Portāls jau vēstīja, ka pie topošās drifta arēnas lūgts nozāģēt kokus, citējam: “Lai nerastos situācija, ka esošie koki apdraud īpašumu, infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību, jo pa blakus esošo ietvi pārvietojas daudz cilvēku, ieskaitot māmiņas ar bērnu ratiņiem, cilvēki ar redzes problēmām un riteņbraucēji, kā arī, lai neradītu zaudējumus automašīnām, kuras novietos paredzētajā stāvvietā.”

Secinājums acīmredzams – liepājnieki ir dendrofobi jeb cilvēki, kuriem bail no kokiem.

Tā esot specifiska un reta, bet acīmredzot pie mums ārkārtīgi izplatīta fobija.

Iedomāsimies, kā māmiņas ar bērnu ratiem, riteņbraucēji un neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki jūtas Jūrmalas parkā!

Jebkura šausmu istaba stūrī nervozi pīpē, saprotot, ka cilvēku baidīšanā un apdraudēšanā nespēj konkurēt ar tām bailēm, ko cilvēkiem rada koku stumbri, zari un zaļās lapas Jūrmalas parka veloceliņa malās.

Arī takas Pakaviņa apkārtnē lika bailēs sažņaugties sirdij visiem, kuri tur pastaigājās, skrēja, brauca ar riteni vai staidzināja suņus.

Lai vairotu drošību pilsētā, pašvaldība nesēž klēpī saliktām rokām, bet sākusi rīkoties, un šī apkārtne kļūst pievilcīgāka liepājnieku lielākajai daļai, nevis tikai tiem retajiem dīvaiņiem – dabas mīļotājiem –, kuri vairumam bailes raisošos stumbraiņus aizstāv, arī piketējot pie domes.

Lai neizklausītos pārāk barbariska, pašvaldība skaidro, ka pie Pakaviņa pārsvarā cērt nevērtīgos – tievos, nokaltušos, bojātos, vēja izgāztos un augšanā atpalikušos kokus.

Tomēr bailīgie saprot, ka šādi vārdi ir tikai aizsegs kokmīļu acu aizmālēšanai un nomierināšanai, bet patiesībā pašvaldība rūpējas tieši par viņiem – dendrofobiem.

Citādi taču Dienvidu fortu apkārtnē neslietos nogāztu resnstumbrotu priežu kalni.

Turklāt iemesls līksmot ir arī ornitofobiem. Putni paši vainīgi, ka nelasa noteikumus, kas, kā jau tas likumiem raksturīgi, it kā neļauj, bet vienlaikus tomēr arī ļauj cirst mežus ligzdošanas laikā.

Arī citviet pilsētā un tās tuvumā drīz varēs justies krietni drošāk. Gan Zvejnieku alejā, kur drošību vairos stāvlaukumu izbūve, gan 14. novembra bulvārī, kur sliesies mūsdienu vējdzirnavas, gan Grīņu ielā, kur jau tapis sirdi sildošs klajums.

Turklāt, ja termometrs kliedz par tveici, kas gan ir tīkamāk – salt kaut kādā veldzējošā koku paēnī vai tīkami sautēties nobetonētā placī?

Dendrofobi cer, ka ar to viss nebeigsies un Liepājā turpināsies cīņa ar 15 tūkstošos hektāru augošajiem mizainajiem monstriem – kokiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.