Nākamnedēļ, 23.augustā, Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” notiks cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helinki-86” divdesmitajai gadadienai veltītais atceres pasākums, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja speciāliste Anita Veita. Sarīkojuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas Kara muzeja sagatavoto atceres izstādi “Helsinki-86” – 20, kuru Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” varēs apskatīt līdz 24.septembrim.

Grupu “Helinki-86” pirms 20 gadiem dibināja liepājnieki – dzintara un metāla rotu darinātājs Linards Grantiņš, šoferis Raimonds Bitenieks un elektroapgādes dienesta dispečers Mārtiņš Bariss.
Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Aina Burija uzsvēra, ka viņi bija pirmie, kas 1987.gada 14.jūnijā uzdrīkstējās pieminēt 1941.gada 14.jūnija deportācijas upurus, vienlaikus parādot, ka nav aizmirsti padomju varas nogalinātie un deportētie.
Grupa drosmīgi sāka brīvības cīņu, par ko daudzi sapņoja un domāja, bet nebija drosmes to atklāti darīt. Grupu “Helsinki-86” atbalstīja radiostacija “Brīvā Eiropa” Rietumvācijā. Tā informēja par grupas darbību.
Pirms 67 gadiem 23.augustā komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas ārlietu ministri parakstīja neuzbrukšanas līgumu, kurš zināms kā Molotova-Ribentropa pakts un kurš noteica Latvijas nonākšanu Padomju Savienības “interešu sfērā”, vēlāko neatkarības zaudēšanu un padomju okupāciju.
Arī Latvijas okupētājvalsts PSRS bija Helsinku nobeiguma dokumenta parakstītāju vidū, taču praksē nedomāja ievērot cilvēktiesības vārda, preses, reliģijas brīvības, bet ieslodzīja cietumos vai citādi represēja ikvienu, kurš iedrošinājās izturēties kā patiesi brīvs cilvēks.
Helsinku dokumentu izmantoja Padomju Savienības okupēto valstu brīvības cīnītāji un krievi, kuri bija nemierā ar totalitāro iekārtu valstī. PSRS okupētajā Lietuvā Helsinku grupa nodibināta jau 1976.gadā.
1987.gada 23.augustā grupa rīkoja padomju okupācijas upuru piemiņas godināšanu pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kur izskanēja prasība Helsinku apspriedes nobeiguma aktu parakstītāju valstu valdībām publicēt Molotova-Ribentropa pakta slepenos papildprotokolus arī PSRS teritorijā, atzīt noziedzīgo vienošanos par spēkā neesošu un likvidēt tās radītās sekas.

Normunds Kārkls,
LETA