“Piecu gadu tendence diemžēl neliecina par būtisku samazinājumu, izsmēķu izmešanas paradumi nemainās,” secinājis piekrastes monitoringa vadītājs no Vides izglītības fonda Jānis Ulme.

Labi ir nulle atkritumu

2024. gadā redzama neliela situācijas uzlabošanās, tostarp nedaudz krities pludmales simt metros atrasto cigarešu galu skaits.

“Taču nulle atkritumu dabā nozīmē – labi. Nevar runāt par to, vai vidēji 300 gruži ir labi vai slikti,” informatīvajā seminārā par cigarešu izsmēķu piesārņojuma problēmu Liepājā J. Ulme uzsvēra to, ka uz monitoringa datiem jāskatās vairāku gadu griezumā, nevis situatīvi.

Benčiki kopumā ir populārākais atkritumu veids pludmalēs – 33 procenti.

“Diemžēl bija pierasts, ka izsmēķi vienkārši pazūd smiltīs,”

viņš teica.

Izsmēķi jāvērtē kontekstā ar plastmasas piesārņojumu, jo tas ir polimēru materiāls un plastmasa ilgtermiņā ir visnelabvēlīgākā videi.

Tā sadalās ļoti ilgi, turklāt noārdās līdz mikroplastmasai, šīs sīkās frakcijas nonāk pārtikas ķēdē, un mēs beigu beigās uzņemam plastmasu, ēdot zivis un jūras produktus.

Plastmasas īpatsvars pludmales atkritumos Latvijas piekrastē aug. Vēl nesen bija puse, tagad ir jau 76 procenti.

Liepājā plastmasa ir 83% no gružiem, un no tās 35% ir izsmēķi. “Pieckārt pārsniedzam zaļo mērķi, kas Eiropā noteikts 20 atkritumu vienības uz 100 metriem,” viņš pauda.

“Un 80 procenti iedzīvotāju joprojām uzskata, ka izsmēķis ir tikai tāds papīrītis.”

Pašlaik smēķēšanas aizliegums ir spēkā Liepājas oficiālajās peldvietās.

Cilvēki mēdz teikt, ka nav zinājuši par to, tomēr abās Zilā karoga peldvietās ir liela izmēra stendi ar informāciju par pludmales zonējumu, par drošību uz ūdens, glābēju karogu signālu nozīmi un arī par kārtību, kas jāievēro apmeklētājiem.

Atjaunotas informatīvās planšetes drīz izvietos uz pārģērbšanās kabīnēm un gar velosipēdu un gājēju ceļu Jūrmalas parka pusē, stāsta Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Par pludmales tīrību, tostarp smilšu sijāšanu un atkritumu izvešanu, rūpējas trīs uzņēmumi un pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”.

Pagājušajā gadā aģentūras rīcībā nonāca jauns smilšu sijātājs, Vācijā ražotais “Beach Tech 2000”. Šim agregātam ir daudz smalkāks siets nekā vecajam, tas savāc arī tik mazas gružu frakcijas kā izsmēķi.

“Ar sijātāju tīrām liedagu aptuveni 8 kilometru garumā, ik dienu, no Dienvidu mola līdz pilsētas dienvidrietumu robežai, sadalot pludmali sektoros.

Sijāšanu veicam tā, lai liedags visā garumā būtu uzkopts vismaz vienu reizi nedēļā, ja ir darba veikšanai atbilstoši laikapstākļi,” stāsta A. Štāls.

Savukārt piekrastes kāpu joslu, kur tehniku nav iespējams izmantot, pludmales robežās regulāri pārstaigā atkritumu lasītāju brigāde, ko nodrošina SIA “HAGBERG”.

Visā pludmalē ir 44 atkritumu konteineri, kurus pašlaik, kamēr laikapstākļi atpūtniekus attur, izved divreiz nedēļā, bet sezonā iztukšos pēc nepieciešamības.

Vēl liedagā izvietoti divi lieli dzelzs konteineri – Roņu ielas galā un otrs – pie Pērkones ielas.

Speciāli smēķētājiem ir novietoti pelnutrauki. Divus pie glābšanas stacijas, blakus veloceļam, un Roņu ielā uzstādīja pagājušajā sezonā.

Liepājnieki jau ievērojuši lielizmēra vides objektus, kas vizuāli līdzinās cigarešu izsmēķiem.

Mākslinieka Kaspara Endola darinātie tēli uzstādīti pludmalē pie Vaiņodes ielas un Roņu ielas izejām, kā arī Karostā pie iebrauktuves Ziemeļu mola autostāvvietā.

“Lielās cigaretes pārbauda iedzīvotāju reakciju, cilvēkiem rodas jautājumi, kāpēc te tāds nolikts,”

stāsta SIA “Zaļā josta” LIFE projekta vadītāja Māra Grants.

Pilotprojekti, kas mudina cilvēkus aizdomāties, kur paliek nomestās cigaretes un cik lielu ietekmi uz vidi patiesībā atstāj, sadarbībā ar pašvaldībām uzsākti Liepājā un Vecāķos.

“Vai pašvaldība tagad mudina pludmalē smēķēt?!” – daudzi liepājnieki neizpratnē par zīmēm, kur kūpoša cigarete attēlota zaļā ielokā.

Mērķis ir cits, skaidro Vides daļā – pievērst smēķētāju uzmanību tam, lai savu cigareti nokūpinātu vietā, kur iespējams pareizi izmest izsmēķi, lai tas nenonāktu smiltīs vai jūrā.

Šajos vides objektos ir iestrādāts pelnutrauks. “Tos iztukšojam katru dienu, jo tajos izmet ne tikai cigarešu galus, bet arī papīra un plastmasas iesaiņojumu, suņu kakas un vēl visu ko citu,” norāda A. Štāls.

“Trubas gala” risinājums

Pludmali kopj pēc labākās sirdsapziņas, saistošie noteikumi aizliedz smēķēt un piegružot vidi, tomēr jūras krasts Liepājā ekspedīcijai “Mana jūra” ik gadu paveras pietiekami netīrs.

“Varam runāt par totāliem aizliegumiem un turpināt peldēties izsmēķos. Ja aizliegumam neseko kontrole, tad nekas nemainās.

Paradokss, kas man galvā nesaslēdzas, – mums ir vidēji 180 izsmēķi simt metros, bet ir padsmit smēķētāji pa visu sezonu brīdināti,”

pauda J. Ulme.

Dažs radikāli noskaņots liepājnieks seminārā ieteica necīnīties ar sekām, bet aizliegt smēķēšanu vai vismaz tirgot paciņu par 100 eiro, lai šo netikumu izskaustu, bet šādi utopiski risinājumi nav pašvaldību varā.

“Jāņem vērā dzīves realitāte – cilvēki smēķē un izmet atkritumus. Ja vēl uz kādu paaudzi atmetam totālo aizliegumu, tad mums ir jāskatās uz daudz un dažādām lietām, kā problēmu risināt. Pirmkārt, ar izglītošanu un informāciju.

Ir socioloģisko pētījumu dati, kas apliecina, ka ar efektīvu informācijas kampaņu un mērķētu palīdzību atkritumu daudzumu var samazināt par apmēram trešo daļu. Tālāk nāk infrastruktūra, apsaimniekošana, regulējums un preventīvie pasākumi,” teica J. Ulme.

Situācijas uzlabošanai ir svarīgi noskaidrot plūsmu – kas rada atkritumus un kā tie nonāk pludmalē. Zinot to, var meklēt efektīvu līdzekli.

“Tad, kad mums ir slikti dati, ko prezentēt pašvaldībām, īpaši Kurzemē un par mazākām pludmalēm

vienmēr dzird argumentu – bet tie jau ir kuģi, kas to visu, mēs paši neko… Tā ir taisnība par 20 procentiem,”

atzīmēja kampaņas “Mana jūra” vadītājs.

Vēl pieņemts vainot tūristus, kas varbūt ir fokusā vasaras ekspedīcijā, taču monitorings notiek arī nesezonā.

Ja atkritumu daudz, vairāk jāvāc, bet J. Ulme norādīja, ka tas jau ir “trubas gala” risinājums.

“Tā var nonākt viltīgā tehnoloģiju slazdā – domāt par vairāk konteineriem, biežāku uzkopšanu un, to darot, brīnīties, kāpēc nav gaidītā rezultāta.

Tā notiek, ja aizmirst domāt par atkritumu neradīšanu, par prevenciju. Katrs neradīts atkritums ietaupa izmaksas un sliktu iespaidu par pludmali pašiem iedzīvotājiem un viesiem,” viņš teica.

Pat tik mazā jomā kā izsmēķi birokrātijā var apmaldīties, mēģinot izdarīt kaut ko labu, un beigās padoties, secinājis J. Ulme.

Tāpēc daudziem nav atbildes uz jautājumu, ko tad īstenībā efektīvi var izdarīt.

“Pašvaldība var mēģināt ar savu regulējumu virzīt uzlabojumus.

Ja skatāmies tikai uz likumiem – vai pludmales kafejnīcās ir atļauts vai aizliegts smēķēt? Neviens īsti nevar saprast, jo regulē kādi trīs likumi plus vēl vietējie noteikumi,”

viņš pauda.

Aizliegums nemotivē cilvēku un nemazina atkritumu skaitu, pārliecinājusies arī M. Grants.

“Pie aizlieguma zīmes zemē būs nomests izsmēķis,” viņa skaidroja. Smēķētāji jāmotivē mainīt savu uzvedību.

“Zaļā josta” aptaujāja 800 smēķētājus par to, kas viņus atturētu no izsmēķu mešanas zemē. Cilvēki minēja, ka nav pietiekami pieejamas atkritumu urnas. Tikai puse apzinās, ka izsmēķis ir videi kaitīgs.

Aptaujātie norādīja, ka aizliegumi nav efektīvi, un atzina, ka pietrūkst skaidrojošas informācijas.

Bez pludmalē novietotajiem vides objektiem šobrīd citas informatīvas kampaņas Liepājas pašvaldība neplāno, teica Vides daļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa.

Tas, ko dara, – patlaban top saistošo noteikumu grozījumi, kas ierobežotu smēķēšanu visā pludmalē, ne tikai Zilā karoga peldvietās.

Aizliegumi nevienos laikos nav darbojušies

Edijs Klaišis, “OPEN” radošā centra dibinātājs

Pīpēt jebko ir kaitīgi, taču pīpēšana tik ļoti bīstama, kāda ir šobrīd, nav bijusi. Tā noticis, pateicoties likumam par aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegumu, jo līdz ar to ļoti daudzi cilvēki iegādājas preces nelegālajā tirgū, un to sastāvs un izcelsme ir nenosakāma.

Kāpēc es uzsāku kampaņu “Nesāc!”? Tāpēc ka ir šausmīgi daudz kampaņu par pīpēšanas atmešanu. Es nepazīstu nevienu, kurš būtu atmetis tāpēc, ka viņam kāds pateica – pīpēt ir kaitīgi!

Neviens no cilvēkiem, kuri pīpē, nedomā, ka tas ir veselīgi.

Daudz vērtīgāk, manuprāt, ir motivēt jaunieti nesākt pīpēt. Mēs sakām nevis to, kas tev būs, ja pīpēsi, bet kā būs, ja nesāksi to darīt.

Būs labākas attiecības, jo apkārtējie novērtēs to, ka tu nepīpē, protams, laba veselība. Brīvība, jo pīpējot tu esi atkarīgs. Nauda ietaupās. Un vēl – ja nesāc pīpēt, tev nebūs jāmokās ar atmešanu.

Man pašam ir ļoti smagas attiecības ar pīpēšanu, un šeit lielu lomu spēlē tas, ka esmu bijis dzērājs un narkomāns.

Gribu, lai mainās pieeja, lai mēs vairāk runātu par to, ka cilvēks nesāk. Ir daudz citu veidu, kā socializēties un kā tu vari būt kruts.

Domāju, ka mums ir jāpieaug kā sabiedrībai. Ļoti daudz kur savos uzskatos esam senili, kā es saku.

Aizliegumi nekad, nevienos laikos nav darbojušies. Esmu politiķiem uzdevis jautājumu – nosauciet man vienu piemēru, kad aizliegums ir darbojies? Nav tādu piemēru.

Ja aizliedz alkoholu tirgot, vai cilvēki vairs nedzer? Viņi vienkārši veido krājumus.

Cik esmu novērojis, jaunieši neiet pīpēt tur, kur tas nav atļauts. Paaudzes mainās, līdz ar to kaut kas mainās.

Protams, ir tādi, kas speciāli bravūrīgi iet pīpēt pieturā, bet esmu novērojis, ka pieturās pīpē vecie buki.

Pludmalē pīpēt nav okei, nevar to atļaut. Tomēr, lai kā mums nepatiktu šis niķis, visos laikos ir pīpējuši un darīs to arī turpmāk, tāpēc drīzāk domāju, ka jābūt speciālām vietām, kur to var darīt, citiem netraucējot.

Ja cilvēki pīpē, nevar izlikties, ka viņu nav.

Fakti

Izsmēķu sastāvs

Cigarešu filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta, kas bioloģiski nenoārdās, bet saules gaismā pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās.

Mikroplastmasa nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu.

Filtrs uzsūcis visas smēķēšanas procesa laikā radušās kaitīgās vielas – nikotīnu, smagos metālus un vairākus citus toksiskus ķīmiskos savienojumus.

Saskaņā ar ASV veiktiem pētījumiem pietiek ar diviem cigarešu izsmēķiem uz litru ūdens, lai indīgās vielas nogalinātu zivi.

Kur smēķētāji izmet cigarešu galus

• 70% – pārsvarā atkritumu tvertnēs.
• 20% – dažreiz atkritumu tvertnēs, atkarībā no apstākļiem.
• 10% – kanalizācijas notekās.
• 8% – pa auto logu.
• 5% – met, kur pagadās.

Avots: “Zaļās jostas” un “Philip Morris Latvia” pētījums

Uzziņai

Atkritumi pludmalēs 2024. gadā

Liepāja

• Vidējais daudzums – 620 vienības uz 100 m (mīnus 15% pret 2023. g.).
• No tiem smēķēšanas atkritumi ir topa virsotnē – 181 jeb 29% (mīnus 12% pret 2023. g.).
• Karosta – 862 vienības uz 100 m (–1%).
• Centra pludmale – 754 (–21%).
• DR pludmale – 243 (–22%).

Dienvidkurzemes novads

• Vidējais daudzums – 244 vienības uz 100 m (mīnus 15% pret 2023. g.).
• No tiem smēķēšanas atkritumi ir topa virsotnē – 49 jeb 20% (plus 18% pret 2023. g.).
• Pāvilosta – 341 vienības uz 100 m (–24%).
• Akmeņrags – 107 (–20%).
• Ziemupe – 73 (–14%).
• Šķēde – 337 (+113%).
• Bernāti – 184 (–51%).
• Jūrmalciems – 181 (–45%).
• Papes bāka – 476 (+90%).
• Lietuvas robeža – 253 (–52%).

Avots: “Mana jūra”

Pludmales uzturēšanas izmaksas Liepājā

• 2023. gads – 190 000 eiro;
• 2024. gads – 196 139 eiro;
• 2025. gadā – plānoti 200 000 eiro.

Avots: Komunālā pārvalde

Peldvietās konstatētie pārkāpumi

2023. gadā uzsāktas 111 lietas: suņi peldvietā – 83, smēķēšana – 16, reibums – 2, kā arī papildus 143 lietas par iebraukšanu ar auto kāpu zonā.

2024. gadā – 72 lietas: suņi peldvietā – 44, smēķēšana – 19, reibums – 1, kā arī 254 lietas par auto kāpu zonā.

2025. gadā līdz 31. maijam – 24 lietas par auto kāpu zonā.

Avots: Liepājas pašvaldības policija

Es domāju tā: Vai smēķētājiem publiskās vietās aizrāda?

Ārija Luzere, pensionāre:

– Es pati neesmu redzējusi, ka kādam smēķētājam kaut ko aizrādītu. Personīgi uzskatu, ka smēķēt vispār nav vajadzīgs, bet, ja cilvēkam to gribas darīt, tad neko.

Man arī nav gadījies, ka kāds, blakus stāvot, smēķē. Protams, publiskās vietās to nevajadzētu darīt.

Priecājos, ka tagad jūrmalā ir uzstādīta vieta, kur izsmēķus izmest. Domāju, ka pieklājīgi cilvēki to ņems vērā un vietu izmantos.

Jurijs, strādā loģistikā:

– Manuprāt, cilvēki uz ielas, publiskās vietās smēķē bieži. Tāpat ir redzēts, ka kāds viņiem par to aizrāda. Tas gan notiek salīdzinoši reti, bet ik pa laikam kāds saņemas kaut ko pateikt.

Visbiežāk ko tādu esmu novērojis tieši sabiedriskā transporta pieturās vai pie veikaliem.

Atzīšos, ka pats arī smēķēju un vienreiz bija gadījums, kad aizrādīja arī man. Ja tā notiek, tad vienkārši eju prom, jo saprotu, ka cilvēkam varētu būt nepatīkami tos dūmus saost.

Kitija Deme, fotogrāfe:

– Pati esmu aizrādījusi, jo man ir mazi bērni. Ir bijis, ka cilvēks stāv autobusa pieturā un smēķē. Tad parasti arī pasaku, ka 10 metrus vajadzētu ievērot un atkāpties.

Tāpat kāds ik pa laikam smēķē pie daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpas. Tad arī saku, lai vismaz nedaudz atkāpjas no durvīm, jo cilvēki staigā iekšā un ārā un nevienam nav jāelpo dūmi.

Reakcija cilvēkiem dažāda – ir, kas kļūst agresīvi, ir tādi, kas atvainojas un atkāpjas.

Agita, strādā E. Gulbja laboratorijā:

– Man šķiet, ka neviens nevienam neko neaizrāda. Noteikti var redzēt, ka cilvēki smēķē, ejot pa ielu, bet, ka speciāli stāv un to dara publiskās vietās, neesmu redzējusi.

Ja pati saožu dūmus, man tie traucē, bet citādi gan ne. Nezinu, vai pati spētu kādam ko teikt, jo nevar jau zināt, kuram drīkst aizrādīt, kuram ne – reakcija var būt dažāda.

Bet cilvēki arī ir dažādi. Esmu redzējusi pat māmiņas, kas iet ar bērnu ratiņiem un smēķē. Pati arī savulaik smēķēju, bet ne citu cilvēku priekšā.

Ilze, strādā tirdzniecībā:

– Neesmu redzējusi, ka kāds aizrādītu par smēķēšanu vai par to, ka pašam dūmi traucē vai nepatīk.

Pašai arī nav gadījušās tādas situācijas, kurās vajadzētu kādam kaut ko teikt, nav bijuši gadījumi, kad smēķētāji man īpaši traucētu. Bet vispār publiskās vietās smēķē daudzi.

Lai man netraucētu, cenšos neuzturēties tādās vietās un starp tādiem cilvēkiem. Bet, ja tomēr traucētu, tad noteikti kaut ko teiktu, aizrādītu.