Upju pārplūšana Kurzemē šoziem notikusi jau vairākkārt, pēdējo reizi – pirms nedēļas. Arī dažas Zemgales upes šajā ziemā jau vairākas reizes izgājušas no krastiem, bet valsts austrumu pusē lokāli plūdi bija galvenokārt tikai decembrī.

Patlaban upēs pārsvarā turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās. Lielupē pie Mežotnes ūdens līmenis pēdējās piecās dienās krities par vairāk nekā diviem metriem, Bārtā pie Dūkkupjiem – par nepilniem diviem metriem, daudzās Kurzemes upēs – par vienu līdz pusotru metru.

Vidzemes un Latgales upēs pēdējā mēnesī galvenokārt novērotas tikai nelielas ūdens līmeņa svārstības, saglabājas ledus sega, kas vietām ir 30 centimetrus bieza.

Usmas ezerā joprojām ir desmit gados augstākais ūdens līmenis. Janvāra izskaņā un februāra pirmajā pusē Kurzemes upēs Durbē, Rīvā un Užavā ūdens līmenis brīžiem sasniedza pēdējo desmitgažu augstāko atzīmi.

Straujāks ūdens līmeņa kāpums upēs šīs nedēļas otrajā pusē prognozēts valsts rietumu un centrālajā daļā. Gaidāma atkārtota palieņu un zemāko vietu applūšana. Latvijas austrumu daļas upēs ūdens līmenis paaugstināsies pakāpeniski, tikai atsevišķās vietās iespējama zemāko vietu applūšana.

Lielupē un tās baseina upēs iespējama ledus iešana.

Saskaņā ar “Global Forecast System” prognozi nokrišņu daudzums līdz šīs nedēļas beigām Latvijā sasniegs 15-40 milimetrus, stiprākais lietus un slapjš sniegs gaidāms Kurzemē, kā arī vietām Vidzemē un Sēlijā.

Palaikam gaidāma arī vēja pastiprināšanās un vējuzplūdu izraisīta ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrā ietekošo upju lejtecēs.

Jau ziņots, ka tuvākajās nedēļās Eiropā saglabāsies līdzšinējā sinoptiskā situācija, kas uztur augstu ūdens līmeni Baltijas jūrā un veicina krasta eroziju. Sagaidāms, ka Baltijas jūrā februārī un martā būs vēl vairākas vētras, kas var radīt būtiskus postījumus vietām piekrastē. Tuvākā vētra iespējama ceturtdien, 17.februārī.