Administratīvā rajona tiesa noraidījusi lūgumu par Liepājas domes administratīvā akta darbības atjaunošanu saistībā ar koksa rūpnīcas būvniecību, informēja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Jana Petrenko.

Lēmuma darbība iepriekš tika apturēta, jo tiesā bija saņemts pieteikums, kurā prasīts atcelt Liepājas domes pagājušā gada 16.decembrī pieņemto lēmumu akceptēt AS “HRC Libau” energokompleksa jeb koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā.

Pieteikumu iesniegusi no Osipova partijas saraksta ievēlētā Liepājas domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, kā arī Karostas iedzīvotāja Brigita Maksimova un Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājs Vladimirs Kuzņecovs.

“Šis tiesas lēmums mums ir labvēlīgs,” skaidroja Kosaka, kura iebilst pret koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā. Lai gan rūpnīcas idejas autori – AS “HRC Libau” tiesā vēlējās panākt, ka tiek atjaunota Liepājas domes pērn 16.decembrī izdotā rūpnīcas būvniecību atbalstošā administratīvā akta darbība, tiesa nolēma tā darbību neatjaunot. Ja “HRC Libau” šo tiesas lēmumu pārsūdzēs, tad jautājums par administratīva akta darbības atjaunošanu apelācijas kārtībā tiks izskatīts Administratīvajā apgabaltiesā Rīgā. Savukārt, ja “HRC Libau” tiesas lēmumu nepārsūdzēs, Administratīvajā rajona tiesā Liepājā turpinās izskatīt Kosakas, Maksimovas un Kuzņecova pieteikumu ar lūgumu atcelt Liepājas domes lēmumu, ar kuru tika akceptēta AS “HRC Libau” energokompleksa jeb koksa rūpnīcas būvniecība Liepājā.

Lēmumu noraidīt lūgumu par Liepājas domes administratīvā akta darbības atjaunošanu iespējams apstrīdēt, 10 dienu laikā iesniedzot blakus sūdzību.

Lēmuma darbība iepriekš tika apturēta, jo tiesā bija saņemts pieteikums, kurā prasīts atcelt Liepājas domes pagājušā gada 16.decembrī pieņemto lēmumu akceptēt AS “HRC Libau” energokompleksa jeb koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā.

Pieteikumu iesniegusi no Osipova partijas saraksta ievēlētā Liepājas domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, kā arī Karostas iedzīvotāja Brigita Maksimova un Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājs Vladimirs Kuzņecovs. Kosakas, Maksimovas un Kuzņecova pieteikums pēc būtības iepriekšējā tiesas sēdē februārī netika izskatīts, jo bija saņemts saņemt lūgums tiesu lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.

Kosaka pieteikumu pamato ar to, ka koksa rūpnīca, viņasprāt, nodarīs kaitējumu liepājnieku veselībai. “Rūpnīcu plānots būvēt dzīvojamo māju tuvumā, tuvākā dzīvojamā māja ir tikai 370 metru attālumā no plānotās rūpnīcas būvniecības vietas. Tuvumā ir arī astoņas izglītības iestādes,” sacīja Kosaka.

Opozīcijas deputāte ir noraizējusies par kaitīgo izmešu daudzumu, kas radīsies koksa rūpnīcas darbības dēļ.

“Vides valsts pārraudzības biroja atzinumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka rūpnīcas piesārņojošo vielu kopējie izmeši ir prognozēti 240 tonnas gadā, to skaitā arī sēra dioksīds, kas ir skābo lietu izraisītājs, – 106 tonnas gadā,” iepriekš skaidroja Kosaka. Viņa negribot cilvēkus baidīt nepamatoti un atsaucas tikai uz biroja atzinumu. Tajā esot teikts, ka plānotais apkārtējās vides piesārņojums neizraisīs biežākas veselības problēmas, neņemot vērā jūtīgas iedzīvotāju grupas, piemēram, astmas slimniekus. “Bet ko šiem slimniekiem darīt, ja viņi dzīvo rajonā, kur plānota būvniecība, – krāt naudu bērēm vai rezervēt vietu kapos?” retoriski vaicā Kosaka, norādot, ka rūpnīca nedrīkst atrasties tuvu dzīvojamiem masīviem.

Otrs iemesls, ar ko Kosaka pamato pieteikumu tiesai atcelt domes lēmumu par atbalstu koksa rūpnīcai, ir viņas neapmierinātība ar veidu, kādā tika veikta iedzīvotāju telefonaptauja par plānoto rūpnīcas būvniecību. Liepājas domes pasūtītā aptauja, kuras laikā aptaujāti 300 liepājnieki, kā uzskata Kosaka, ir bijusi tendencioza un neatspoguļo patieso iedzīvotāju viedokli.

“Viens jautājums bija ļoti tendenciozi formulēts – sākumā cilvēkiem tika teikts, ka kompleksa būvniecība Liepājā nodrošinās zemāku maksu par siltumu, kā arī nodrošinās jaunas darba vietas. Pēc tam tika jautāts, vai, ņemot vērā šos un vēl citus ieguvumus, jūs atbalstāt šī kompleksa celšanu,” informēja Kosaka. “Kur ir dokumenti, kas pamato, ka apkure būs lētāka?” vaicā deputāte. Viņa norāda – ņemot vērā faktu, ka Liepājā ir dārgākā apkure Latvijā, cilvēku atbildes jau iepriekš nav bijis grūti prognozēt.

Kosaka atgādināja, ka tika savākti arī 2000 liepājnieku paraksti pret rūpnīcas būvniecību.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) iepriekš norādīja, ka apgalvojums par lētāku siltumenerģiju ir pamatots. “To jums var apgalvot jebkurš enerģētiķis, ka, ražojot koksu, rodas blakusprodukts – rūpnieciskais tvaiks,” sacīja Ansiņš, piebilstot: ja šo tvaiku novada siltumtīklos, var panākt lētākas apkures izmaksas.

Ansiņš uzsvēra, ka par koksa rūpnīcas projektu bijušas piecas sabiedriskās apspriešanas. “Aptauja pašvaldībai sniedz papildu informāciju par liepājnieku viedokļiem attiecībā uz būvniecības ieceri, taču tās rezultāti nav izšķiroši, lemjot par pašvaldības atbalstu šai būvniecības iecerei,” skaidro Ansiņš. Pašvaldība ņem vērā arī iepriekš ietekmes uz vidi novērtējuma procesā notikušo sabiedrisko apspriešanu rezultātus, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un citus faktorus.

Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā norādīts, ka nav konstatēti apstākļi, kas nepieļautu šī energokompleksa izveidi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tāpat norādīts, ka, veicot visus noslēguma ziņojumā paredzētos pasākumus, uzņēmuma darbībā tiks ievērotas spēkā esošo vides normatīvo aktu prasības.

Jau ziņots, ka apmēram pēc stundu garām diskusijām Liepājas dome pērn 16.decembrī ar 11 balsīm “par”, vienu – “pret”, vienam atturoties, nolēma atbalstīt akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksa būvniecības projektu, ko Liepājā plāno īstenot “HRC Libau”.

“HRC Libau” energokompleksa izveide paredzēta Liepājā, Pulvera ielā 6 un Pulvera ielā 8, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Uz dienvidiem no plānotā uzņēmuma teritorijas atrodas tekstiluzņēmums AS “Lauma”.

Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā norādīts, ka nav konstatēti apstākļi, kas nepieļautu šī energokompleksa izveidi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tāpat norādīts, ka, veicot visus noslēguma ziņojumā paredzētos pasākumus, uzņēmuma darbībā tiks ievērotas spēkā esošo vides normatīvo aktu prasības.

Energokompleksā paredzēts izmantot modernu akmeņogļu koksēšanas tehnoloģiju un kā blakusproduktu ražot siltumu.

Rūpnīcu projektē AS “Palast Architekts” sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu “Uhde Thussen Krupp Technologies” un “Siemens”.

Kompleksā plānots pārstrādāt 450 000 tonnu akmeņogļu gadā, saražojot līdz 0,3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0,8 miljoniem kubikmetru tvaika un līdz 567 400 megavatstundu elektroenerģijas.

Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu “Marilat”, lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā. 80% ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, savukārt pārējās ogles – pa dzelzceļu no Krievijas.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darba vietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013.gadā.

LETA