Piektdien, 6.martā, pulksten 14 Liepājā, Ziemeļu
kapsētā, notiks piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim
Oskaram Kalpakam, cildinot pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā,
portālu informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Pasākumā piedalīsies Liepājas nacionāli patriotisko
organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi un Liepājas garnizona
karavīri.

Pasākumā uzrunas teiks Liepājas pilsētas domes
priekšsēdētaja vietnieks Vilnis Vitkovskis, Liepājas novada nacionāli
patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, Liepājas garnizonā dislocēto
Latvijas Bruņoto spēku vienību pārstāvji. Pasākumu vadīs Liepājas muzeja
speciāliste Rita Krūmiņa un Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks, muzikālo
sniegumu nodrošinās mūziķi Raivis Bružis un Valdis Aivars.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un
neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme,
kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie
cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram
ir dota tikai nedaudziem.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika
apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas
bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas
pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada
6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē ”pārpratuma” dēļ notika kauja starp
tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas
armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis
Oskars Kalpaks. 

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar
sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi –
Sv. Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks
saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo
ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības
cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz
1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos
pie Madonas. Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa
nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu
tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu.
1939. gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta O.Kalpaka piemiņas vieta.