Ja agrāk iedzīvotāji burtiski šausminājās par īres mājokļu cenām, tad šobrīd tikpat apspriests temats ir hipotekārie kredīti, īpaši – to summas un termiņi.

Savu, bet ar drošības garantiju

Liepājniekiem Inesei un Gundaram, kuri ir vecāki četriem bērniem, banka pēc pieprasījuma šogad piešķīra kredītu, lai iegādātos divstāvu māju ar četrām istabām, pirti un plašu pagalmu Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā.

Kredīta summa, ko piešķīrusi SEB banka, – 85 tūkstoši eiro, ilgums – uz 15 gadiem. Kā daudzbērnu ģimene saņēmusi arī atbalstu no finanšu institūcijas “Altum”.

Kredīta maksājumu 450 eiro apmērā katru reizi viņi maksā jau deviņus mēnešus.

“Kredītu ņēma vīrs. Viņš katru mēnesi maksā vairāk nekā noteikto summu, tā ka 15 gadus nemaksāsim,”

stāsta Inese.

“Meklējām tādu īpašumu, ko varam atļauties. Jāatzīst, ka summas īpašumiem ir ļoti lielas,” saka sieviete.

Inese atzīst, lai īstenotu sapni par māju, bijusi vajadzīga pacietība atrast ko piemērotu un par pieņemamu summu. “Var jau paņemt, bet ir jābūt saprātam,” secina Inese.

Viņi redzējuši, kādas naudas summas prasa par jaunbūvēm un dzīvokļiem jaunajos projektos, taču vērtē, ka tad jābūt ļoti skaidrai nākotnei, gados jauniem un ar labi apmaksātu darbu, kā arī veselībai.

Aija un Mārtiņš ir viena no tām ģimenēm, kura iegādājusies jaunuzceltu māju hipotekārajā kredītā Dienvidkurzemes novadā vienā no kādreizējiem novadu centriem, precīzu vietu un detaļas par īpašumu plašāk nevēlas atklāt.

Abiem kredītu kopsumma mājas iegādei ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, kredīta ilgums – uz vairāk nekā 20 gadiem.

Banka izvērtējusi abu ienākumus, līdz šim nekādi lieli kredīti nav bijuši, kā arī bijusi pozitīva kredītvēsture.

Ikmēneša kredīta maksājums vien ir vairāk nekā 1000 eiro mēnesī.

“Mums katram ir divi darbi, varam tādu summu atļauties maksāt. Beigsim maksāt, kad mums būs ap 60, bet māja ir ieguldījums mūsu nākotnei.

Gribas kaut ko savu un, ja ir, – tad pamatīgu, jaunu,” saka Mārtiņš.

Anda (vārds mainīts) pastāsta, ka tad, kad izveidojusi ģimeni, bijusi vēlme pēc savām mājām. Lai sapnis īstenotos, bijusi nepieciešama pirmā iemaksa.

“Likām abi no savām algām nost krājkontā, cik varējām. Atceros, ka gribējām ņemt pāris tūkstošu vairāk, lai varētu arī dzīvokli iekārtot, bet kredītu iedeva tik lielu, kāds bija novērtējums,” stāsta sieviete.

Kredītu ņēmuši ar “Altum” kā jaunā ģimene, tāpēc pirmā iemaksa bijusi 5% apmērā.

“Kredītu kārtoja vīrs, bet arī man bija jāsūta sava kredītvēsture un citi apliecinājumi – vai abi esam maksātspējīgi,” stāsta Anda.

Ģimenes kredītsaistības par dzīvokli Tosmarē ir 36 tūkstoši eiro uz 15 gadiem.

Drošāki, zinošāki, prātīgāki

Taču viens ir kredītu paņemt, iegādāties kāroto, bet nauda ir arī jāatdod, termiņi nav no īsākajiem.

Bankas skaidro, ka aizdevuma summas maksimālie apmēri ir atkarīgi no klienta maksātspējas, ienākumiem – tiem jābūt atbilstošā lielumā, legāliem – un nekustamā īpašuma tirgus vērtības, ko klients iegādājās vai būvē no jauna.

Maznozīmīgs nav arī pirmās iemaksas apjoms.

Latvijā noteikts, ka privātpersonai maksimālais kredītsaistību apjoms nevar pārsniegt 72 mēnešu ienākumus un ikmēneša maksājumi par kredītsaistībām nevar pārsniegt 40–45%.

Ņemot vērā arī īpašuma tirgus vērtību, banka izvērtē klientam piešķiramo aizdevuma apmēru.

Atteikumi biežāk ir saistīti ar aizņēmēja iepriekšējo kredītvēsturi vai jau pārsniegtām esošām kredītsaistībām.

“Izvērtējam mājsaimniecības ienākumus, parasti tie ir divi pieaugušie, divi pelnītāji. Ģimenes kredīta maksājumā grib tērēt mazāk, un parasti tie ir 20–25% no ienākumiem.

Cilvēki tiešām domā līdzi, saprot, ka dzīve nepaliek lētāka, ir arī citi tēriņi un vajadzības, ne tikai kredīts.

Iedzīvotāji vairāk piedomā pie finanšu pratības, ir gudrāki un prātīgāki,” saka “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Tome.

Viņu papildina SEB bankas Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Māris Opincāns: “Parasti mājokļa kredīta kopsumma nedrīkst pārsniegt piecu gadu ienākumu apmēru. Ja redzam, ka vēlamā summa pārsniedz iespējas, meklējam risinājumu, piemēram, citu īpašumu vai lielāku līdzdalību no aizņēmēja puses.”

Arī bankas “Citadele” mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence un, uzņemoties saistības, kredītņēmēji pārliecinātāk un apzinīgāk pieņem lēmumus.

“Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus iegādei,”

pauž speciālists.

“Kredītu summas apmēru galvenokārt nosaka nekustamo īpašumu cenas konkrētā reģionā, nevis fakts – cik banka ir gatava piešķirt. Starp iemesliem, kādēļ finansējums var nebūt pieejams, var būt gan pats īpašums – tā tehniskais stāvoklis, juridiskais statuss, gan dažādi ar klienta maksātspēju saistīti aspekti.

Jāatzīmē gan, ka cilvēki arvien biežāk nāk sagatavojušies, paši ir izpētījuši indikatīvi sev pieejamo kredīta summu, piemēram, bankas mājaslapas kalkulatorā. Šajos gadījumos klienta vēlmes un iespējas sakrīt biežāk,” norāda bankas pārstāvis.

“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Baltijā Normunds Dūcis Latvijas hipotekāro kredītu ņemšanas un mājokļu iegādes tirgu šobrīd raksturo kā “ieskrējiena pozīcijā”.

Pēc kredītu apjomiem Lietuva un Igaunija mums ir priekšā.

“Igaunijā 30% mājsaimniecību ir hipotekārie kredīti, Lietuvā – 18%, Latvijā – 14%. Tas nozīmē, ka

Latvijā tikai neliela daļa šobrīd ir aizņēmusies, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus.

Jāteic, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes laika sitiens Latvijai bija smagākais. Arī kovids un karš Ukrainā ietekmēja pārliecību par nākotni, drošību. Saistības ir ilgstošas, tādēļ cilvēki grib pārliecību, ka turpmākos gadus viss būs labi,” iepriekš minētās tendences apstiprina arī N. Dūcis.

Bankas secinājušas, ka visbiežāk īpašumu iegādājas iedzīvotāji 30 līdz 40 gadu vecumā, mājsaimniecības vidējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī.

Pieprasījums pēc gataviem mājokļiem

Valsts attīstības finanšu institūcija “Altum” šī gada oktobra pēdējās dienās atvēra jauno programmu “Mājokļu iegādes aizdevumi reģionos”, tādējādi paplašinot mājokļu pieejamību reģionos.

“Divu nedēļu laikā “Altum” saņēma jau 121 pieteikumu par kopējo aizdevumu apjomu 4,7 miljoni eiro un piešķīra jau pirmos septiņus aizdevumus. Vidējais pieteiktais aizdevums ir 39 tūkstoši eiro, un aktīvi ir visi Latvijas reģioni. Pagaidām visvairāk pieteikumu ir no Vidzemes (38%), savukārt no Kurzemes šobrīd ir 15% no visiem pieteikumiem.

Izvēlas iegādāties gan dzīvokļus, gan mājas,”

stāsta “Altum” Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga.

“Katrs trešais no jauna izsniegtais kredīts ir mājokļa iegādei reģionos,” saka arī “Swedbank” pārstāve.

Lielākais vairums bankas hipotekāro kredītu ir izsniegti dzīvokļu iegādei (60% gadījumu), pārējie lielākoties privātmājas pirkumam.

Liepāja kreditēšanā mājokļa iegādei ir 2. vietā – aiz Jelgavas.

Savukārt īpašumam Liepājā liekākā izsniegtā “Citadeles” kredīta summa – 260 tūkstoši eiro – neesot pārsteigums.

“Privātmāju cenu līmenis pieprasītākajos Liepājas vai citās piejūras teritorijās mēdz būt augsts salīdzinājumā ar citām vietām Latvijā. Tieši pieprasījums pēc īpašumiem pie jūras ir iemesls, kādēļ tos varam finansēt arī ārpus apdzīvotām vietām ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsētās,” viņš pauž.

Taču N. Dūcis pastāsta vēl kādu tendenci mājokļu tirgū: “Salīdzinot ar Lietuvu, Latvijā jauno projektu īpatsvars ir neliels, mums vēl ir liels apjoms ar vecajiem dzīvokļiem, kas celti padomju laikos, tie ir lieli un salīdzinoši lētāki.

Lietuvā otrreizējo brīvo mājokļu tirgus nav vairs tik liels, tāpēc aktīvi ceļ un pērk jaunos mājokļus.”

Šobrīd sludinājumu portālā ss.com trīs tirgoto māju cenas ir no 260 līdz 295 tūkstošiem eiro.

Portālā pieejamais kredītu kalkulators vēsta, ka, paņemot 260 tūkstošu vērto māju kredītā uz 30 gadiem ar pirmo iemaksu 10% apmērā no summas, ikmēneša maksājums būs aptuveni 1100 eiro.

Ar gada likmi 4% atdodamā summa varētu būt gandrīz 395 tūkstoši eiro.

Vai neizaugs burbulis, kas plīsīs?

Niks Balinskis, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta pārstāvis

Mājokļu un nekustamā īpašuma tirgus dinamika ir cieši saistīta ar virkni ekonomisku, sociālu un politisku faktoru.

Diemžēl uz jautājumu “kāpēc tirgus ir aktivizējies?” nevaram sniegt īsu un viennozīmīgu atbildi, jo tas ir ļoti komplekss mehānisms, kurā katrs elements ietekmē citus.

Vairāki faktori, savstarpēji mijiedarbojoties, veido kopējo tirgus noskaņojumu. Šo faktoru kombinācija šobrīd ir radījusi apstākļus, kas veicina aktivitātes pieaugumu mājokļu segmentā.

Atbildot uz jautājumu par nekustamā īpašuma burbuli, ir sarežģīti pateikt, vai tas veidojas, jo iepriekšējos gados bija manāms būtisks kreditēšanās un mājokļu darījumu kritums, salīdzinot ar 2021. gadu.

Šobrīd vērojama tirgus atkopšanās pēc inflācijas un Euribor likmju pieauguma,

kas tiek komplementēts ar plašāku valsts atbalstu mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Salīdzinot ar 2008. gada krīzi un tās iemesliem, šobrīd komercbankas būtiski izvērtē personu spējas nākotnē atdot aizdevumu, kā arī personu maksātspējas pārbaudes un esošās saistības ir redzamas visām komercbankām.

Diskusijas par nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos vienmēr ir sarežģītas, jo tās prasa izvērtēt plašu ekonomisko un finanšu faktoru kopumu ilgākā laika periodā.

Pēdējo gadu laikā tirgus piedzīvoja būtiskas svārstības: 2022., 2023. un 2024. gadā kreditēšanas apjomi un mājokļu darījumu skaits ievērojami samazinājās.

Šo kritumu galvenokārt izraisīja straujais inflācijas pieaugums un līdz ar to arī Euribor likmju kāpums, kas palielināja aizņemšanās izmaksas un samazināja pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem.

Daudzi iedzīvotāji nogaidīja, cerot uz stabilizāciju un labvēlīgākiem nosacījumiem.

Pašlaik tirgus pakāpeniski atkopjas. Euribor likmes pakāpeniski samazinās, inflācijas spiediens ir mazinājies, jaunākie statistikas dati liecina, ka daļai iedzīvotāju ir atbrīvojušies līdzekļi, ir arī plašāks valsts atbalsts mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Piemēram, pēdējos gados īstenota virkne pasākumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kas bieži vien saskaras ar grūtībām uzkrāt pirmo iemaksu, īpaši, ja persona mājokli vēlas iegādāties reģionos.

Viens no būtiskākajiem instrumentiem šajā jomā ir valsts garantijas pirmajai iemaksai, ko nodrošina finanšu institūcija “Altum”.

Šīs garantijas ļauj bankām samazināt risku, kas saistīts ar kredītu izsniegšanu, un dod iespēju iedzīvotājiem iegādāties mājokli. Rezultātā palielinās mājokļu pieejamība un kreditēšanas aktivitāte.

Šie faktori kopā veicina aktivitātes pieaugumu nekustamā īpašuma segmentā, taču tas nenozīmē, ka veidojas burbulis.

Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, pašreizējā situācija gan ir būtiski atšķirīga.

Pirmskrīzes periodā banku kreditēšanas politika bija ievērojami liberālāka – maksātspējas pārbaudes bija nepilnīgas un informācija par klientu saistībām nebija pilnībā pieejama visām komercbankām.

Šobrīd finanšu sektors darbojas daudz stingrāk: kredītinformācija ir centralizēta, maksātspējas izvērtēšana ir detalizēta un regulējums ir ievērojami pastiprināts, lai novērstu pārmērīgu kreditēšanu un spekulatīvu darījumu pieaugumu.

Tāpēc pašreizējā tirgus aktivizēšanās balstās uz ekonomikas stabilizāciju, ienākumu pieaugumu un valsts atbalsta programmām, nevis uz nekontrolētu kreditēšanu, un tas samazina burbuļa risku.

Savukārt mājokļa izvēle – pirkt vai īrēt – ir ļoti individuāls lēmums, kas lielā mērā balstās ne tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, bet arī uz sabiedrībā valdošo priekšstatu par īpašumtiesībām.

Latvijā tradicionāli pastāv uzskats, ka mājoklim jābūt personīgā īpašumā, jo tas tiek uztverts kā ilgtermiņa drošība un stabilitāte.

Šī kultūras un vērtību paradigma būtiski ietekmē tirgus tendences.

Tomēr, analizējot datus, redzams, ka mājokļu iegāde ir populārāka ne tikai vērtību dēļ, bet arī tirgus struktūras ietekmē.

Īres tirgus piedāvājums Latvijā ir salīdzinoši ierobežots, īpaši kvalitatīvu īres mājokļu segmentā.

Aplūkojot sludinājumu portālus, skaidri redzams, ka pārdošanas piedāvājumu skaits ievērojami pārsniedz īres piedāvājumu.

Tas nozīmē, ka patērētājiem vienkārši nav pietiekami plašas izvēles īres tirgū, lai tā kļūtu par dominējošu alternatīvu.

Un, ja īres tirgus nespēj nodrošināt konkurētspējīgu un daudzveidīgu piedāvājumu, nav pamata gaidīt, ka īre kļūs populārāka par īpašuma iegādi.

Uzziņai

– “Swedbank” noslēgto hipotekāro kredītu skaits šī gada deviņos mēnešos palielinājies par 42%, bet izsniegto kredītu kopsumma – par 57%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā.

Vidējā “Swedbank” izsniegtā hipotekārā kredīta summa šī gada deviņos mēnešos bija 90 tūkstoši eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pirms gada.

– SEB bankā no jauna izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms šī gada deviņos mēnešos pieaudzis par 51%. Piemēram, jūlijā izsniegto jauno aizdevumu apjoms ir lielāks nekā pērn divos mēnešos kopā.

– Banka “Citadele”: izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms pieaudzis par 9%, salīdzinot 2025. un 2024. gada trešos ceturkšņus.

Šogad 3. ceturksnī vidējā kredīta summa bijusi aptuveni 85 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu 23 gadi.

Avots: Banku sniegtā informācija

Banku izsniegtās kredītu summas īpašumiem Liepājā un Dienvidkurzemē

– “Swedbank”: Dienvidkurzemes novadā 2025. gadā lielākā izsniegtā aizdevuma summa bija 254 400 eiro jaunas mājas būvniecībai. Liepājā – 160 000 eiro privātmājas iegādei.

– “Citadele”: Liepājā lielākais šogad izsniegtais hipotekārais kredīts ir bijis 260 000 eiro.

– SEB: 2024. gadā Liepājā kopumā piešķirti 5,5 miljoni eiro kredīti, novadā – kopumā 1 miljons eiro.

Es domāju tā: cik lielu kredītu būtu gatavs ņemt?

Jana, skolotāja:

– Man jau ir mājokļa kredīts: 15 tūkstoši eiro, salīdzinoši maz, kā ir tagad. Ņēmu pirms aptuveni astoņiem gadiem trīsistabu dzīvokļa iegādei.

Kredīta ilgums ir 15 gadi, ar atmaksu veicas ļoti labi, jo ikmēneša maksājums nav tik liels. Es laikam vēl paspēju ielēkt pēdējā vilcienā, kad bija lētais variants.

Imants, dežurants:

– Es ar tādām lietām nenodarbojos un arī neuzņemtos nekādas kredītsaistības. Man pēc tādām nav vajadzības. Es nekad neesmu ņēmis kredītus, iztieku tāpat. Mājokli kādreiz nopirku uzreiz, kad bija iespēja.

Mašīna gan ir ņemta ar saistībām, bet tas jau bija pasen un ir noiets etaps. Ir jau arī sarežģīti šajā vecumā – 70 gados – paņemt kaut ko.

Roberts, nekustamo īpašumu aģents:

– Man šobrīd ir hipotekārais kredīts – aptuveni 75 tūkstoši eiro uz 25 gadiem, maksāju otro gadu.

Vēl vienu kredītu tagad es nebūtu gatavs ņemt, bet, ja man būtu nepieciešamība mājokļa iegādei, tad aptuveni līdz 120–130 tūkstošiem.

Lāsma, direktora palīdze:

– Man nekad kredītu nav bijis. Man vispār nepatiktu ņemt kredītu. Ja dzīve piespiestu, ja būtu kas katastrofāls, neskatītos tik daudz kredīta lielumu, bet gan ikmēneša maksājumu, vai tas ir reāls.

Mājokli savulaik ieguvu, kad bija privatizācijas laiks.

Anna, pensionāre:

– Esmu ņēmusi preces nomaksā, bet ne kredītus. Man tos vienkārši nevajag.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.