Būvvaldes
pieņemšanas komisija ceturtdien, 3. aprīlī, ekspluatācijā pieņēma Liepājas
Svētās Trīsvienības katedrāles pamatu pastiprināšanas projekta darbus, portālu informēja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

“Tagad ir apturēts pamatu sēšanās process, kas
ilgus gadus bija šīs kultūrvēsturiskās būves bojāšanās viens no galvenajiem
cēloņiem. Tagad ir nodrošināti apstākļi ēkas tālākajai pastāvēšanai, draudzes
kalpošanai, ērģelmūzikas koncertiem un citām baznīcas kā Liepājas bīskapa
katedrāles funkcijām,” gandarīta par paveikto ir pasūtītāju pārstāve Kristīne
Liepa.

Arī galvenā būvuzņēmēja SIA “Mikropāļi” valdes
loceklis Dainis Mūsiņš uzskata, ka ir nodrošināta objekta ilglaicīga
izmantošana nākotnē. “Pāļi ar gadiem kļūs tikai stiprāki!”

Laika posmā no 2012. gada decembra pamata sienu un baznīcas kolonnu apakšā iestrādāti  446 tā sauktie injekcijas pāļi deviņu metru
dziļumā un 24 pāļi – četru metru dziļumā.

Pāļi ierīkoti gan pamatu iekšpusē, gan ārpusē,
kā arī četrās vietās pa katras kolonas kontūru. Daži pāļi ierīkoti arī no
pagraba grīdas līmeņa. Pāļu urbšana, urbuma vietas aizpildīšana ar cementa masu
un metāla armatūru veikta pēc tehnoloģijas, kas nerada vibrāciju.

Pagrabā veikta arī mūra pilastru stiprināšana
ar metāla režģa aptveri un bultskrūvēm, un rūpīga velvju un sienu plaisu
aizpildīšana.

Pamatu stiprināšanas tehniskais projekts
izstrādāts, pamatojoties uz 2008. gada oktobrī un novembrī veiktajiem
apsekojuma un kontrolurbumu datiem, ņemot vērā tehniskā apsekojuma datus un
ģeotehnisko izpēti, ko veica a/s “Komunālprojekts” 1996. un 2006. gadā, kā arī
citu speciālistu, arī no Vācijas un Somijas, iepriekš veiktos pētījumus un
novērtējumus.

Tehniskajā izpētē secināts, ka ēka balstās uz
koka pāļiem un koka režģogu, kas izvietoti zem nesošajām sienām un 12 kolonām.
Taču koka pāļu augšējā daļa un režģogs ”mainīgā gruntūdens līmeņa robežās
sairst no puves, līdz ar to notiek nesošo sienu un kolonnu nevienmērīga
sēšanās”.

Paveiktais
apjomīgais darbs tagad nodrošina būves slodzes pārnešanu uz blīvās smilts
grunti un jaunajiem cementa/betona javas pāļiem zem baznīcas.

Injekcijas pāļi ir tehnoloģija, kas izstrādāta
Itālijā pēc Otrā pasaules kara, kad tur bija nepieciešams akūti veikt
vēsturisko ēku atjaunošanu.

Darbu gaitā viena no arhitektu un pasūtītāju
prasībām bija nodrošināt maksimālu interjera saglabāšanu: sienu apdari, grīdu,
mēbeles, citus baznīcas piederumus, kā arī esošās inženierkomunikācijas:
apkuri, ūdensvadus, elektrotīklus. Tāpēc rūpīgi tika pārdomāta darbu veikšanas kārtība,
lai samazinātu interjera demontāžas darbus, lai izvairītos no arhitektūras elementu
un kultūrvēsturiskās apdares pārveidojumiem. Šīs prasības tika ievērotas, vienlaikus
nodrošinot arī dievkalpojumu norisi.

Atsedzot pamatus un grīdas baznīcas iekšpusē,
atklājās, ka apakšā iemeties brants (īstā mājas sēne), kas nodara pamatīgus postījumus
sienām, velvēm, koka konstrukcijām.

Lai apkarotu šo bioloģisko ēkas ienaidnieku, tika
pieņemts lēmums izdarīt labojumus tehniskajā projektā un veikt papildu
pasākumus: izņemt inficēto grunti zem grīdas, veidot baznīcas grīdas daļu no
pilniem māla ķieģeļiem, apstrādāt konstrukcijas ar pretsēnes un pretrupes
šķīdumiem un gruntsgabalā ap ēku veikt augsnes planēšanu, lai nodrošinātu
lietusūdens aizplūšanu no pamatiem un sienām. Gadu desmitos ap baznīcu
sakrājies zemes kultūrslānis neļāva žūt mūriem un velvēm, tādejādi veicinot
branta attīstību un koka trupēšanu.

Pamatu stiprināšana un papildu darbi veikti ES
ERAF līdzfinansētā projekta “Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas
konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana” ievaros.

Minētais projekts paredz arī jumta renovāciju
un vides pieejamības risinājumu ieviešanu, kas šobrīd vēl turpinās. Projekta
aktivitātēm noslēguma termiņš ir šā gada 2014. gada augusts.

Pamatu stiprināšanas kopējās izmaksas (pēc
pasūtītāja apliecinājuma) EUR
449 574,76 (LVL
315 962,94), no šīs summas pusi sedz Eiropa. Pārējo naudu draudze
piesaistījusi ziedojumu veidā, uzrunājot atbalstītājus gan Latvijā, gan
ārvalstīs.

Arī Liepājas pašvaldība 2011. gada septembrī
baznīcas atjaunošanai ir piešķīrusi līdzekļus – 56 914,80  EUR (LVL 40 000) apmērā.

Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir pieci
gadi.

UZZIŅAI

Būvdarbu
pasūtītājs: Liepājas Svētās
Trīsvienības ev.lut. baznīcas draudze, mācītājs Pēteris Kalks.

Būvprojekta
pasūtītājs: nodibinājums Liepājas
Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds, vadītāja Kristīne Liepa.

Būvprojekta
izstrādātājs: SIA
”Pastorāts”; autors: arhitekte Helēna Dekante.

Renovācijas
galvenais būvuzņēmējs: SIA ”Mikropāļi”,
valdes loceklis Dainis Mūsiņš.

Būvuzraugs:
Mārtiņš Metāls.