadātājs tādu pieteikumu nekompensēs, pauž ATD.
Morālā kompensācija Latvijas likumdošanā nav definēta, bet ārsta vizīte, par kuru samaksāts jau iepriekš, var tikt iekļauta zaudējumu kompensācijā.
Arī zaudējumus, kas saistīti ar nokavētu darba dienu, kuri ir dokumentāli tiešā veidā pierādāmi kā papildu izmaksas, ko var saistīt ar neizpildīto reisu, var iesniegt pārvadātājam. Piemēram, atvilkums no darba algas kavētas darba dienas dēļ.
”Ja iegādāta biļete uz reisu reģionālajā starppilsētu nozīmes vai reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā, kas nav izpildīts, sedzam tiešos izdevumus, kas radušies pasažierim, lai nokļūtu galamērķī,” apstiprina A. Valtere.
Ir problemātiski nodrošināt kvalitāti
Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs
Visa pārvadājumu nozare pašlaik nav bezdibeņa priekšā. Viskritiskākās problēmas ir vienam uzņēmumam – ”Liepājas autobusu parkam”.
Ņemot vērā, par kādu cenu viņi nosolīja Liepājas lotē, nav brīnums, ka ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, jo cena ir krietni par zemu, lai ilgtermiņā pildītu saistības.
Nenoliedzami nozarē ir problēmas, arī ar autobusu vadītājiem, bet nav tik kritiska situācija, kādu šobrīd grib iezīmēt LAP.
Daļa atbildības ir jāuzņemas arī pasūtītājam, kurš piedāvājumu atzinis par gana labu esam. Iepirkumā pārvadātājam neprasīja, vai būs pietiekams darbaspēka nodrošinājums, kad iesiet uz jauniem tirgiem.
Vairāk nekā gadu LAP ignorēja pasūtītāja noteikto tarifa likmi 5 eiro stundā autobusa vadītājam, tā bija 3,50. Tad nav jābrīnās, ka šoferi iet prom, slimo un negrib strādāt šajā uzņēmumā.
Darba samaksa LAP ir paaugstināta, bet, manā skatījumā, tā šajā brīdī bija jāceļ krietni augstāk.
Divas trešdaļas autobusu vadītāju ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Jāsaka, ka viņi ir savu uzņēmumu patrioti. Ja kāds uzņēmums kādā tirgus daļā beidz savu darbību, daļa tā šoferu nevēlas pāriet uz citu, vēl jo vairāk – ja šim uzņēmumam ir slikta reputācija.
Ar Satiksmes ministriju esam uzsākuši diskusiju par to, ka D kategorijas iegūšanu vajadzētu atbrīvot no obligātas iepriekš iegūtas C kategorijas, jo ES normatīvi to nenosaka.
Taču tā nebūs brīnumnūjiņa, lai uzreiz rastos daudz vadītāju.
Arī vecuma samazināšana D1 kategorijas iegūšanai nav nesusi augļus, jo tā nozīmē autobusu ar 16 vietām, kas reģionālajā satiksmē ir nederīgs.
Ļoti slikti, ka pasūtītājs tik inerti reaģē uz reisu atcelšanu. Cilvēkam ir jātiek uz darbu, uz veselības aprūpes iestādi, viņam būtisks ir šis reiss, nevis tas, ka kāds pēc tam atrakstās, ka tie ir vien cik tur procenti no kopējā skaita.
Pakalpojumu sniegšanas kvalitāte atsevišķos reģionos ir pasliktinājusies.
Ja iedzīvotāji vairs uz to paļauties nevar, tad sabiedriskajam transportam ir gals, cilvēki atrod alternatīvas.
Ja lielu tirgus daļu bijis atļauts pārņemt vienam pakalpojumu sniedzējam, tad kādam citam to pārņemt vienā dienā nav iespējams. Tāpēc arī pēc Konkurences padomes lēmuma par karteli nenotika straujas kustības ar līgumu laušanu. Taču ilgtermiņā šādu situāciju arī nevar atstāt.
Liepājas pusē būs vēl viena problēma, jo līgums par pārvadājumiem pilsētā ar LAP ir tikai līdz 2025. gadam, būs jārīko konkurss. Tas būtu jāveic ar laika rezervi, lai varētu ienākt citi tirgus spēlētāji.
Uzziņai
“Liepājas autobusu parks” skaitļos
Mēnesī veic 25 000–26 000 reģionālo reisu dažādos Latvijas reģionos, no kuriem šoferu trūkuma dēļ atcelto reisu skaits šā gada 8 mēnešos ir ap 0,18%.
Šobrīd nodarbināti 319 šoferi.
Aktīvās vakances – ap 20.
Informācija par šoferu atalgojumu esot konfidenciāla.
Avots: LAP
Es domāju tā: Vai ir gadījies, ka neatbrauc autobuss?
Taisija Leščinska – mājsaimniece:
– Man nav tādas pieredzes. Pilsētas autobusu dažreiz izmantoju, lai tiktu līdz Karostai. Tas labi, ka saraksti, kas pieturvietās, ir patiesi un autobusi atbrauc laikus. Dažreiz mēdz kavēties pāris minūšu. Cik esmu braukusi uz Rīgu, arī nebija problēmu.
Līga Šambarovska – liepājniece:
– Nē. Autobusus izmantoju ļoti reti, jo mans transporta līdzeklis ir tramvajs, arī velosipēds. Daudz eju kājām. Man svarīgi, lai no rītiem tramvajs kursētu pēc grafika, jo tad parasti ir steiga, bērns jāved uz dārziņu. Starppilsētu autobusu satiksmi izmantoju ārkārtīgi reti, jo nav vajadzības nekur tālu braukt.
Ņina Baranova – pensionāre:
– Pilsētā nav problēmu, kaut gan neesmu čakla ar autobusiem braucēja. Daudz staigāju. Cik man vajag sabiedrisko transportu, tik viss bijis kārtībā. Pirms laika ar autobusu braucu uz Rīgu un tālāk ar vilcienu uz Daugavpili. No Rīgas uz Daugavpili gan grūti aizbraukt ar autobusu.
Daira Miķelsone – māmiņa:
– Tā nav bijis. Cik man vajag no centra aizbraukt uz Zaļo birzi vai slimnīcu, viss ir kārtībā ar autobusiem. Tie pienāk pēc saraksta. Ja arī mazliet kavē, tad nav problēmu, jo tagad ielas remontē. Esmu dzirdējusi, ka ”Liepājas autobusu parkam” kaut kādas problēmas ar šoferiem, bet mani tas neskar.
Ilgvars – pensionārs:
– Dzīvoju Velnciemā un parasti uz centru no stacijas braucu ar tramvaju. Autobusu esmu sācis izmantot tikai septembrī. Gaidu, kad būs uztaisīta jaunā tramvaja pietura pie ”Kurzemes”. Autobusi man nepatīk, jo tur trūkst sēdvietu. Apsēdušies jauni cilvēki un nedod vietu vecajiem. Vecenītes stāv un knapi turas kājās.