Pirmdiena, 27. janvāris Ildze, Ilze, Izolde

Pagalms vienās bedrēs

Pagalms vienās bedrēs
Foto: Egons Zīverts
19.12.2017 07:09

"Kurzemes Vārds"

“Tā mums te ir. Skaisti, vai ne?” Dzintara ielas 25./27. nama iedzīvotāji aicina “Kurzemes Vārdu” pagalmā. Jāteic, tā nav nekāda pastaiga pa parku – cieši blakus viena otrai ir iespaidīgas bedres. Ja sākotnēji šķiet, ka tās izveidojušās gluži nejaušā rakstā, iedzīvotājs Jānis paskaidro: dziļās bedres radušās tajās vietās, kur lielgabarīta mašīnas, kas pieved preces veikalam “Trepītes”, uz vietas stāvot, groza riepas.

Nama iemītnieki jau uzreiz noraida domas par to, ka viņi gribot saiet ragos ar veikalu. “Nekad neesam prasījuši, lai veikals te nebūtu,” saka mājas vecākā Tatjana. “Neesam arī prasījuši, lai te neviena mašīna nebrauktu. Bet lielās mašīnas ir kaut kā jāierobežo!” Lielgabarīta kravas automašīnas arī esot lielākā problēmas sakne – šaurajā sētā tām grūti iekļūt un apgriezties, tāpēc arī cieš ceļa segums, mājas fasāde, kaimiņmājas žogs. “Pavasarī uzlikām jaunu jumtu un notekcaurules. Un jau viena mašīna caurulei bija uzbraukusi virsū, labi, ka paspējām uzlikt aizsargrežģi,” stāsta Tatjana, piebilstot, ka auto radītās vibrācijas dēļ arī mājas apmetums sākot drupt nost.

Tāpēc arī galvenais lūgums namu apsaimniekotājam – kaut kādā veidā ierobežot smagās mašīnas. “Un, protams, veikalam vajadzētu sētu savest kārtībā,” uzsver Jānis. “Ja tā parēķina, tad trīs ceturtdaļas no sētas sabojā veikals. Mēs vienu ceturtdaļu esam gatavi pielikt,” stāsta nama iedzīvotājs Aivars, uzsverot – arī iedzīvotāji paši vairākkārt par saviem līdzekļiem sētas stāvokli mēģinājuši uzlabot.

Savukārt veikala telpu īpašniece Areta Brauna norāda, ka viņa īpašumā iegulda līdzekļus, pat ja pašai kādi konkrēti uzlabojumi nav nepieciešami: “Ja māja kaut ko dara, es vienmēr iesaistos un nesaku nē. Iedzīvotāji, piemēram, gribēja sakārtot siltumu. Man ir autonoma apkure, tāpēc man tas vispār nebija saistoši, bet tik un tā piedalījos apmaksā. Tāpat maksāju par kāpņu telpu apgaismojumu, kaut manam īpašumam ar kāpņu telpu nav nekāda sakara.”

Dažādu lēmumu pieņemšanas ziņā nama iemītniekiem tiešām ir lielākas priekšrocības nekā A. Braunai – viņas īpašumu platība ir 25 procenti no mājas kopējās platības, tātad arī 25 procentus no mājas uzturēšanas fonda veido viņa, taču lemšanas balsis A. Braunai ir tikai divas. “Viņiem ir ērti pieņemt lēmumus, jo ceturto daļu segšu es,” A. Brauna stāsta. “Iedzīvotāji aizmirst, ka es jau tāpat daudz maksāju.”

To apstiprina arī SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) nama pārzinis Viktors Solovjovs. Ja viens dzīvoklis mājas uzturēšanas fondā veic iemaksu apmēram 7,5 eiro apmērā, tad veikala telpu īpašniece – 78 eiro, tātad desmit reizes vairāk. “Taču neviens likums neparedz, ka vienam īpašniekam būtu jāsedz visas izmaksas. Neatkarīgi no tā, kā kurš izmanto pagalmu, izmaksas visiem ir jādala vienādi. Tāda ir dzīvošana daudzdzīvokļu mājā – visiem atbildība ir līdzvērtīga,” skaidro LNA juriste Andra Jaunskunga.

Mājas vecākā uzsver vēl vienu šķērsli ceļā uz glītu pagalmu: “Gribējām prasīt domei naudu, lai palīdz noasfaltēt sētu. Bet mums nav priekšroka, jo ēka nav renovēta.” Priekšroka pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanā ir arī māju grupām, taču iespēja īstenot pagalma labiekārtošanu kopā ar kaimiņmājām Dzintara ielas 25./27. namam nav. LNA Klientu daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Pastors gan norāda, ka šie divi aspekti nav vienīgie, kas mājai var radīt lielākas izredzes pagalmu labiekārtošanas projektu konkursā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19. decembra numurā.

#kvards-20171219-08#

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)