“Politico” norāda, ka Vācija tādā gadījumā var palikt bez ieročiem, kurus tā uzskata par vitāli nepieciešamiem.

Pentagons bažījas, ka Maskava raķešu piegādi Vācijai varētu uztvert kā eskalāciju un veikt atbildes pasākumus, ceturtdien ziņoja “Politico”, atsaucoties uz diviem avotiem Eiropā un vienu avotu ASV. Izdevums skaidro, ka ASV arī pašām trūkst šādas ieroču sistēmas, kas ir vēl viens iemesls nostājas maiņai.

Izdevums norāda, ka iespējamā atteikšanās no darījuma, kas tika noslēgts bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā, atņems Berlīnei aizsardzības līdzekļus, kurus Vācijas vadība uzskata par absolūti nepieciešamiem.

Sākoties ASV, Izraēlas un Irānas karam, ASV pirmajās nedēļās iztērēja tūkstošiem “Tomahawk” un “Patriot” raķešu, un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets Kongresā paziņoja, ka krājumu atjaunošanai būs nepieciešami mēneši un gadi.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs jau maijā izteicās, ka neparedz “Tomahawk” raķešu izvietošanu Vācijā, jo “amerikāņiem pašiem tās trūkst”, norādīja “Politico”.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka Berlīne jau pirms pusotra gada iesniedza oficiālu pieprasījumu par “Tomahawk” raķešu iegādi, taču atbildi līdz šim nav saņēmusi. “Godīgi sakot, ņemot vērā pašreizējo situāciju, es neloloju īpašas cerības,” viņš atzina. Tikšanās laikā ar Hegsetu Vašingtonā 2025. gada jūlijā Pistoriuss izrādīja interesi arī par ieroču sistēmas “Typhon” iegādi, kas palaiž “Tomahawk” raķetes, taču arī šajā gadījumā atbilde nav saņemta, raksta “Politico”.

Berlīnē diskusijās par bruņoto spēku modernizāciju netiek likts uzsvars uz konkrētām ieroču sistēmām, bet gan uz Vācijas spēju sasniegt mērķus attālumā. Tiek apspriesti gatavi iepirkumi, paplašināta ražošana kopā ar sabiedrotajiem un ilgtermiņa Eiropas projekti.

Droni un lētākas sistēmas tiek uzskatītas par daļēju alternatīvu, bet Vācijas militārie plānotāji neuzskata tos par pilnvērtīgiem “Tomahawk” raķešu aizstājējiem un bažījas, ka ASV attālināšanās no NATO piespiedīs Eiropu novērst militārās nepilnības ātrāk, nekā to spēj nodrošināt Eiropas aizsardzības rūpniecība.

Tikmēr Krievija jau sen ir izvietojusi Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā raķetes “Iskander”, kuras var aprīkot ar kodolieročiem, bet Baltkrievijā vidēja darbības rādiusa raķetes “Orešņik”, kas arī spēj nest kodolieročus un sasniegt jebkuru vietu Eiropā dažu minūšu laikā.