Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

No citādā nebaidās

No citādā nebaidās
Foto: Ģirts Gertsons
22.04.2017 07:12

liepajniekiem.lv

Liepājas 8.vidusskolā jau astoņus gadus vide ir pielāgota bērniem ar kustību traucējumiem, radot viņiem iespēju mācīties kopā ar visiem. “Viņi nemaz negrib, lai kaut kā tiktu izcelti. Viņi grib būt tādi paši, kā pārējie,” speciālais pedagogs Linda Antonova uzver, – tādēļ, ka bērnam ir kustību traucējumi, nav nepieciešama īpaša attieksme vai atbalsts. Gadījumu, kad no skolasbiedru puses apzināti tiktu darīts pāri, nav bijis. Drīzāk vērojams pretējais – vēlme palīdzēt.

Trīs “īpašie” absolventi

Lai vidi pielāgotu bērniem ar kustību traucējumiem, skolā remonts ildzis aptuveni gadu. Tas neesot ietekmējis mācību procesu, uzsver direktores vietniece sākumskolas posmā Marika Daubure. Ar Eiropas fondu un pašvaldības līdzfinansējumu toreiz izbūvēts lifts, ierīkota atsevišķa labierīcību telpa, visu mācību klašu durvīm pielikti papildus rokturi, nolīmeņoti sliekšņi, lai ar ratiņkrēslu telpā būtu vieglāk iekļūt. Tāpat labiekārtots jau esošais atpūtas kabinets, kurā viņi var pavadīt brīvo laiku. “Jā, izmanto, izmanto,” kabineta lietderību apliecina M.Daubure. “Tad, kad vajag, piemēram, starpbrīžos, vai, kad ir sporta stunda, no kuras viņiem ir atbrīvojums.” Skolai ir arī savs, īpašajiem bērniem pielāgots, mikroautobuss, kas viņus ved, piemēram, uz skolu vai uz mājām.

Laika gaitā skolā, mācību kabinetos, ir ierīkoti arī nelieli atpūtas stūrīši ar mīkstajām mēbelēm, kur uz brīdi piesēst un atvilkt elpu. Tie apzināti “izkaisīti” pa visu mācību iestādi. Vēl šiem bērniem ir iegādāti īpaši soli, kas izvietoti vairākās klašu telpās, pastāsta M.Daubure, un paskaidro, – ja sākumskolā mācību process pārsvarā notiek vienā klasē, tad no 5.klases jau sākas staigāšana no kabineta uz kabinetu. “Tāpēc arī soli bija nepieciešami vairāki.” Tie pirkti par skolas līdzekļiem. Ja sākotnēji, īstenojot projektus vides pieejamības uzlabošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, bijis Eiropas Savienības finansējums, tagad, ja ir kas nepieciešams, skola izdevumus ierēķina savā budžetā.

Vaicāta, kā skola nolēma mainīties, M.Daubure smaidot teic, ka pat īsti vairs neatceras. “Man liekas, ka mums piedāvāja. Varbūt tāpēc, ka esam liela skola, esam divplūsmu skola, šeit ir iespēja mācīties gan latviešu, gan krievu bērniem,” spriež M.Daubure. Šo astoņu gadu laikā, kopš skolas vide ir pielāgota bērniem ar kustību traucējumiem, to absolvējuši trīs “īpašie” bērni. Viena no tiem ir Kristīne no Bauskas puses. “Viņa par mums bija atradusi informāciju internetā,” zināja stāstīt M.Daubure, “meklējot, kur varētu mācīties. Sapratusi, ka mūsu skola būs īstā, pārcēlās uz Liepāju.” Jauniete vidusskolu pabeidza un nu ir savā dzīvē. “Kas ar šiem bērniem notiek pēc tam, stipri atkarīgs no viņu vecākiem, no viņu ieinteresētības. Jā, ir, kas izglītības ceļu vairs neturpina.” Tas zināms, jo pedagogiem joprojām ir saglabājies labs kontakts ar saviem audzēkņiem. “Viena skolotāja pat ies uz savas bijušās skolnieces kāzām,” priecājas M.Daubure.

Gudri un spējīgi

Liepājas 8.vidusskolā mācās dažādi bērni, arī ar dzirdes un runas problēmām, pērn 1.septembrī mācības uzsāka četri bērni ar kustību traucējumiem. Šobrīd to palicis trīs – pa vienam 1.klasē, 2.klasē un 7.klasē, turklāt viens no izglītojamiem ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. “Pēc Jaunā gada no mums aizgāja viens puisītis. Viņš ir no Dubeņiem, un ģimenei bija grūti viņu izvadāt. Šobrīd viņš mācās Grobiņā,” paskaidro M.Daubure.

“Mēs ar viņiem ļoti lepojamies!” atzīst sākumskolas direktores vietniece, norādot, cik gudri un spējīgi ir “īpašie” bērni. “Ar intelektu jau viņiem viss ir kārtībā, vienīgi apgūtināta ir pārvietošanās.” M.Daubure stāsta, ka bērni ir ļoti spējīgi, piedalās arī olimpiādēs. “Visi mācās labi un ir pilnvērtīgi iekļāvušies skolā.”

Speciālais pedagogs Linda Antonova, kurai audzināšanā ir 2.klase ar “īpašo” bērniņu, piekrīt – no tā, ka izglītības iestādē mācās arī citādie bērni, pārējie ir tikai ieguvēji. “Neviens viņus neapsmej, neapsaukā, fiziski neaizskar,” novērojumos dalās L.Antonova. “Drīzāk ir pretēji – grib palīdzēt. Nes viņu grāmatas, ved aiz rokas vai stumj ratiņkrēslu. Vidusskolēni ņem viņus opā un nes pa kāpnēm, lai arī mums ir lifts.” L.Antonova uzskata, – tādēļ, ka viņas klasē ir bērns ar kustību traucējumiem, visus ir satuvinājusi. “Visa rosība notiek ap viņu. Pārējie kaut ko padod, pienes… Neesmu aizdomājusies, ka ar to varētu būt starpgadījumi. Ja tomēr kaut kas ir noticis, tad ne tāpēc, ka viņš ir citādāks. Drīzāk – neapzināti.” L.Antonovas “īpašā” puisīša mamma ir bijusi skolā un klasesbiedriem skaidrojusi, kāds ir viņu bērns, viņa uzvedību un uz ko viņš ir spējīgs. “Tas bija vajadzīgs, lai izvairītos no kādiem pārpratumiem.” Taču nekādas īpašas klases skolēnu un viņu vecāku iepriekšējas sagatavošanas tam, ka klasē mācīsies “īpašais” bērns, nav. Skolēnu vecāki par to tiek informēti vecāku sapulcē.

“Viņi šādus cilvēkus uztver kā saprotamu lietu, un, ieraugot kaut kur sabiedrībā vai uz ielas, neuztver kā pārsteigumu,” novērojusi L.Antonova, un bilst, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ “īpašajiem” bērniem būtu jādod iespēja mācīties kopā ar visiem pārējiem. “Uzskatu, ka mani skolēni ir pieņēmuši un zina, ka cilvēki ir dažādi, un arī zina to, ko darīt, kā rīkoties, ja sanāk tikties.” Un šeit pedagoģe izstāsta par piedzīvoto teātrī, kur satikta kāda meitenīte ar kustību traucējumiem. “Viņa lēnām kāpa pa trepēm. Jutu, ka mana klasīte zina, kas ir jādara, – ka ir jāpagaida. Un nekāda stresa.”

Negrib, lai žēlo

Lai arī skolā L.Antonova strādā jau deviņus gadus, audzināšanā klase piešķirta pirmo reizi, aizvietojot kolēģi, kas devusies dekrēta atvaļinājumā. “Es vairāk vai mazāk biju tam gatava, – strādāt ar “īpašo” bērnu, jo to studēju augskolā. Man nebija tāds liels izmisums, – ko nu, ko nu.” Īpaši atbalsta pasākumi šiem bērniem neesot. “Viņi jau nemaz negrib, lai viņi tiktu kaut kā izcelti,” paskaidro pedagoģe. “Viņi grib būt tādi paši, kā visi pārējie un darīt to pašu, nevis, ka viņš tiek palaist pa priekšu, tikai tāpēc, ka sēž ratiņkrēslā.”

Apmācība darbā ar bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, 8.vidusskolas pedagogi nav izgājuši, apliecina M.Daubure, jo tas neesot vajadzīgs. “Kā jau minēju, šiem bērniem ar intelektu viss ir kārtībā un viņiem nav speciāla mācību programma,” skaidro M.Daubure, un bilst, ka bērnam ir pašam savs asistents, ko nodrošina valsts vai pašvaldība. Bet asistents nav tādēļ, lai palīdzētu mācībās, viņš bērnam palīdz nokļūt no viena punkta uz otru, piemēram, no klases uz klasi, uz ēdnīcu vai tualeti. Pilda tādu kā balsta funkciju.

“Mēs nezinām,” smaidot atbild M.Daubure, vaicāta, vai skolai ir “limits”, cik varētu uzņemt bērnus ar kustību traucējumiem. “Ja katrā klasē būtu trīs, jo klasē var integrēt ne vairāk kā trīs izglītojamos ar kustību traucējumiem, tad droši vien būtu grūti,. Bet tā nekad nebūs, ņemot vērā, cik šobrīd vispār ir zemi dzimstības rādītāji.” Un šobrīd pedagogi ar pienākumiem galā tiek, jo īpaši tādēļ, ka šādu bērnu nevienā klasē nav divi. “Mums arī klasītes ir mazas. Vidēji 19 bērni,” M.Daubure norāda uz vēl vienu aspektu, kādēļ citādo bērnu vecāki, iespējams, izvēlas 8.vidusskolu.

“Skolām noteikti nevajadzētu baidīties, bet uzdrīkstēties integrēt “īpašos” bērnus, palīdzēt viņiem atklāt to, ko viņi spēj paveikt, neskatoties uz saviem traucējumiem,” uzskata direktores vietniece mācību jomā vidusskolā Anita Kuncīte. “Uzņemt vai neuzņemt šādus bērnus skolā atkarīgs no tā, vai skolā ir viss nepieciešamais nodrošinājums bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanai.” A.Kuncīte spriež, ka nereti vecāki nodara vairāk pāri saviem “īpašajiem” bērniem, pārmērīgi cenšoties viņus pasargāt no visām grūtībām un izlemjot nelaist skolā. “Viņiem jāļauj būt starp saviem vienaudžiem. Arī pārējie skolēni būs tikai ieguvēji, ja jau no bērnības mācīsies cienīt atšķirīgo, cilvēkus, kas ir citādi.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz