Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, pieņemto likuma izmaiņu autori atsaucas uz plaši izskanējušo informāciju par vairākiem desmitiem kriminālprocesu saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu, medicīnas darbinieku uzpirkšanas mēģinājumiem, kā arī svešu sertifikātu izmantošanu. Šāda rīcība apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā tās kaitīgumu, būtu atzīstama par noziedzīgu, pausts anotācijā.

Grozījumu sākotnējo variantu virzīja koalīcijas deputāti Andrejs Judins (JV), Juris Jurašs (JKP), Juris Pūce (AP), Raivis Dzintars (NA) un Anda Čakša (JV), un likumā iestrādāti arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātie precizējumi.

Likumā noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Vienlaikus noteikts, ka no kriminālatbildības varēs atbrīvot tās personas, kuras pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņos par notikušo un aktīvi veicinās tā atklāšanu un izmeklēšanu.

Vakcinēšanās pašlaik ir vienīgais pieejamais rīks Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tā ir arī galvenais priekšnoteikums epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai, kā arī drošu darba apstākļu nodrošināšanai, kas ir nepieciešams gan tautsaimniecībai, gan iestāžu nepārtrauktam darbam, uzsvērts izmaiņu pamatojumā.

Likumā arī pastiprināta atbildība par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona. Noteikts, ka par šādu pārkāpumu personu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Līdz šim brīvības atņemšana par šādu pārkāpumu likumā nebija paredzēta.

Jaunais regulējums būs izmantojams arī citu ar vakcīnām ierobežojamu slimību izplatīšanās gadījumā, atzīmē likuma izmaiņu autori.