To, kas nesaņem siltumu, paliek arvien mazāk. Taču arī bez tiem sezonas sākumā vienmēr ir par ko parunāt. Kaut arī tas neattiecas uz katru, taču gribētu sākt ar psiholoģiskām problēmām.

Sliktāk ir tas, ka pie mums netiek risināta atsevišķu dzīvokļu problēma, kuros ir aukstāks nekā visā namā. Apsaimniekotāji acīmredzot pat nezina, no kura gala sākt. Runa ir par pirmajiem stāviem, par otrā stāva dzīvokļiem, kas atrodas virs ieejas, par gala sienu ietekmi. Biedrībā “Graudu 43” pašlaik siltina tieši šādu sienu. Un runa nav par īpašu labvēlību pret tiem, kuri šeit dzīvo. Tas ir visiem! Un labi, ja namā izprot situāciju.

Siļķu ielas iedzīvotāji devušies uz pieņemšanu pie uzņēmuma “Liepājas enerģija”, sak, salstam, kaut ko vajadzētu uzsākt, mēs maksājam, mēs taču neesam vainīgi. Un tā tālāk. Bet kā lai palīdz? Līgumu par siltumapgādi slēguši nevis iedzīvotāji, bet apkalpojošā firma “Kurzemes namzinis”. Tā iekasēja naudu, taču nepārskaitīja to siltumenerģētiķiem, bet pēc tam bez pēdām pazuda arī priekšsēdētājs. Vajadzēja taču parūpēties mazliet agrāk, nevis oktobra beigās.

Dažādu repliku ir pietiekami. Kāds atzīmēja, ka pēc atsevišķu namu pāriešanas LNA pārziņā tūdaļ palielinājušies siltuma zudumi karstā ūdens cirkulācijas tīklos. Ar ko tas saistīts, grūti teikt, un vispār apgalvot ko tādu bez pārbaudes arī nevar. 

Bija pozitīvas atsauksmes par derīgiem materiāliem, kas publicēti uzņēmuma “Liepājas enerģija” pēdējā pielikumā “Siltumapgāde” laikrakstam. Taču viena piezīme izsakāma: gribētu, lai minētos tarifus dotu nevis tādā veidā, kādā tie apstiprināti, bet tādā, kādus tos mēs visi izmantojam, tas ir, kopā ar PVN, lai lieku reizi nebūtu jānodarbojas ar reizināšanu un saskaitīšanu.

Kirila Bobrova rakstu pilnā apjomā par problēmām apkures sezonas laikā lasiet sestdienas laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā.