Piektdien publicētajā intervijā Grinkevičs teica, ka militārās spējas, ko alianse izmantotu liela mēroga konfliktā, ievērojami pārsniedz Maskavas spējas. Viņš norādīja, ka Krievijai nav ne tādu modernu iznīcinātāju kā “F-35”, ne arī tāda daudzuma modernu karakuģu vai zemūdeņu, kādi ir NATO rīcībā.

Ģenerālis pauda pārliecību, ka Krievija neuzsāks plaša mēroga konvencionālu uzbrukumu Eiropai. Krievijas diktators Vladimirs Putins izmanto citas metodes, piemēram, sabotāžu, jo viņam nav citu iespēju, uzskata Grinkevičs, piebilstot, ka Putins nevēlas tiešu konfliktu. Tas esot saistīts ar konvencionālo atturēšanu, viņš teica, uzsverot, ka tā ir jāuztur, vienlaikus modernizējot bruņotos spēkus NATO ietvaros, veicot plašas militārās mācības un demonstrējot NATO spējas.

Jautāts, vai ir pareizi Krievijas rīcību dēvēt par “ēnu karu”, Grinkevičs žurnālam “Spiegel” atbildēja, ka runāt par hibrīdiem uzbrukumiem ir pārāk neskaidri. “Mums lietas jānosauc īstajos vārdos – sabotāža, dedzināšana vai terorakti ir precīzi termini ar skaidrām atbildēm,” teica ģenerālis. Jautāts, vai Eiropa jau atrodas karā ar Krieviju, viņš atbildēja, ka Putins spēlē bīstamu spēli. “Viņš vēlas pārliecināt mūsu sabiedrības, ka atbalstīt Ukrainu ir bīstami un ka tas var beigties ar karu pret Krieviju,” sacīja Grinkevičs, piebilstot, ka līdz šim, par laimi, šī stratēģija nav darbojusies.

Reaģējot uz nesenajiem Maskavas draudiem, ka Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva izolēšana vai pat uzbrukums tai izraisītu karu, Grinkevičs uzsvēra, ka NATO ir aizsardzības alianse un rīkosies tikai gadījumā, ja tai tiks uzbrukts. Tāpēc Krievijai nav jāuztraucas par Kēnigsbergu, viņš piebilda.

Tomēr Grinkevičs norādīja, ka karš Ukrainā ir vājinājis Krievijas pozīcijas šajā eksklāvā, kamēr NATO ir kļuvusi spēcīgāka Baltijas valstīs.

“Situācija tur militārā ziņā Krievijai ir nelabvēlīga,” viņš norādīja.

Viņš piebilda, ka NATO mācības austrumu flangā ir rutīnas manevri un ka alianse cenšas izvairīties no jebkādas rīcības, ko varētu interpretēt kā agresiju.

Runājot par sabotāžas mēģinājumu Vācijas Leipcigas lidostā augustā, Grinkevičs teica, ka jau pats mēģinājums bija pārkāpums. Vācijas izmeklētāji secinājuši, ka mērķis bija Ukrainas kravas lidmašīnas, un Berlīne notikušajā apsūdzējusi Krieviju.

Ja tas būtu izdevies, būtu uzspridzināti vairāki pilnībā ar degvielu uzpildīti “Antonov” lidaparāti, un, visticamāk, būtu bijuši upuri, viņš teica.

Ņemot vērā bezpilota lidaparātu nozīmi karos Ukrainā un Irānā, ģenerālis teica, ka NATO šajā jomā ir ātri jāuzlabo savas spējas. “Mums ir vajadzīgs liels skaits vienreizlietojamu uzbrukuma bezpilota lidaparātu, lētākas spārnotās raķetes un daudz kas cits,” viņš norādīja.