Šogad Liepājas Komunālā pārvalde uzsākusi vērienīgu pārbūvi pilsētas pludmalē. Kāpu zonā plānots izcirst kokus un krūmus, to skaidrojot ar vērtīgo biotopu atjaunošanu, savukārt vairākās vietās pilsētā paplašinātas izejas uz pludmali. Jūrmalas ielas galā šim mērķim norakta pat daļa kāpas.

Vēja laikā slauka smiltis

Paplašināt izejas uz pludmali sāka martā, bet aprīļa sākumā liepājnieki jau varēja “baudīt” Komunālās pārvaldes darba rezultātus. Labi redzami kļuva vairāki šī lēmuma trūkumi. Vējainā laikā smiltis tiek iepūstas pilsētā, sagādājot neērtības gan iedzīvotājiem, gan sētniekiem. Liepājniece Ilze Vainovska savā “Facebook” profilā publicējusi video, kurā redzamas smiltis, kas vētras laikā iepūstas pilsētā, izveidojot smilšu kalniņus gar Jūrmalas ielas galu. Citā video viņa fiksējusi, kā kāds cilvēks stiprā vējā ne pārāk veiksmīgi mēģina attīrīt koka laipas no smiltīm.

Tāpat daudzus uztrauc koku ciršana, jo plānots atbrīvoties no vairāk nekā 40 kokiem tieši kāpu zonā gar veloceliņu, to pamatojot ar komfortablākās vides veidošanu priedēm.

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls norāda, ka koku un krūmu izciršana nepieciešama, lai ierobežotu svešzemju augu sugu un kāpu biotopam neraksturīgo lapu koku, krūmu un lakstaugu izplatību. Piemēram viņš min posmu no Pērkones ielas līdz Liedaga ielai, kur kāpu zonu attīrīja pirms vairākiem gadiem. Tagad tur izveidojies “skaists priežu mežs, kas ir ļoti raksturīgs kāpu zonai”. Savukārt izeju paplašināšanas nepieciešamību A. Štāls pamato ar to, ka pēdējos gados saņemtas sūdzības no māmiņām ar bērnu ratiņiem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem grūti tikt pludmalē pa stāvajām nogāzēm un aizputinātajām laipām.

Problēma nav jauna

Problēma kļūs vēl lielāka, ja kāpu zonā tiešām tiks izcirsti krūmi, uzskata parku arhitekte Ilze Janelis. Viņa norāda, ka krūmi pilda aizsargbarjeras funkciju, sabremzējot vēju un tādējādi pasargājot priedes no laušanas. “Ja krūmu nav, vējš tiek cauri kāpu zonai bez traucējumiem, jo tam nav, kur aizķerties. Tā bija pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, kad cilvēki izdomāja atbrīvot mežmalas no krūmiem, un pēkšņi vējš sāka postīt mežus. Esmu pētījusi, ka arī agrāk zvejniekiem bijušas problēmas ar to, ka smiltis tiek iepūstas viņu mājokļos jūras tuvumā. Tad 19. gadsimta beigās cilvēki intensīvi sāka stādīt krūmus un lapu kokus gar kāpu zonu, lai pasargātu sevi no smiltīm un vēja, to darīja arī Liepājā. Tas nostrādāja,” stāsta I. Janelis. Un piebilst, ka arī agrāko laiku grāmatās un avīzēs aprakstītas problēmas ar “klejojošām” smiltīm un tas, kā ar to cīnījās.

Nedaudz atšķirīgs viedoklis ir koku ekspertam Edgaram Neilandam, kurš uzskata, ka cilvēka iejaukšanās kāpu zonas florā varētu notikt, ja tā ir pamatota. “Ja mēs gribam saglabāt tos priežu mežus, kādi ir raksturīgi piejūras pilsētām, droši vien kaut kāda cilvēka iejaukšanās ir nepieciešama. Taču nedrīkst ķerties klāt diametrā lieliem un vērtīgiem kokiem – ozoliem, liepām, priedēm,” uzskata E. Neilands.

Neraustīt tīģeri aiz ūsām

Komunālā pārvalde esot rēķinājusies ar to, ka līdz brīdim, kad visi darbi būs pabeigti, vējš iepūtīs smiltis parkā vai pat atsevišķu ielu galos un iedzīvotājiem radīsies neērtības. A. Štāls norāda, ka šogad ir plānots atsevišķās izejās uz pludmali veidot dabiskas barjeras, kas mazinās smilšu pārpūšanu. Viņš precizē, ka to paredzēts darīt, taču konkrētie risinājumi vai paņēmieni vēl tiek izvērtēti. Savukārt lēmums par daļēju kāpu norakšanu pieņemts, jo pēdējos gados kāpu augstums ir krietni palielinājies.

Par vienu no iespējamiem risinājumiem A. Štāls min Lietuvas piemēru Kuršu kāpās, kur ir izveidota aizsargbarjera ar zaru pinumā iedēstītiem piemērotiem augiem. Šādi tiek nostiprinātas kāpas, un stiprā vējā smiltis vairs netiek iepūstas apdzīvotajās teritorijās jūras tuvumā.

Taču I. Janelis uzskata, ka atsevišķu krūmu saglabāšana varētu palīdzēt šo problēmu atrisināt. “Šobrīd ir tendence kāpu zonās atbrīvoties no mežrozēm, uzskatot, ka tā ir invazīva suga, lai gan patiesībā tā nav. Šiem krūmiem ir ļoti attīstīta un spēcīga sakņu sistēma, kas satur augsni tai apkārt kā metāla armatūras režģis. Bet cilvēki uzskata, ka šie krūmi ir svešinieki kāpu zonā. Nevajag raustīt tīģeri aiz ūsām,” brīdina speciāliste.