Pirmdiena, 8. jūnijs Mundra, Frīda, Frīdis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Neatkarību šogad svin klusāk

Neatkarību šogad svin klusāk
05.05.2011 07:05

Atslēgvārdi

Faktu, ka 1990. gada 4. maijā jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome gandrīz vienbalsīgi pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas nozīmēja savas valsts atdzimšanu, Latvijas Padomju Sociālistiskajai republikai pārtopot par Latvijas Republiku, šogad Liepājā svinēja mazāk vērienīgi nekā citus gadus, tomēr notika dažādi koncerti un atmiņu stāstiem pilnas tikšanās.

Jauniešiem – par dziesmoto revolūciju

Jau dienu pirms 4. maija Liepājas muzejā pulcējās bijušie Liepājas tautfrontieši, grupas “Credo” mūziķi Valdis Skujiņš, Edgars Silacērps, Raivis Krūms, Verners Bokums un Jānis Šteinbergs, kā arī ap 200 skolu jauniešu no Liepājas latviešu un krievu skolām. Piedalījās arī Linards Muciņš, kurš tolaik bija grupas menedžeris un vēlāk Tautas frontes aktīvists, tāpat bija ieradies toreizējais tautfrontietis Arnolds Bērzs. L. Muciņš un A. Bērzs 1990. gadā tika ievēlēti Latvijas PSR Augstākajā Padomē un bija divi no pieciem liepājniekiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

Sarīkojumā atcerējās gan Latvijas neatkarības atjaunošanas, gan barikāžu laika, gan puča notikumus, savukārt “Credo” dziedāja to laiku dziesmas.

A. Bērzs dalījās atmiņās par barikāžu laiku. V. Skujiņš atcerējās barikāžu laiku, kad “Credo” uzstājās uz brīvajām skatuvēm, kā arī naktīs muzicēja pie barikāžu ugunskuriem, lai stiprinātu brīvības cīnītāju garu. 

Pēc sarīkouma muzejā grupa bijušo tautfrontiešu devās uz kapsētu, lai aizdegtu svecītes un pieminētu Aizsaulē aizgājušo Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētāju, LPSR Augstākās Padomes deputātu, vēlāk labklājības ministru un Liepājas pilsētas galvu Teodoru Eniņu. 

Uz svētku koncertu “Pavasara zvani” Liepājas muzejā bija ieradusies visai raiba publika. Bija sirmgalvji, bija dalībnieku mammas un tēti, bija skolēni, un, protams, arī tie, kas iemūžināti gleznās un kuru klātbūtne šim sarīkojumam deva īpašu atmosfēru. Sanākušos priecēja Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas zvanu ansamblis “Campanella”, Igetas Gaiķes vadītā vokālā studija “Tev un man” un pieaugušo vokālais ansamblis, čellists Krišjānis Gaiķis, konkursa “Latvijas Zelta talanti” dalībnieks Jānis Jakovļevs, Līga Miteniece un TV konkursa “Balss pavēlnieks – 2010” uzvarētāja Roberta Kumsāre. 

Orķestris spēlē aukstumizturīgajiem

Lai atzīmētu svinīgo notikumu, kad tika atjaunota Latvijas valsts, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi vakar liepājniekus aicināja uz deju lielkoncertu “Stūru stūriem tēvu zeme”, kas pulcēja visu tuvāko novadu dejotājus. Viņu sniegumu kā skatē vērtēja arī žūrija, un šī nedēļa zināmā mērā ir pārbaudījumu pilna visiem amatiermākslas kolektīviem, jo sestdien žūrijas priekšā stāsies arī koristi.

Taču visplašākajām masām adresēts bija īpašais pūtēju orķestra “Kazdanga” koncerts Rožu laukumā, kur mūziķi Gunta Simanoviča vadībā priecēja liepājniekus ar īpaši sagatavotu koncertprogrammu svētku noskaņās.

Jāteic gan, ka klausītāju vējainā un aukstā laika dēļ Rožu laukumā bija pamaz. Bet tie, kas bija atnākuši, līgojās mūzikas ritmā, apsveica cits citu svētkos. 


Igetas Gaiķes vadītais ansamblis “Tev un man” uzstājās ar liepājnieku Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa dziesmām.


Kazdangas pūtēju orķestra priekšnesumi pieskandināja visu Liepājas centru, taču plašus klausītāju pulkus nesapulcināja.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5.maija numurā.
 #kvards-20110505-05#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz