Nezaudēt ticību savai valstij. Liepājā pieminēti 1941. gada deportāciju upuri
Vakar uz svētbrīdi Liepājas Centrālkapos pulcējās dažāda gadagājuma ļaudis, lai atcerētos vienu no traģiskākajām un skumjākajām dienām Latvijas vēsturē – 1941. gada 14. jūniju, kad PSRS režīma veiktajās iedzīvotāju deportācijās no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 15000 cilvēku.
liepajniekiem.lv
Godināt komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradies arī Pāvils Andrejs, kuram drīz apritēs 91 gads. “1949. gadā es arī dabūju to bagāto zemi redzēt,” ironiski saka sirmgalvis.
Viņa vecākus un sešus bērnus, trīs māsas un trīs brāļus, no Nīcas aizveda uz Omskas apgabalu. Pāvilam Andrejam tobrīd vēl nebija 16 gadu.
“Mums atnāca pakaļ agri no rīta, vēl bija tumšs. Ar laidņiem sita pa durvīm tā, ka troksni varēja dzirdēt kaimiņu mājās,”
atceras sirmgalvis. No izsūtījuma viņa ģimene Latvijā atgriezusies pēc desmit gadiem.
“Neviens nebija gatavojies šādām represijām, kuru mērķis bija salauzt cilvēka gribu, ticību un pārliecību,” piemiņas pasākumā, uzrunājot klātesošos sacīja Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Viktors Kareckis, novēlot mums visiem būt stipriem ikdienā un nezaudēt ticību savai valstij Latvijai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
