Tiem, kas aktīvi nodarbojas ar velobraukšanu, Liepāja ir par mazu. Ārpus pilsētas robežas gan nav speciāli ierīkotu veloceliņu. Tie ved pa dažāda seguma ceļiem asfaltētiem, grantētiem, takām, pludmali, pa ainaviskām vietām, garām kultūrvēsturiskiem un dabas objektiem. Daļa maršrutu ir marķēti, daļa nē.

Uz Lietuvas pusi
Nenoliedzami, vilinošs galamērķis liepājniekiem ir Lietuva, kas no Liepājas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā. Iespējams, daudzi nemaz nezina, ka no Liepājas robežas līdz Lietuvas pilsētai Garždi projekta “Aktīvā tūrisma attīstība pierobežas reģionā” ietvaros ir izstrādāts velomaršruts ar nosaukumu “Panāc piekrastes vēju!” (Liepāja-Bernāti-Jūrmalciems-Pape-Nida-LV robeža-Palanga-Klaipēda-Garždi) – palangatic.lt/lt.php/page.855 vai rucava.lv/images/dok/turisms/zemelapis.pdf.

Projekta vadošais partneris ir Palangas pilsēta, partneri – Klaipēdas reģions, Rucavas novads un Nīcas novads, teikts mājaslapā varam.gov.lv.

Latvijas pusē gan velomaršruts ir sarežģītāks nekā Lietuvā. Lielāko tās daļu veido meža un pļavu celiņi. Tāpēc ieteicams izvēlēties tūristu divriteni ar platām riepām vai kalnu divriteni, teikts trīs valodās – latviski, lietuviski un angliski – kartē, kas uzstādīta Bernātos autostāvvietā, aiz ugunsgrēkā cietušās villas “Alma”. Minēts, ka sarežģītākais ir aptuveni 12 km garš ceļa posms no robežas līdz Papei, jo jābrauc pa zemas kvalitātes pļavu un mežu celiņiem. Apkārtne ir purvaina, tāpēc pēc lielākām lietavām celiņi kļūst grūti izbraucami. No Papes līdz Jūrmalciemam (aptuveni 20 km) ved labāki ceļi. Tiesa gan, tie dažkārt mēdz būt automobiļu vai kvadraciklu izbraukāti, brīdina uzstādītā karte. Aiz Jūrmalciema braucējus gaida 7 km grants ceļš un 12 km autoceļš A11.

Lai gan maršruts ir diezgan sarežģīts, tas piedāvā iespēju redzēt mazapdzīvotas vietas, kurās gandrīz nav sastopamas cilvēku darbības pēdas. Tas apburs “lauku” tūrisma mīļotājus, uzskata maršruta veidotāji. Pa ceļam ir daudz nometņu vietu, kurās var uzsliet telti un kurināt ugunskurus. Liela daļa no trases stiepjas gar jūru – neattālinās no tās vairāk par 2 km, kas priecēs tos, kam patīk peldēties.

Ceļojuma laikā ir iespējams apmeklēt vairākas vietas: Papes dabas parku, kurā var vērot putnus, savvaļas zirgus un taurus, brīvdabas muzeju “Vītolnieki”, dabas parku “Bernāti”, kurā ir augstākā Latvijas kāpa u.c.

Svešinieks apmaldītos
Dažviet velomaršruts ir marķēts. Riteņbraucēji gan stāsta, ka tās grūti pamanīt, jo atrodas un redzamas kaut kur dziļi mežā, nevis, piemēram, kādā krustojumā vai maršruta sākumā. Turklāt jāšaubās, vai sastādīto maršrutu vienkāršs velotūrists varētu izbraukt, jo tas, kurš ceļus nezina, varētu viegli apmaldīties. Sevišķi, ja nav arī pamanāmu zīmju. Tas arī ir maršruta mīnuss.

Tiek brīdināts, ka velomaršruts piemērots aktīviem braucējiem un prasa fizisku sagatavotību, jo atsevišķos posmos ceļi var būt smilšaini un grūtāk izbraucami. Ja kaimiņzemē veloceliņa segums ir asfalts (tikai neliela daļa grants), tad pilnīgi pretēja situācija vērojama Latvijas teritorijā – pārvietošanās galvenokārt ir pa dabas celiņiem un takām, grantētu virsmu, vien no Liepājas robežas līdz Klampjuciemam ir pa asfaltu, kas jādala ar autobraucējiem.

Kāds aktīvs braucējs piebilst, ka šoseja posmā no Liepājas līdz Nīcai ir velosipēdistiem draudzīga, jo ir sajūta, ka autobraucēji ir pieņēmuši, ka pa šosejas malu brauc riteņbraucēji. Tomēr nākotnē gribētos, lai gar šosejas malu tiktu izbūvēts atsevišķs veloceliņš.

Arturs Štāls Bernātu mežu ar velosipēdu izbraucis krustu šķērsu ļoti daudz reižu, jo dzīvo pašā Bernātu centrā. Kā ir brīvs laiks – tā uz riteņa virsū, cauri mežam prom uz jūru. Viņaprāt, pa Bernātu meža ceļiem un takām brīvi var pārvietoties ar jebkura tipa velosipēdu, lai gan ir, kas apgalvo, ka maršruts no Bernātiem līdz Pūsēna kāpai un meža ceļš no Jūrmalciema Papes virzienā nav izbraucams (vai ļoti grūti izbraucams) ar ielas riteņiem, velotūristiem ar bagāžu, ģimenēm vai bērniem.

Par mājas lapā palangatic.lt publicēto velomaršrutu Arturs nav zinājis un nekad nav braucis. To papētot, viņš secina, ka ceļus labi pārzina apmēram līdz Priedniekciemam. “Un tieši tos vajadzētu mainīt,” viņš saka. “Jo sanāk praktiski visu laiku braukt pa lielu ceļu – no Liepājas līdz pagriezienam uz Jūrmalciemu pa asfaltu, un tad līdz Priedniekciemam pa lielu grantēto ceļu. Vislabāk maršrutu Liepājā sākt no pludmales un tā turpināt līdz Bernātu bākai,” iesaka Arturs. “Pirmkārt, tā būs drošāk. Otrkārt, svaigāks gaiss. Treškārt, apkārt paveras labāki skati.” No bākas tālāk var doties līdz slavenajai Pūsēnu kāpai. Ja ir uzkrāts spēks pa ziemu, tad var mierīgi aizbraukt pat līdz Papei. Bet līdz Pūsēnu kāpai esot interesantāk.

Maršrutu plāno uzlabot
Velomaršruts “Panāc piekrastes vēju!” veidots divus gadus – no 2009. gada 1.marta līdz 2011. gada 28. februārim. Tiklīdz būšot iespējas piesaistīt finansu līdzekļus tā uzlabošanai, tas tikšot darīts, portālam apgalvoja uzrunātie pārstāvji no Nīcas un Rucavas novada. Kad tas varētu notikt, gan nav zināms, taču pašvaldības ir ieinteresētas izstrādātā velomaršruta attīstīšanā, ņemot vērā dabai draudzīgā pārvietošanās veida augošo popularitāti. Marķējumu – koka stabiņu ar velobraucēja siluetu uz baltas plāksnītes – atjaunošana ir “dienas kārtībā”.

Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos Dace Vecbaštika atklāj, ka pastāvējis vēl variants maršrutu veidot pa šoseju, taču vairāku apstākļu dēļ izvēlēts mežu ceļš, kas šobrīd savieno dažādus apskates objektus. D.Vecbaštika piekrīt, ka celiņa mērķauditorija galvenokārt ir tie, kas pārvietojas ar kalnu velosipēdiem, sportiski cilvēki, un tas nav piemērots “parastajiem” tūristiem, kas, piemēram, apceļojot Eiropu, nolēmuši izbraukt cauri Baltijas valstīm. “Saka, ka pie zināmiem laikapstākļiem ceļš ir grūts,” dzirdēto atstāsta Nīcas novada pārstāve. “Ir, kur braucamais pašam jāpastumj.”  D.Vecbaštikai zināms, ka ierīkoto velomaršrutu reti kurš izmanto no sākuma līdz galam, vairāk ir to, kas nobrauc kādu tā posmu.

Tā kā pagaidām velomaršruts ir sarežģīts, to reklamēt un popularizēt nebūtu pareizi, uzskata Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze. Tas būtu jādara pēc sakārtošanas. L.Stendze apstiprina, ka projekta “Aktīvā tūrisma attīstība pierobežas reģionā”, kura ietvaros arī velomaršruts  izstrādāts, ir noslēdzies, un tālāk pie tā pilnveidošanas jāstrādā katram atsevišķi.

Iesaistoties projektā, Rucavas novada dome no sava budžeta piešķīrusi astoņus tūkstošus eiro, savukārt Nīcas novads – 14 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka bez veloceliņa ierīkošanas, no projekta ir vēl vairāki ieguvumi, kuros ieguldītā nauda iztērēta. L.Stendze stāsta, ka, piemēram, iekārtoti informācijas stendi, Tūrisma informācijas centram iegādāts aprīkojums, sakārtoti vairāki atpūtas laukumi, ierīkotas velonovietnes utt. “Projekts bija labs un mums izdevīgs,” vērtē L.Stendze. Savukārt D.Vecbaštika norāda, ka galvenais ieguvums no šī projekta ir telpas Nīcas tūrisma informācijas centram (TIC) un Nīcas senlietu krātuvei, kas ierīkotas bijušās pienotavas ēkā. Tāpat labiekārtota arī teritorija ap šo ēku, ierīkojot nelielu autostāvvietu TIC apmeklētājiem un satikšanās vieta ar strūklaku pie TIC ēkas. Ierīkotas arī divas atpūtas vietas – Bernātos un Jūrmalciemā.

Liepājas maršrutus var apskatīt pat vairākās mājas lapās internetā, piemēram, http://velokarte.divritenis.lv/, www.liepajavelo.lv; http://projekti.kurtuesi.lv/tracks. Taču, piemēram, vietnes eurovelo.com sadaļā “EuroVelo Routes” kartē apskatāmi 15 velomaršruti pa visu Eiropu, trīs no tiem šķērso arī Latvijas teritoriju. Pagaidām gan tie iezīmēti dzeltenā krāsā – nav realizēti.

Uzziņai
Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja izdotais velo ceļvedis piedāvā 8 velomaršrutus Liepājas bijušā rajona teritorijā:
– Liepāja-Bernāti-Jūrmalciems-Pape (56 km)
– Papes dabas procesu taka (14 km)
– Rucavas maršruts (9 km)
– Liepāja- Šķēde-Medze-Kapsēde-Liepāja (58,3km)
– Aizpute-Cīrava-Apriķi-Azpute (47 km)
– Pāvilostas velomaršruts (6 km)
– Priekule-Mazgramzda-Dāma-Aizvīķi-Aizvīķu parks (45 km)
– Priekule-Gulbenes muiža-Mazgramzda-Dāma-Aizvīķi-Aizvīķu parks (54km)

Avots: Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs