Ceturtdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Norāda uz iespējamām nelikumībām “Liepājas metalurga” darbinieku atlaišanas procesā

Norāda uz iespējamām nelikumībām “Liepājas metalurga” darbinieku atlaišanas procesā
Foto: liepajniekiem.lv
02.12.2013 10:29

LETA

Liepājas metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” darbinieku atlaišanas procesā, iespējams, pieļautas nelikumības, jo darbiniekiem vēstules par atlaišanu nosūtītas ar nedēļas vai pat divu nokavēšanos, intervijā “Rietumu radio” pastāstīja “Liepājas metalurga” Elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava.

Kā stāstīja Kļava, darbinieki atlaisti ar 12.-14.novembri, taču paziņojumi par atlaišanu izsūtīti vien 19.novembrī.

“Ja dokumentus par atlaišanu 12.novembrī paraksta tikai 25.novembrī, nav skaidrs, kas notiek ar cilvēku šajā starpposmā, jo bez dokumentiem par atlaišanu nav iespējams reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un saņemt bezdarbnieka pabalstu,” sacīja Kļava. Viņš arī norādīja, ka paziņojumi par atlaišanu darbiniekiem nosūtīti pa pastu, un klātienē ar uzņēmuma darbiniekiem neviens nav ticies.

Uzņēmuma darbinieki atlaišanas brīdī nav saņēmuši arī algas aprēķinu, līdz ar to cilvēkiem nav skaidrs, cik daudz viņi saņems un kad atalgojums tiks izmaksāts. “Cilvēki ir neziņā,” sacīja Kļava.

Atbalstu atlaistajiem uzņēmuma darbiniekiem nesniedz arī “Liepājas metalurga” darbinieku arodbiedrība.

“Cilvēki daudzus gadus maksājuši arodbiedrības biedra naudas cerībā, ka viņiem palīdzēs un viņus aizstāvēs, kad nonāks grūtā situācijā,” stāstīja Kļava. “Uzskatu, ka arodbiedrība praktiski neko nav izdarījusi, lai cilvēki justu, ka arodbiedrība strādājusi viņu labā.”

Vienlaikus Kļava atzinīgi novērtēja Nodarbinātības valsts aģentūras darbu, kas izdarījusi visu, lai tik ātrā laikā noformētu visus nepieciešamos dokumentus un uzņemtu NVA lielo skaitu atlaisto “Liepājas metalurga” darbinieku. “Šis process norisinājās raiti,” sacīja Kļava.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) Administratoru uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis, darbinieki savus kreditoru prasījumus administratoram var pieteikt mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Patlaban precīzas summas, kas AS “Liepājas metalurgs” būs jāizmaksā saviem darbiniekiem no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nav zināmas, bet pēc aptuveni veiktajiem aprēķiniem naudas līdzekļu darbinieku prasījumu garantiju fondā pietiks.

Kā ziņots, “Liepājas metalurga” darbinieku lielā masveida atlaišana faktiski ir beigusies. Līdz iepriekšējās nedēļas trešdienas vakaram NVA reģistrējušies 1030 bijušie rūpnīcas strādnieki.

Līdz 27.novembrim atlaišanas dokumentus bija saņēmuši aptuveni 1400 darbinieki. Pavisam plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar nedaudz vairāk kā 1500 strādniekiem, iepriekš informēja “Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Ir vēl tādi “Liepājas metalurga” darbinieki, kuri kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši atlaišanas dokumentus, bet lielā atlaišana ir beigusies. “Vēl droši vien cilvēki nāks [reģistrēties NVA], bet tas jau tad būs ikdienas darbs,” skaidroja NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.

Daži simti no atlaistajiem darbiniekiem NVA nav reģistrējušies. “Diezgan daudzi ir atraduši darbu, citiem ir pensija,” skaidroja Baumane.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 12.novembrī nolēma izbeigt finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, par tā administratoru ieceļot līdzšinējo TAP administratoru Haraldu Velmeru. Tas nozīmē, ka “Liepājas metalurgs” pilnībā pāriet maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai.

Nonākot finanšu grūtībās, “Liepājas metalurgs” jau pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz