Lietotni Digitālo inovāciju parkā izstrādājuši trīs entuziasti – trīsdimensiju arhitektūras dizainers Jānis Jaunsleinis, multimediju mākslinieks Kaspars Lēvalds un programmētājs, papildinātās realitātes risinājumu izstrādātājs Arturs Vītiņš.

No viņiem tieši Jānis aizraujas ar pilsētas vēsturi. ”Man bija sapnītis izveidot karā zaudēto Liepājas apbūvi virtuālajā realitātē, papildinātās realitātes ideja jau laikam būs [Digitālo inovāciju parka vadītājas] Agates Ambultes nopelns.

Lai var apskatīties, kur kāda ēka ir bijusi. Rātsnamu un biedrības namu es jau pats biju iesācis taisīt sava prieka pēc.”

Trešo zīmīgo ēku – bijušo Pagaidu valdības māju – papildu realitātē ierosinājuši veidot pašvaldības pārstāvji.

Lai šī jaunā Liepājas papildinātā realitāte – ”atjaunotā” zaudētā apbūve – būtu pieejama, mobilajā telefonā nepieciešams lejuplādēt lietotni ”3D ēkas Liepājā”, tas izdarāms bez maksas.

Precīzi sekojot lietotnes instrukcijām, jāaiziet uz konkrētām vietām noteiktā attālumā, jānostājas vienā konkrētā punktā un jāpavērš telefons uz konkrētu bijušo ēkas vietu.

”Telefons nosaka, tieši kurā vietā mājai jābūt attēlotai. Nospiedīsiet ”Sākt!”, un jums parādīsies tā ēka. Ir arī iespēja ēku nolikt uz zemes, kaut vai dzīvoklī, un jūs varat tai apiet apkārt un apskatīties,” stāsta J. Jaunsleinis. Bet, protams, apskatīties tikai telefona ekrānā.

Pašlaik lietotnē papildinātajā realitātē iespējams apskatīties vien trīs ēkas Lielajā ielā un Lielās un Ludviķa ielas stūrī.

Lietotnes izveidi finansiāli atbalstījusi Kultūras pārvalde šī gada pirmajā projektu konkursā ar 3980 eiro, projektu sauc ”Liepājas vēsturiskās arhitektūras rekonstrukcija augmentētajā realitātē”. Bet tas ir tikai sākums.

A. Ambulte cer, ka turpinājumā izdosies piesaistīt finansējumu arī zaudēto Maksa Paula Berči namu un senās koka arhitektūras atjaunošanai papildinātajā realitātē.

”Man tas liekas ļoti interesanti. Pēdējā laikā sociālajos tīklos, feisbukā bieži parādās vecās fotogrāfijas, ar kurām cilvēki dalās un kuras daudziem ļoti patīk paskatīties. Šis būtu kā nākamais līmenis, redzēt, kur tas dabā ir bijis.

Komandā esam trīs cilvēki. Es būvēju ēkas skeletu, Kaspars liek tām virsū tekstūras, un trešais cilvēks liek tam visam darboties, veido aplikāciju un dara visas programmēšanas lietas,” stāsta Jānis un atzīst, ka dzīvē savas komandas biedrus nemaz nav vēl saticis, jo viss darbs kovidlaikā notiek attālināti, ”ļoti ilgu laiku aizņēma bilžu meklēšana. Sākumā meklēju internetā. Bet projektā bija iespēja tikties ar Liepājas muzeja darbiniekiem, un tā ieguvu vēl vairākas fotogrāfijas, kuras nebija internetā pieejamas. Esmu izskatījies tūkstošiem Liepājas fotogrāfiju, lai sameklētu ēkas pēc iespējas no dažādiem rakursiem.”

Lai izveidotu māju, ”apstaigājamu” no visām pusēm, tai būtu nepieciešami rasējumi. Jānis atzīst – ēkas apveidi ir aptuveni.

Rātsnamā, kurš Lielajā ielā sagrauts kara sākumā, glabājās viss pilsētas būvvēstures arhīvs, un tas gāja bojā reizē ar 18. gadsimtā celto ēku, kas nu būs redzama papildinātajā realitātē.

”Ēkas formu veidoju pēc zīmējumiem vecajās kartēs. Diemžēl ēkas jau tika fotografētas tikai no fasādes puses, otra puse ir mana fantāzija. Tur esmu salicis logus, lai nav plikas tukšas sienas. Biedrības nams (bijušais pilsētas kultūras nams, nojaukts 1980. gadā) ir vienīgais, par kura krāsojumu varējām pajautāt aculieciniekiem, kas to vēl paši atceras. Vismazāk fotogrāfiju bija Pagaidu valdības namam. Tekstūras – būvdetaļas varēja taisīt vēl smalkāk, bet tas būtu par sarežģītu, telefons to visu nespētu ģenerēt, pārāk nevarējām aizrauties. Laiks rādīs – varbūt kādu dienu varēsim atgriezties pirmskara Liepājā!” saka J. Jaunsleinis.