Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu, norāda Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atzīmē, ka izraidīšana tiek veikta kā koordinēta Baltijas valstu rīcība.

No Lietuvas tiek izraidīti četri Krievijas vēstniecības darbinieki, bet no Igaunijas – trīs.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministra lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kuras plānošanā un realizēšanā nozīmīgu lomu ieņēmuši Krievijas drošības dienestu pārstāvji.

Šodien Rinkēviča lēmums ir paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam, un izraidāmajām personām Latvija ir jāatstāj līdz 23.marta plkst.23.59, atzīmē ĀM pārstāvi.

Latvija stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un atkārtoti pieprasa nekavējoties apturēt Krievijas militāro agresiju, kā arī ievērot 16.marta ANO Starptautiskās tiesas lēmumu šajā jautājumā un atgriezties pie starptautisko noteikumu ievērošanas, teikts ministrijas paziņojumā.

Vaicāts par iespējam, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rietumvalstīm vienoties par Krievijas vēstniecību slēgšanu, ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris aģentūrai LETA atbildēja, ka līdz šim nav bijis šāda aicinājuma slēgt vēstniecības.

Atbildot uz jautājumu, vai, ja tiktu rosināta vēstniecību abpusēja slēgšana, tas radītu risku Krievijā esošo Latvijas valstspiederīgo interesēm, ĀM pārstāvis atzīmēja, ka Latvijas vēstniecība, saprotams, nodrošina arī Latvijas valstspiederīgo interešu pārstāvēšanu.

“Diplomātiem jāstrādā arī sarežģītos apstākļos, taču jāveic pienākumi korekti un atbilstoši starptautisko tiesību normām,” skaidroja Beķeris.

Jau vēstīts, ka ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasīja Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.

27.februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju.

Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.