Negadās bieži, ka tiesa kādam piespriež tādu sodu kā piespiedu darbs. Tāpat nav noslēpums, ka šis soda veids ir nepopulārs, jo grūti atrast uzņēmējus, kas vēlētos nodarbināt sodītos. Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodaļas sektora vadītājs Guntis Ratnieks radis iespēju nodarbināt personas, kam piespriests piespiedu darbs sabiedrības labā.

Tieši G.Ratnieks pagājušā gada rudenī aģentūrai ierosinājis slēgt līgumu ar Probācijas dienestu par sodīto iesaistīšanu sabiedriskajos darbos: “Meklēju cilvēku, kas varētu veikt sīkus darbus Aizputes Policijas iecirknī. Tur trešajā stāvā ir tukšas telpas, ko gribam nodot nomniekiem. Taču pirms tam tās jāsakārto.” Pēc ilgākiem meklējumiem šopavasar šādu cilvēku izdevies atrast – tas ir kāds vīrietis, kuram piespriests piespiedu darbs uz 160 stundām. “Pagaidām ir nodarbināts šis viens cilvēks, taču esam gatavi sabiedriskajos darbos iesaistīt vēl vismaz divus,” skaidro G.Ratnieks.

Viņš ir pārliecināts, ka galvenais faktors piespiedu darbu strādājošajiem ir morālā puse: “Naudassodu daudzi šajos laikos nemaz nevar samaksāt, jo ir bez darba. Es brīnos, kāpēc darba devēji tik noraidoši izturas pret sodīto nodarbināšanu. Ir taču daudz nesakārtotu vietu! Un strādājošo uzraudzīšana nemaz nav sarežģīta. Darba vadītājs norāda darba apjomu, blakus nav jāstāv.” Viņš pagaidām ar Aizputē nodarbinātā strādnieka veikumu ir apmierināts: “Izskatās, ka arī turpmāk būs labi.”

Turklāt G.Ratnieks uzskata, ka šis soda veids būtu ideāls, lai to piemērotu dzērājšoferiem: “Tagad tie guļ izolatorā kā kūrortā, policisti vēl ēdamo pienes. Vajadzētu administratīvo arestu aizstāt ar sabiedriskajiem darbiem. Ai, cik labi šāds soda veids darbotos, ja sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, Liepājā slaucītu ielas! Tas būtu ļoti audzinoši gan viņiem pašiem, gan apkārtējiem.”

Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”