Nedēļa Liepājā: Koki kā govis
Portāls gan pagājušajā rudenī, gan pagājušajā nedēļā rakstīja par koku ciršanu mežiņā Liepājas dienvidu daļā, kurp daudzi pilsētnieki ieraduši doties atpūtas pastaigās un izbraucienos.
liepajniekiem.lv
Pašvaldība mierina, ka pēc koku izciršanas vieta būs sakoptāka, lai gan šīs pastaigu takas baudītāji par šādiem vārdiem rausta plecus, spriežot, ka varbūt kādus krūmus tur varēja izzāģēt, bet kāpēc dzīvība bija jāzaudē kokiem, kas neizskatās ne tievi, ne nokaltuši, bojāti, vēja izgāzti vai augšanā atpalikuši?
Spriežot pēc portāla fiksētās baļķu izvešanas pagājušajā nedēļā,
kravā gūla arī pamatīgi priežu baļķi.
Koku ciršana Liepājā allaž ir jūtīgs temats. Piemēram, 2010. gada februārī iedzīvotāji devās protesta akcijā uz Raiņa parku un galu galā panāca, ka tiek pārtraukta turienes kastaņu un bērzu izzāģēšana, lai ierīkotu suņu pastaigu laukumu.
Arī citreiz koku ciršana, it sevišķi, kad tā iecerēta lielos daudzumos, pamatota ar progresu un attīstību.
Taisnība jau ir. Koki jāmīl, bet ne vienmēr tie jāuzskata par svētajām govīm.
Ja koku nociršana ļauj uzbūvēt, piemēram, koncertzāli, kādu ražotni, bērnudārzu vai izbūvēt ielu. Vai, ja koki apdraud ēkas un iedzīvotājus, tad mērķis nepārprotami attaisno līdzekļus.
Grūtāk saprast, pieņemt un atbalstīt tajās reizēs, kad kokus cērt, lai ierīkotu autostāvvietu.
Vai arī kā pilsētas dienvidrietumu apkaimes gadījumā – argumentējot, ka daudzu apmeklēta, līdz ar to arī daudziem viegli pieejama, vide kļūs vēl pieejamāka.
No otras puses, savulaik iedzīvotāji sašuta arī par izcirtumiem gar Jūrmalas parka veloceliņu, taču, laikam ejot, pierada pie kādreizējo brikšņu jaunās frizūras un spriež, ka skats kļuvis gaisīgāks un acīm tīkamāks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
