Cik svarīga vecākiem ir bērnu drošība un pārliecība, ka vari netraucēti strādāt, jo bērniņš uzticēts gādīgiem cilvēkiem, šķiet, nav jāstāsta nevienam, kam pašam ir bērni. Tāpēc ļoti var saprast to vecāku raizes, kuriem nav iespējams iegūt vietu bērnudārzā. Diemžēl visiem to nepietiek. Turklāt Liepājas māmiņas ir pārliecinātas par kādu ne visai patīkamu situāciju – ja bērniņš dzimis gada otrajā pusē, viņam praktiski nav iespēju sagaidīt vietu bērnudārzā, jo ik gadu vietas dārziņos piešķir gada sākumā.

Vai tā patiešām ir, to redakcija jautāja pirmsskolas iestāžu speciālistiem un meklēja arī citas alternatīvas mazuļu pieskatīšanai, kurās atbalstu sniedz pašvaldība.

Mammas brīdina – nelaidiet bērnus pasaulē gada otrajā pusē!

Evita Ruicēna strādā par sociālo darbinieci Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Viņas jaunākais dēls Kristiāns ir dzimis 2005.gada 4.novembrī. Puikam ir jau 2,5 gadi. Mamma strādā, taču vietu bērnudārzā viņiem tuvākajā laikā nesola. Kā viņa atceras, rindā uz bērnudārzu bērnu pierakstījusi tūlīt pēc piedzimšanas. Tolaik vēl bija kārtība, ka bērnus rindā reģistrē katrā bērnudārzā. Evita savu mazuli pierakstīja no mājām netālu esošajā “Margrietiņā”. Ne pusotra, ne divu gadu vecumā Kristiāna rinda nepienāca. Bet pa to laiku pilsētā reorganizēja reģistrācijas kārtību, ieviešot vienoto reģistrāciju, kas notiek Izglītības pārvaldē. Kad Evita interesējās, kādas ir cerības sagaidīt dārziņu, tur viņai paskaidrots, ka būs grūti, jo 2005.gadā Liepājā dzimuši ļoti daudz bērnu. Varbūt varot cerēt tad, kad bērnudārzam “Saulīte” uzcels piebūvi. Evitas ģimene dzīvo netālu no 15.vidusskolas, un mamma ir gatava pieņemt jebkuru piedāvājumu, lai tikai bērns tiktu dārziņā. Ja bērnam vieta bērnudārzā neatradīsies, Evita ir gatava iet prom no darba. Pašlaik ar īpašiem noteikumiem mazo Kristiānu pieskata Evitas draudzene, taču viņu nevar apgrūtināt ilgstoši. Bet auklītei maksāt pilnu algu, kas ir ap 120 latu, ģimenei ir par dārgu. Tad jau labāk mamma pati pieskata mazo.

Līdzīga situācija ir Evitas kolēģei, slimnīcas Bērnu nodaļas virsmāsai Gundegai Bļizņecai. Viņas meitiņa Paula pasaulē nāca 2006.gada 21.jūlijā. Mamma mazulīti rindā uz bērnudārzu reģistrēja pēc trim mēnešiem. Un arī Gundega, līdzīgi kā Evita, domā, vai bērna dēļ nenāksies mainīt darbu. Viņai jāstrādā pilna darbadiena, un pagaidām meitiņu pieskata vīra mamma, taču vecmāmiņa ir jau cienījamā vecumā, turklāt bērna auklēšana nav viegls darbs. Gundega gan nav gatava pieņemt vietu jebkurā bērnudārzā, taču piekrīt, ja neatrastos vieta pilsētas centra dārziņos, viņa neiebilstu meitiņu vest uz Zaļo birzi – pa ceļam uz darbu. Bet Gundega nesaprot vēl kādu lietu – kad reģistrējusi meitiņu rindā, viņu kārtas numurs bijis 30, vēlāk tas samazinājies uz 26, bet pēc laiciņa atkal bijis 30. Viņai pateikts, ka ir arī privileģētie bērni, bet tā arī neviens neesot izskaidrojis, ko tas nozīmē.

Visgrūtāk ar vietām dārziņos ir pašiem mazākajiem

Atbildot uz Gundegas nesapratni, Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības iestāžu speciāliste Inta Antonova skaidro, ka priekšrocības uz vietu bērnudārzā, pirmkārt, ir militārpersonu bērniem. Otrkārt, to bērnu brāļiem un māsām, kas jau apmeklē kādu konkrētu bērnudārzu, bet ar noteikumu, ka jaundzimušo reģistrē rindā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dzimšanas. Treškārt, bērnudārzu darbinieku bērniem. Ceturtkārt, to robežsardzē strādājošo bērniem, kas dienesta dēļ pārcelti darbā uz citu pilsētu. Piektkārt, bērniem, kuriem vieta bērnudārzā dažādu iemeslu dēļ ārpus kārtas piešķirta ar speciālu domes lēmumu: tie var būt pilsētā ļoti vajadzīgu speciālistu bērni, bērni no audžuģimenēm un tamlīdzīgi.

To stāstot, speciāliste noraida uzskatu, ka uz vietu dārziņā var cerēt tikai tie bērni, kas dzimuši gada sākumā. “Rindā bērnus reģistrē nevis pēc dzimšanas datuma, bet pēc reģistrācijas laika pa dzimšanas gadiem un vieta bērnudārzā tiek nodrošināta, sasniedzot 2–3 gadu vecumu,” skaidro I.Antonova. “Tas nozīmē, ka bērns, kurš dzimis gada beigās, var nonākt arī rindas sākumā.” Tomēr viņa nenoliedza, ka vietu bērnudārzos pilsētā joprojām trūkst, īpaši tas sakāms par mazo bērnu grupām, kuras sāk apmeklēt mazuļi no pusotra gada vecuma.

Inta Antonova skaidro, ka vienotā reģistrācija Liepājas bērnudārzos ieviesta ar domes lēmumu no 2007.gada 18.janvāra. Taču tas nenozīmē, ka vecākiem nav iespējams izvēlēties sev tīkamāko vai pieņemamāko bērnudārzu. Tieši tāpēc pastāv iespēja arī vienotās rindas kārtībā reģistrēties uzreiz vairākos dārziņos. Un nav nekāds noslēpums, ka pilsētā ir gan tādi bērnudārzi, kuros iekļūt gribētu ļoti daudzi, gan arī mazāk pieprasīti. Taču, kā atzīst speciāliste, ne visi vecāki saprot reālo situāciju, ka visiem nepietiks vietas bērnudārzos, kas atrodas pilsētas centrā un ir vispieprasītākie. “Atnāk mamma un kategoriskā balsī pasaka, ka reģistrēs savu bērnu tikai un vienīgi bērnudārzā “Kāpēcītis”,” viņa ieskicē situāciju. “Es viņa skaidroju, ka tajā ir tik gara rinda, ka nav pat teorētisku iespēju vietu sagaidīt. Lai labāk izvēlas turpat pāri ielai esošo “Saulīti”, bet nē – tikai un vienīgi “Kāpēcītī”!” Un viņa apstiprina arī Evitas teikto – patiešām 2005. un 2006.gadā Liepājā nākuši pasaulē daudz vairāk bērniņu nekā, piemēram, 2003.gadā, un tāpēc šajos gados dzimušajiem patiešām ir problēmas ar vietām bērnudārzos.

Statistika rāda, ka vidēji ik gadus bez bērnudārza Liepājā paliek aptuveni simts bērnu, nerēķinot tos mazuļus, kuriem dzīvesvieta deklarēta Liepājas rajonā, bet viņi mitinās Liepājā. Šiem bērniem pagaidām pašvaldība neparedz nekādu iespēju tikt dārziņā. Daļēji gan bērnudārzu vietu problēmu palīdz risināt trīs pilsētā esošie privātie bērnudārzi.

Daļējs risinājums – auklīte vai rotaļu grupa

Iespējams, jau nākampavasar durvis vērs vēl sešas grupiņas, kuras iekārtos piebūvē, ko cels pie bērnudārza “Saulīte”. Renovēt bērnudārzu paredzēts arī Tosmarē, kur varētu atrasties vietas 240 bērniem. Taču, kamēr šo vietu vēl nav, pašvaldība mēģina palīdzēt vecākiem ar citām iespējām – rotaļu grupām un auklītēm, kas reģistrētas Auklīšu dienestā, kurš bāzējas bērnudārzā “Liepiņa”. Kā stāsta tās vadītāja Agnese Verbele, no vairāk nekā 60 auklītēm, kas pabeigušas kursus un ieguvušas auklīšu sertifikātu, uz pilnu slodzi patlaban strādā ap 15, bet daudzas ir gatavas pieskatīt bērniņus uz dažām stundām. A.Verbele skaidro: “Ja ģimene algo auklīti no šī dienesta uz 8 stundām, maksa ir 1 lats stundā. 50 latu mēnesī šīm ģimenēm kompensē pašvaldība, bet pārējais jāsedz ģimenei.” Auklītes ir ļoti pieprasītas. A.Verbele saka, dažkārt pat jāgaida rindā, lai tiktu pie auklītes. Viņa gan saprot, ka algot auklīti vienalga ir krietni dārgāk, nekā bērniņam apmeklēt bērnudārzu, kur vecākiem par bērnu līdz 3 gadu vecumam ir jāmaksā 1,30 latu dienā, bet par vecāku mazuli – 1,60 latu dienā, tomēr, viņasprāt, tā ir vismaz kaut kāda alternatīva. Un, kā apgalvo bērnudārza vadītāja, zināmā mērā arī garantija, ka bērnu pieskatīs psiholoģijā, pedagoģijā, medicīnā un citās zinībās apmācīts cilvēks, kurš turklāt arī nodarbosies ar bērnu atbilstoši viņa vecumam un attīstības līmenim. Un vadītāja uzsver, ka šīs auklītes ir arī zināma drošība. To sakot, viņa atceras gadījumu, kad kāda ģimene, kas vēlējās noalgot auklīti, stāstīja par savu iepriekšējo pieredzi, kad pēc sludinājuma atradusi auklīti, bet tā viņus apzagusi. “Mēs regulāri sazināmies ar ģimenēm, interesējamies, kā klājas mūsu auklītēm, kā viņas saprotas gan ar auklējamiem mazuļiem, gan viņu vecākiem, vai nav radušās kādas problēmas un tamlīdzīgi,” stāsta A.Verbele.

Vēl viena alternatīva ir tā saucamās rotaļu grupas. “Ir doma, ka tādām jābūt katrā mikrorajonā,” saka I.Antonova. “Pagaidām ir četras: bērnudārzā “Sauleszaķis” un grupa “Laumiņa”, kā arī bērnudārzos “Liepiņa” un “Dzintariņš”, kā arī drīzumā būs interešu centrā “Vaduguns” un klubiņā “Labie draugi”.” A.Verbele stāsta, ka sākotnējā ideja bijusi, ka grupiņa būs vieta, kur uz dažām stundām atstāt mazuli, ja mammai jāaiziet pie ārsta, pie friziera vai kaut kur citur. Tam piekrīt arī I.Antonova, sakot, ka praksē gan iznācis nedaudz citādāk – daļa vecāku šīs grupiņas izmanto gandrīz kā bērnudārzu un ir nepatīkami pārsteigti, ja, no rīta bērnu aizvedot, izrādās, ka grupa jau pilna un vietu vairs nav. A.Verbele stāsta, ka bērnus šajās grupās var atstāt uz laiku līdz četrām stundām un šīs grupas apmaksā pašvaldība.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Laimīgi var būt tie vecāki, kuru mazuļiem vieta bērnudārzā atrodas. Daudziem citiem nākas meklēt citas iespējas, kur savus bērniņus atstāt, kamēr vecāki strādā.