Netīrs, iznīdējams, atbalstāms — tik pretējus viedokļus par azartspēļu biznesu Liepājā, uzklausot vien dažus cilvēkus, dzirdēja Diena. Lai uzzinātu, kāda ir valdošā pilsētnieku nostāja šajā jautājumā, pašvaldība nolēmusi, konsultējoties ar Latvijas spēļu biznesa asociāciju, izstrādāt un nodot sabiedriskajai apspriešanai azartspēļu biznesa ierobežošanas kritērijus. Uz šādu rīcību domniekus pamudinājušas vairāku liepājnieku sūdzības par to, ka spēļu zāles atrodas dzīvojamās mājās, pilsētas centrā, jauniešu ceļā uz skolu, kā arī divu firmu pieprasījums ļaut atvērt jaunas azartspēļu zāles.

Cer, ka laimēs

Pašlaik spēļu zāles ir kā Liepājas centra vizītkarte — Lielās ielas nepāru numuru pusē tās nav ierīkotas vienīgi Svētās Trīsvienības baznīcā un vēl divās ēkās. “Esmu redzējusi, kā cilvēkus azarts ievelk kā atvarā, tā ka nespēj pielikt punktu, tāpēc mans iespaids par spēļu zālēm ir drūms, mistisks, ne uz kaut ko labu vedinošs,” saka Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde.

Liepājnieks Artjoms Labelis sarunā ar Dienu atklāj, ka kādreiz pats varēja vienā vakarā nospēlēt visu mēnešalgu: “Cilvēkiem vienmēr ir cerība, ka laimēs. Esmu redzējis, kā cilvēki psiho, visu zaudējot, un kā priecājas, kaut ko laimējot. Tajā biznesā ir pārāk daudz naudas, lai tā būtu tīra.” Artjomam no spēlēšanas atteikties palīdzēja mamma, pārliecinot, ka, tā turpinot, viņam dzīvē nekā nebūs. “Tāds bizness nav vajadzīgs, ar tādu ir jācīnās,” tagad pārliecināts vīrietis.

Diena piesmēķētajās spēļu zālēs novēroja, kā dažās minūtēs spēlmaņi, cits mierīgs, cits acis drudžaini apkārt šaudīdams, atstāj automātos gan santīmus, gan divdesmit latu naudas zīmes. “Visi ir pieauguši cilvēki. Kas grib, lai izklaidējas,” iecietīgāka par Artjomu ir kādas spēļu zāles darbiniece Ella Stepanova.

Mācījās no nelaimēm

Pēdējos trijos gados Liepājā skats uz spēļu vietām jau ir stipri mainījies, un tagad tās ir sakārtotākas, vieglāk kontrolējamas, saka Liepājas domes komercnodaļas vadītāja Sanita Linde.

Piemēram, saskaņā ar likumdošanu tikai no šā gada janvāra jāaizvāc visi spēļu automāti no vietām, kas nav atsevišķas spēļu zāles, turpretī Liepāja jau 2002.gada jūnijā diktēja šādus ierobežojumus un prasīja drošības nolūkos visas zāles aprīkot ar novērošanas kamerām. Pilsēta vienkārši mācījās no 2002.gadā notikušajām divām nelaimēm — pietiekami neuzraudzītos bāros un diennakts veikalos, kad spēlmaņi, zaudējuši pēdējo naudu, noslepkavoja bāru un veikalu darbiniekus. Toreiz Liepājā bija 80 azartspēļu vietas, darbojās 540 spēļu automāti, šobrīd — 21 spēļu zāle ar 541 spēļierīci un divi totalizatori. Taču tagad lielākā daļa spēļvietu atrodas pilsētas centrā, kur tās, līdzīgi kā ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, apaugušas ar klusiem pavadoņiem — diennakts lombardiem.

Jāierobežo vecums

“Emocionāli nepatīkami, ka Lielajā ielā zāles ir vienā rindā. Tomēr bizness būtu kaut kādā ziņā jāsaglabā, lai tas nekļūtu par nelegālu. Jānoskaidro, kur mēs to gribam, kāda veida ēkās, vai viesnīcās, vai izklaižu centros,” uzskata deputāts Aigars Kesenfelds. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš spriež, ka “pilsētai būtu jāatbalsta lielās zāles, kurās var ievērot drošības noteikumus, un jāorientējas uz ārējiem klientiem — tūristiem”.

E.Stepanova savukārt domā, ka pietiktu ar stingrāku vecuma ierobežojumu — proti, spēlēt vajadzētu atļaut no 20, nevis no 18 gadiem. Par to noteikti jārosina izmaiņas likumā, saka 1.ģimnāzijas direktors un deputāts Helvijs Valcis: “Mūsu skolēniem katru dienu jāiet garām spēļu zālēm. Vecākajās klasēs jau visi ir pilngadīgi. Vai viņi šo vilinājumu izmanto, nezinu, bet skolā redzu, ka aizliegtais tīk, piemēram, kāršu spēles.”

Liepājas centrālās slimnīcas narkoloģijas nodaļas vadītāja Jeļena Sorokina apstiprina, ka “liela daļa jauniešu 18 gadu vecumā nesaprot, ko dara,” tāpēc “spēļu un alkohola aizliegums līdz 21 gada vecumam, kā bija PSRS un kā ir ASV, ir tuvāks nobriedušai personībai.” Svarīgi arī, cik izglītoti ir zāļu uzraugi, piemēram, vai prot atšķirt ar atkarību slimus cilvēkus un vai tādus ielaiž zālē, piebilst ārste. E.Stepanova apgalvo, ka viņas darbavietā pastāv “seju kontrole”, taču, kā tā notiek, viņa neprecizē.

Viedokļu apkopošanā darba grupa iesaistīšot arī mediķus un policiju. Darba grupa plāno, ka februāra domes sēdē jau varētu lemt par publiskās apspriešanas sākšanu. Tiks gatavota arī ierosinājumu pakete izmaiņām likumdošanā, piektdien pēc otrās grupas tikšanās sacīja tās vadītājs A.Kesenfelds.

Pēc Ventspils parauga

Domu rīkot sabiedrisko apspriešanu Liepāja aizguvusi no Ventspils. Tur iedzīvotāji šoruden izmantoja pilsētas domes piedāvāto iespēju izteikties, vai būtu lietderīgi spēļu vietu skaitu palielināt, jo bija ienācis priekšlikums vēl viena totalizatora ierīkošanai. Ventspilī, pēc pašvaldības datiem, jau darbojas 20 spēļu zāles un viens totalizators kopumā 432 spēļu automāti.

Aicinājumu piedalīties apspriešanā publicēja vietējā laikrakstā, aptauju rīkoja Ventspils pilsētas portāls — no 257 aptaujas dalībniekiem atbalstu jauna totalizatora ierīkošanai pauda 57 (22%), kategoriski pret bijuši 153 (60%). Viedokļa nav bijis 18%. Par totalizatora organizēšanas ieceri tika saņemti 26 komentāri, galvenokārt negatīvi. Ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, kā arī domes komiteju un komisiju atzinumus, pašvaldība atteica totalizatora organizēšanu ar azartspēļu vietām jau tā pārsātinātajā Kuldīgas ielā (viens totalizators jau darbojas, un netālu no tā atrodas vēl sešas spēļu zāles).

Nora Driķe, Jānis Trops
“Diena”