Divos negadījumos cieta divi gājēji, kas ir divreiz par daudz jebkurā gadījumā. Vēl trauksmaināk, ka vienu no viņiem – astoņgadīgu puiku – automašīnas vadītājs notrieca uz gājēju pārejas pašā Liepājas centrā.

Par negadījumu Ganību ielā publiski zināmu detaļu ir mazāk, vien tas, ka autobraucējs notriecis gados jaunu gājēju, kura atradusies uz ietves. Viņa smagā stāvoklī nogādāta slimnīcā.

Kā jau allaž karstos jautājumos, komentējošā sabiedrība polarizējās.

Autocentristi vainoja riteņbraucējus un gājējus, bet tie savukārt meklēja baļķus motorizēto transportlīdzekļus vadītāju acīs, kājās un galvā.

Patiesība, iespējams, tikpat tradicionāli ir vienkārša. Jo vairāk satiksmes dalībnieku izturēsies ar cieņu pret citiem, jo drošāk visi jutīsies uz ietves, brauktuves un gājēju pārejas.

Portāla publicētajos novērojumos Liepājas centrā atspoguļota realitāte saistībā ar riteņiem un skrejriteņiem. Situācija ar ķiveru (ne)valkāšanu nav jauna. To visi redz ikdienā.

Jā, attiecībā uz bērniem un jauniešiem liela loma ir ģimenēm. Taču akmeni prasās mest arī likuma uzraudzītāju virzienā.

Ja policisti šādus braucējus ne tikai redzētu, kursējot automašīnā cauri centram, bet arī brīdinātu un sodītu vairāk nekā simboliskos apmēros, tad pastāv ļoti liela varbūtība, ka situācija strauji uzlabotos.

Ar kampaņām un akcijām to nepaveikt.

Vēlamo rezultātu, iespējams, varētu sasniegt dažu mēnešu laikā, ja policisti kājnieku vai velo patruļās būtu tur, kur viņiem jābūt – ielās. Kad jāgādā par skolēnu drošību mācību gada sākumā, tad taču policija ir klātesoša pie skolām.

Tātad apstiprina, ka viņu atrašanās šajās vietās ietekmē, uzlabo drošību. Mēnesi, ja nepieciešams – divus, ilga pastiprināta kontrole populārākajos velo un skūteru maršrutos, tai skaitā pilsētas centrā, ar brīdinājumiem un naudas sodiem, iespējams, ātri izskaustu nelāgo paradumu.

Cilvēki, protams, mēdz būt stūrgalvīgi, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem.

Tomēr grūti noticēt, ka gan viņi, gan vecāki samierinātos ar regulāriem naudas sodiem.

Vissāpīgākā ir tā mācība, kas sit pa kabatu.

Vai ķiveres vajadzīgas? Par to daudzi strīdas, tomēr, tie, kuri paši vai kuru tuvinieki piedzīvojuši trakas avārijas, viennozīmīgi atbalsta šo aizsarglīdzekli. Arī Lielajā ielā notriektajam astoņgadīgajam zēnam, iespējams, ķivere ļoti nāca talkā.

Līdzīgs stāsts par elektroskūteru “pilotu” vecumu un braukšanas paradumiem. Nu nedrīkst strauji lavierēt starp gājējiem gājēju zonās, nedrīkst spolēt “Kurzemes” priekšā vai drāzties pa ietvēm ar milzu elektrodajebko, kas vairāk izskatās pēc motocikla, nevis mikromobilitātes rīka. Nedrīkst nelaist gājējus pāri pārejai, ja brauc pa Lielās ielas velojoslu,

nedrīkst uzbāzīgi pieprasīt gājējiem dot ceļu, arī teju vai stumjoties virsū.

Un, nē, neviens nerīko velo un skūteru vadītāju raganu medības. Vien norāda, ka daudziem šo transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāmaina sava attieksme. Viņi ir nevis galvenie tās dalībnieki, bet vieni no dalībniekiem, kuru tiesības pārvietoties ir nevis lielākas vai mazākas, bet identiskas kā citiem.

Tagad par citiem. Izejot vēl vienā reidā pa centru, ne tik viegli, tomēr arī pamanāms autobraucēju nelāgais paradums vērot savas viedierīces ekrānu, nevis ceļu. Īpaši tas krīt acīs satiksmes piltuvē pie Tramvaja tilta, kur transporta plūsma viena no lielākajām pilsētā.

Auto vadīšanai pietiek ar vienu roku,

bet otra tāpat kā ikdienā nepieciešama telefona turēšanai. Brīžiem šādi braucēji ir četri no pieciem šoferiem. Līdzīga aina pie nelaimīgās pārejas starp “Līvu” un augstskolu.

Jauns šoferis izgāzies svaiga “merša” vadītāja sēdeklī, kreisā roka stilīgi uz stūres, bet acis pievērstas labajā rokā esošajam telefonam.

Daudzi rīdzinieki atzīst, ka nav raduši pie tādas satiksmes kā Liepājā, kur gājēji teju vienmēr tiek palaisti pāri pārejām. Tiesa, ne vienmēr. Un ne vienmēr vainīgi rīdzinieki vai ārzemnieki.

Daži braucēji allaž kaut kur steidzas un fiksi šķērso zebru, lai jau pēc pārdesmit minūtēm iestrēgtu pie luksofora sarkanās gaismas.

Šādos gadījumos esot tāda rotaļa – lēnā solī panākt šo auto un smaidot paskatīties šofera acīs.

Ātruma ievērošana pilsētā ir atsevišķs temats. Diennakts gaišajā laikā kopumā nav slikti, lai gan ir atsevišķas vietas, kur karstgalvji izpaužas, tai skaitā arī īsajā Lielajā ielā. Nakts rallistus policisti ik pa laikam pieķer un soda, tomēr wannabe “Fast & Furious” fanu loks saglabājas plašs, par ko liecina gan iedzīvotāju dzirdētās skaņas naktī, gan policijas vēstījumi par kārtējiem dragreisiem, gan ar riepām sazīmēto saulīšu pēdas autostāvvietās.

Kāds par Liepājas satiksmi izsakās ļoti kritiski, cits slavē, bet subjektīvi gribas teikt, ka kopumā nav tik slikti. Ja vēl lielāks skaits braucēju atcerētos, kā ieslēgt pagrieziena rādītāju un ka arī nogriežoties jādod ceļš gājējiem, situācija noteikti nedaudz uzlabotos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.