liepajniekiem.lv
Prigožin kaput!
Kaut gan karš var beigties arī negaidīti ātri. To nevar izslēgt. Kara izbeigšanai ir divi ceļi, kas savā starpā krustojas un var paraut līdzi otru procesu.
Viens, ka varētu sabrukt Putina okupantu aizsardzības līnijas Ukrainā, otrs, ka pašā Krievijas iekšienē notiktu nopietna elites šķelšanās un neatgriezenisku procesu maisam gals būtu vaļā.
Vēl ir trešais – ja Rietumi piespiež Ukrainu atteikties no savām teritorijām karadarbības pārtraukšanas vārdā. Bet es par šādu iespēju pat domāt negribu.
Man trūkst izpratnes par to, cik stūrakmeņu balsta Krievijas armiju frontē un tās apgādē ar dzīvo spēku, ieročiem un munīciju. Zaudējot kaut ko no tā, var sākties ķēdes reakcija.
Iespējams, pārāk optimistiski raugāmies uz varbūtību, ka Putina režīms varētu krist.
Jautājums: vai pēc grupējuma ”Vagner” vadītāju, tostarp Prigožina un Utkina, bojāejas lidmašīnā, kurā detonēja ievietota sprāgstviela vai arī to notrieca raķete, Krievijas cara tētiņš savu varu nostiprināja vai iedragāja?
Nostiprināja tādā ziņā, ka būtībā ir iznīcināts ”Vagner” grupējums – liels drauds pašam Putinam – un ikvienam nemierniekam ir nodemonstrēts, ka režīma nodevējus gaida atriebība kaulainās izskatā.
Tiem, kas domā, ka Prigožina nāve ir nejaušība vai viņu, piemēram, ir novākuši Ukrainas specdienesti, var droši pasmieties sejā. Vendetu ir pastrādājis putinello.
Iedragājis tādā ziņā, ka potenciāliem nemierniekiem ir uzskatāma mācība, ka apstāšanās pusceļā nozīmē nāvi un jebkuri centieni ar mūsdienu fašistu kaut ko sarunāt ir bezcerīgi.
Tāpēc režīma gāšanai ir rūpīgi jāgatavojas un jābūt gatavam uz ļaunāko – vai nu, vai nu. Bet tas ir arī atturošs faktors.
Jo ilgāk turpināsies karš un Krievija zaudēs aizvien vairāk okupēto zemju Ukrainā, jo lielāka neapmierinātība briedīs arī sabiedrībā, kas Krievijā diemžēl ir inerta un tā iebaidīta, ka iedzīvotāji izvēlas klusēt, lai ko arī viņi patiesībā domātu un lai cik tukšs būtu viņu ledusskapis.
Turklāt opozīcijas pārstāvji vai nu nīkst Krievijas cietumos, vai nu dzimteni jau atstājuši.
Tāpēc apvērsums bez militāru līdzekļu izmantošanas, proti, politiskā ceļā un kailām rokām ejot demonstrācijās, nešķiet reāls.
Tas iespējams tikai tad, ja tautas pusē nostājas spēka struktūras, kam ir ieroči un kas atsakās nežēlīgi izdzenāt režīma pretiniekus.
Lai arī ukraiņu pretuzbrukums rit lēnāk, nekā cerēts, kara gaitā redzamas jaunas tendences.
Tiesa, tas vairāk attiecas uz savu zemi aizstāvošo karaspēku, jo okupantu taktika pamatā nemainās – Krievija turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, raidot raķetes pa civiliem mērķiem, nogalinot cilvēkus, arī bērnus, un sūtīt nāvē savus dēlus un tēvus kā lielgabalu gaļu.
Ukraiņi savukārt panākuši, ka
dronu lidojumi un sprādzieni kļuvuši par Krievijas iedzīvotāju ikdienu.
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde aizvien drosmīgāk veic operācijas ienaidnieka aizmugurē, arī okupētajā Krimā.
Piemēram, Ukrainas neatkarības dienā, 24. augustā, izsēdinot desantu, iesaistoties apšaudē ar okupantiem un paceļot Ukrainas karogu.
Jūtams, ka ukraiņi izvērsuši peldošo dronu montāžu un to pielietošanu pret Krievijas kuģiem, kā arī spējuši palielināt lidojošo dronu izmantošanu.
Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tiks iznīcināts arī Krimas tilts, un tas pavērs papildu variantus pretuzbrukumam.
Ukrainas karaspēka lēnā, bet neatlaidīgā virzīšanās uz priekšu var likt Putinam Krievijā izsludināt vispārēju mobilizāciju, jo brīvprātīgo doties nāvē kļūst mazāk. Tas savukārt var raisīt nemierus un pretdarbību valsts iekšienē.
Te, lūk, koks ar diviem galiem – neizsludinot vispārējo mobilizāciju, Krievija agrāk vai vēlāk zaudēs, ja Ukrainu turpinās atbalstīt Rietumi, bet tas pats var notikt, arī izsludinot mobilizāciju.
Daudz kāršu, maz trumpju
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nominētā premjera kandidāte Evika Siliņa sola ar valdības veidošanu tikt galā iespējami ātri.
Bet politiskais kariņš iet vaļā ne pa jokam.
Vārdu spēlei ar aizejošo premjeru Kariņu te gan nav izšķirošā loma. Vecā trīs kāju koalīcija turpina demonstrēt muskuļus. Bicepsu pārlieku uzstājīgā demonstrācija jau arī bija koalīcijas krīzes pamatā.
Tāpēc saglabāt veco trejžuburi būtu galīgi nelāgi. Tātad te kārtis jāsajauc, vai nu esošajiem piepulcējot vēl kādu vai vēl pamatīgāk – kādam no esošajiem aizejot opozīcijā un piepulcējot citus.
Vistuvāk tam pēc daudzu gadu atrašanās valdošajā koalīcijā ir ietiepīgā Nacionālā apvienība (NA).
Tik ietiepīgā, ka paši vairs neizskatās īsti pārliecināti par savu ietiepību, izejot publikas priekšā pie mikrofoniem. Piedevām visai negaidīti kritiski nacionāļi izteikušies par Eiropas zaļo kursu.
Vai tas tādēļ, ka Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle ir pret to, ka jūrā pie Pāvilostas netālu no viņa īpašuma ir iecere veidot vēja parku? Arī tas var attālināt NA no ”Jaunās Vienotības”. Tāpat NA strikti paziņojusi, ka nevar iet kopsolī ar ”Progresīvajiem” (P). Tas savukārt izslēdz piecu partneru koalīciju.
Tātad atliek trīs vai četru?
Iespējamā trīs partneru koalīcija ir JV, ”Apvienotais saraksts” (AS) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Ar 57 balsīm pietiek, un tas nozīmē, ka aiz borta var palikt gan NA, gan P, taču tikpat labi koalīcijā par ceturto partneri var uzaicināt kā NA, tā P.
Šādu četrinieka variantu premjera amata kandidāte uzskata par vēlamāko.
Vēl trijnieku, ja atmetam vecās koalīcijas iespējamību, var veidot JV, ZZS un P. Te gan balsu pamaz – tikai 52. Vēl viens variants – JV, ZZS un NA, jo nacionāļi esot gatavi kompromisam sadarboties ar ZZS. Tādā variantā ir 55 deputātu balsis.
Jebkurā gadījumā trumpji ir JV rokās, kas var izspēlēt dažādus gājienus, esot galvenajam spēlētājam un valdošās koalīcijas līderim.
Turpmākie soļi lielā mērā būs atkarīgi no AS, jo vakar tas izprasīja pāris dienu pauzi valdības veidošanas sarunās. Acīmredzot, lai par kaut ko izšķirtos. Un Evika Siliņa šo pauzi akceptēja.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts prezidents valdības veidošanu uztic Evikai Siliņai.
Pārkāpēju simti steidz iekļūt valstī no Baltkrievijas.
Basketbola izlase Pasaules kausa izcīņā iekļūst labāko sešpadsmitniekā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valstiskuma balvu pasniedz mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ukrainas armija lēnām stumj ārā okupantus no valsts.
Grupējuma ”Vagner” līderi iet bojā sprādziena izraisītā lidmašīnas katastrofā.
Nigēras, Burkinafaso un Mali huntas izveido militāru aliansi.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs izvērš sekmīgas operācijas Krievijas okupētajā Krimā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
