12. septembrī no pulksten 10:00 līdz
17:00 Jaunliepājā, Annas tirgus laukumā notiks jau otrie Teodora Breikša ielas
svētki. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda ”Valsts mežu” finansētās Kurzemes
kultūras programmas atbalstu tiks nodrošinātas aktivitātes, kuru galvenais
uzdevums ir piesaistīt uzmanību Jaunliepājas kultūrvēstures mantojumam un
atcerēties pagājušā gadsimta 20/30.gadus, kad Annas tirgus laukumā notika
aktīva rosība, portālu informē radošās telpas ”Ideju bode” īpašniece Krista Kalnarāja.

Aicinājumam popularizēt Jaunliepājas
kultūrvēsturisko mantojumu un palīdzēt novērtēt šīs pilsētas daļas senās
apbūves, plašo pagalmu un bruģēto ielu šarmanto atmosfēru jau atsaukušies tie
liepājnieki, kas dzīvo un strādā Jaunliepājā. Savukārt nepieciešamību veidot
šīs Liepājas teritorijas atpazīstamību uzsvēruši mākslinieki un sadarbības
partneri, kas viesojušies radošajā telpā ”Ideju bode”. Iela, uz kuras atrodas radošā
telpa ”Ideju bode”, nosaukta kādreizējā pilsētas galvas Teodora Breikša vārdā,
kurš īpaši rūpējies par izglītību un kultūru. Iemūžinot šī vīra
piemiņu, 1932.gadā Liepājā viņa vārdā nosaukta iela, kas iepriekš bija Valujeva
iela, tāpēc radošā telpa ”Ideju bode” organizēs šos svētkus.

Tieši pirms
100 gadiem dedzīgais un latviešu kultūru aizstāvošais Teodors Breikšs pildīja
Liepājas pilsētas galvas pienākumus, bet šogad aprit 160 gadi kopš viņa
dzimšanas. Teodors Breikšs ir pirmais latvietis, kas kļuva par pilsētas galvu. Pēc
viņa ierosinājuma tika nodibināta Liepājas Latviešu biedrība, kura savā pārziņā
pārņēma daudzas Labdarības biedrības funkcijas un pienākumus. Viņš lika pamatus
arī pastāvīgam latviešu teātrim, organizēja latviešu namsaimniekus un
nodibināja Namsaimnieku biedrību. Apzinīgā pilsētas administratora un patriota
darbs bija svētīgs, viņa izveidotās organizācijas plauka un pilnveidojās.
Administrācija un pilsētas ierēdņi cienīja Breikšu, viņš izpelnījās atzinības,
tika apbalvots ar trešās pakāpes Annas ordeni.

Teodora Breikša ielas svētki tiks organizēti,
restaurējot pagājušā gadsimta 20./30.gadu Jaunliepāju, kad Annas tirgus laukums
bija pilns rosības. Notika tirdzniecība, darbojās cirks, dāmas skaistos tērpos
un švītīgi kungi, kā arī latviešu zemnieki, ceļojošie muzikanti un palaidnīgie
puikas bija sastopami tirgū. Svētku tapšanā un norisē tiek aicināti piedalīties
tirgotāji, uzņēmēji, veikalnieki, mākslinieki, mūziķi. Organizētāji rosina tērpties
atbilstoši izvēlētajam vēstures laika posmam.Pirmo reizi tiks organizēts
bagāžnieku tirgus, atdzīvot krāmu tirgus tradīcijas. Šī ir iespēja arī sevi
parādīt pašdarbības kolektīviem un citām radošām organizācijām. Pieteikumus var
sūtīt uz e-pasta adresi: [email protected].

Gados vecie liepājnieki  vēl zina
saviem mazmazbērniem stāstīt par vietu, kur 20.gadsimta sākumā, katru gadu no
8. līdz 16. augustam organizēts grandiozais un visā Kurzemē populārais Annas
gadatirgus. Pirms Otrā pasaules kara visiem Liepājas un apkārtnes iedzīvotājiem
Annas tirgus saistījies ar slaveno gadatirgu. Tas guvis paliekošu slavu visā
Kurzemē kā tirgotāju, tā pircēju aprindās. Pavasarī gani un kalpi, līgstot pie
saimniekiem, sarunājuši vienu brīvu dienu tieši tajā laikā, lai tiktu uz Annas
tirgu.

No Aleksandra Janševska rokrakstā atrastās grāmatas “Sūnākšļa
nams”, kurā stāstīts par Liepājas Annas tirgu divdesmitajos,
trīsdesmitajos gados: “Tirgus vienā galā vietas ierādītas zemniekiem, kas
tad piedāvā sviestu no koka kubuliņiem par 40 kapeikām mārciņā un saldu vai
rūgušpienu par 5 kapeikām stopā. Krējumu pārdod mēriņos. Kuram mēriņš lielāks
vai krējums labāks, pie tā vairāk pircēju. Turpat nīcenieki un rucavnieki sēd
savos ar ilksīm paceltos ratos. Zirgi aizvesti iebraucamās sētās. Aicina pirkt
žāvētas vai kūpinātas mencas, treknas plekstes un zušus. Ratos uz linu drēbes
izlikts rozā, cauraudzis cūkas šķiņķis, brūnas, žāvētas desas, kuras
izlutinātajiem pilsētniekiem it sevišķi ejot pie dūšas….Kad Annas tirgū sākās
tirgošanās, kas gan tur nebija saradušies: gan bārdaini krievi, gan tatāri
sarkanās beretēs, bižainie ķīnieši, ižviči. Visi gribēja ko pārdot un cerēja uz
laimi šajā pasaules tirgū.”