Ieejot dziļāk Dienvidkurzemes mežos, tajos var sastapt daudz vairāk nekā ierastās mellenes un bekas vien. Tāpēc mazs ieskats retumos un izteiksmīgos eksemplāros, kurus nevar ieraudzīt, pavirši uzmetot aci, – vajag ieskatīties. Kopumā retu zīdītāju, putnu, ķērpju, sēņu, bezmugurkaulnieku sugu ir vairāki simti.

Melnais stārķis jeb gandrs un baltais stārķis atšķiras tikpat stipri kā melnais un baltais cilvēks, savulaik teicis ornitologs Māris Strazds. Tātad diezgan stipri. Cik zināms, 1990. gadu sākumā toreizējā Liepājas rajona teritorijā mituši apmēram 60 melno stārķu pāru. Tiem patīk mājas ierīkot mežā, nost no cilvēku takām, vēlams, lai tuvumā būtu ūdens vai mitra vieta. Viens no šās puses novados ierīkotajiem liegumiem, kurš veltīts arī šai putnu sugai, ir Brienamais purvs Gaviezē. Taču, lai arī gandram ir ļoti piesardzīga un no cilvēkiem vairīga putna slava, ir cerības to ieraudzīt, ja vien esi kluss un pacietīgs. “Kurzemes Vārds” par to savām acīm pārliecinājies Pāvilostas novada Rīvā.

Egona Zīverta foto

Melnie stārķi savās ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī.

Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Lielākā daļa to, kuri šeit ligzdo, šim nolūkam izvēlējušies Kurzemi, arī Liepājas apkārtni – bagātīgās mežu un ūdeņu ainavas dēļ, kur atrodamas ērtas ligzdošanas un barošanās vietas. Tie barojas ar zivīm, ūdensputniem, arī maziem zīdītājiem. Pieaugušie putni cenšas savu ligzdošanas teritoriju nepamest visu cauru gadu. Jau novembrī tie sāk gatavot ligzdu, kurā olas iedēj martā. Viena no svarīgākajām lietām, kas jādara, lai arī turpmāk lielie putni šeit justos labi, ir gādāt, lai mežos pietiktu vecu koku, kur tiem veidot ligzdas.

Jāņa Ķuzes foto

Latvijā bez jūras ērgļiem atrodami arī zivju, stepes, klinšu, mazie, vidējie ērgļi, pundurērgļi un čūskērgļi.

Lai ieraudzītu susuri, jābūt lielam veiksminiekam. Tomēr šie aizsargājamie dzīvnieki mīt arī Dienvidkurzemes mežos, lai arī tie ir daudz retāki par piemēram, zebiekstēm un sermuļiem. Tie pārtiek no augļiem, sēklām, kukaiņiem. Savukārt no tiem pārtiek pūces, lapsas un citi plēsēji. Susuriem raksturīga ziemas un vasaras guļa, tādēļ patlaban pat tiek apspriesta iespēja, sadarbojoties Latvijas un Japānas zinātniekiem, vienu no šiem dzīvniekiem sūtīt kosmosā. Septembrī tie jau sāk gatavoties ziemas miegam, uzvelkot izteikti pelēku kažoku. Vasarā tie to nomaina pret brūni pelēcīgu apmatojumu.

Foto –www.biolib.cz

Latvijā ir četras susuru sugas – lielais, meža, dārza un mazais susuris. Tās visas ir aizsargājamas.

Liliju dzimtas pārstāve mieturu mugurene aug ēnainos mežos, upju un dīķu krastos, sastopama Embūtē, Kalētos, citur mūspusē. Pēc tam, kad noziedējuši ar nektāru bagātie ziedi, ienākas indīga oga – sākumā sarkana, pēc tam melna. Tā ir aizsargājama.

Mārītes Keišas foto, dabasdati.lv

Aizsargājamais lapkoku praulgrauzis dzīvo ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos un barojas ar prauliem. Tam patīk veci, bet dzīvi koki ar dobumiem. Praulgrauzis sev tīkamo dzīves vidi pamet reti, ja tas tomēr notiek, tad nerāpo tālāk par pārsimt metriem no sava dobumkoka, tāpēc arī pamanāms reti. Tam arī Dienvidkurzemē izveidoti mikroliegumi.

Uģa Piterāna foto, dabasdati.lv

Gludeno čūsku jeb čūsnaku, kā to dažviet Kurzemē sauc, tās krāsojuma dēļ varētu sajaukt ar odzi. Taču tā ir slaidāka, ar ne tik izteiksmīgu galvu. Un tā nav arī glodene! Tai tīk sausi priežu meži, tāpēc, piemēram, Ziemupes pusē to varētu būt iespējams sastapt. Bet gludenā čūska ir arī ļoti maz izpētīta suga. Atšķirībā no zalkša un odzes tā medībās izmanto žņaugšanas tehniku, bet indīga tā nav. Iekļauta Latvijas un Eiropas apdraudēto rāpuļu sarakstā. Visām atradnēm ir nepieciešama aizsardzība.

Foto no Latvijas Dabas muzeja arhīva

Par Latvijas visindīgāko sēni tiek uzskatīta zaļā mušmire, tāpēc šo lapu koku un jaukto mežu iemītnieci der izpētīt un iepazīt. Zaļā mušmire satur ap 110 indīgu savienojumu, un 90 procentu saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi. Turklāt nekāda termiska vai savādāka šīs sēnes apstrāde nepadarīs to ēdamu. Bet arī tai ir sava vieta dabā – tā palīdz kokam uzņemt ūdeni un minerālvielas.

Aināra Valdovska foto, dabasdati.lv

Uzziņai

/ Aizsargājamo un reto augu un dzīvnieku sugu nosaukumi atrodami MK noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.

/ Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv iespējams lejupielādēt brošūru “Sugu un biotopu aizsardzība mežā”.