Vislielākā aktivitāte, piesakoties mājokļu kredītiem, vērojama galvaspilsētā, taču arī reģionos vērojama rosība, liecina ”Luminor” kreditēšanas pieteikumu dati. Viena no pilsētām, kur cilvēki vēlas iegādāties mājokļus, ir Liepāja. 

Desmit gadus nekustamo īpašumu tirgū Liepājā strādā uzņēmums ”Libau invest”. Uzņēmuma valdes locekle Kristīne Ceika zina stāstīt par vairākām tendencēm, kas novērojamas pilsētā. Pirmkārt, pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. ”Labu īpašumu paliek mazāk, līdz ar to pieaug arī cena. Cenu kāpums vērojams visā Latvijā, arī kopumā Eiropā. Piemēram, Dānijā katru mēnesi procentuāli pieaug īpašumu vērtība,” stāsta Ceika.

Nekustamo īpašumu speciāliste norāda, ka pārsvarā Liepājā pērk dzīvokļus, kas ir pieejamāki lielākam cilvēku skaitam, salīdzinot ar mājām. Gados jauni cilvēki drosmīgi ņemt kredītus. Kaut arī bankas rūpīgi izvērtē visas ģimenes finansiālo stāvokli, tomēr cilvēkiem būtu jābūt piesardzīgiem ņemt kredītus, spriež ”Libau invest” pārstāve.

”Daudzas ģimenes vēlas atgriezties mājās no Anglijas, Dānijas, Zviedrijas un citām valstīm. Viņi vēlas iegādāties īpašumus Liepājā. Viena no tendencēm rāda, ka tiek pirkts pirmais īpašums, tiek ņemts pirmais kredīts, protams, uz lielu termiņu.

Mājas cilvēki gribētu pirkt, bet nekustamo īpašumu cenu kāpums ir lielāks nekā algu kāpums, līdz ar to nav tādu iespēju,” stāsta Ceika.

Dažos segmentos gandrīz vairs nav jūtama cenu atšķirība, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku 2007. gadā. Piemēram, vienistabas dzīvokli Liepājā kādreiz varēja nopirkt par septiņiem tūkstošiem eiro, bet šobrīd vidējā cena jau ir 15 tūkstoši eiro.

Liepājas domes apkopotā informācija liecina, ka Liepājā vidēji mēnesī tiek pārdoti vai nopirkti 217 dzīvokļi, 10 neapdzīvojamas telpas, 26 neapbūvēti zemes gabali, 18 ēkas, 28 ēkas kopā ar zemi.

Nopirkt var dzīvokļus, sākot no 200 līdz 1000 eiro kvadrātmetrā. Savukārt izīrēt dzīvokļus ilgtermiņā, it īpaši vasarā, cilvēkiem rodas grūtības. Cilvēki dzīvokļus izīrē īstermiņā, un jau veidojas problēmas ar dzīvojamās platības pieejamību, norāda Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

”Mēs gribētu nejaukties tirgū, vislabāk, ka to darītu privātu projektu attīstītāji, mēs esam gatavi sadarboties. Mēģināsim saprast, vai pašvaldība var izraisīt privāto uzņēmēju interesi Liepājā celt ēkas gan izīrēšanai, gan tirdzniecībai,” stāsta Tīdens.

Tajā pašā laikā joprojām pilsētā ir tukši un neremontēti dzīvokļi, kas pieder privātpersonām. ”Te vēl vajadzīgi ieguldījumi, lai šos dzīvokļus sakārtotu. Pašvaldība rīko izsoles un no dzīvošanai nederīgiem dzīvokļiem tiek vaļā. Visu nosaka tirgus, jā, redzam, ka būvniecības cenas ir pieaugušas. Remontēt ir dārgāk, nekā var pārdot. Visi gaida savu laiku. Parasti notiek šie procesi ekskluzīviem dzīvokļiem, kur var saskatīt biznesu,” skaidro Tīdens.

Pēdējo piecu gadu laikā pašvaldība attīsta arī vēsturisko ēku atjaunošanas programmu. Taču te drīzāk var runāt par estētisku ieguvumu un arī uzņēmējdarbības attīstību, mazāk par lielu dzīvojamās platības pieaugumu. Piecu gadu laikā apstiprināti vairāk nekā 100 projekti.  Šogad pašvaldība vēsturiskā centra atjaunošanas projektiem varētu atvēlēt vairāk – 260 tūkstošus eiro.