“Mājai Krūmu ielā
42 aizmūrēja logus. Pagrabā palika kaķi. Tā ir slepkavība!” – tādu
izmisuma pilnu ziņu “Kurzemes Vārdam” pavēstīja liepājniece Tatjana.
Nekavējoties devāmies pārbaudīt, vai patiešām kaķi iemūrēti pagrabā un mirst
lēnā bada nāvē.

“Es tajā mikrorajonā dzīvoju un katru dienu eju
tai mājai garām, un zinu, cik tur daudz kaķu bija kādreiz, bet tagad palicis
pavisam maz,” telefonsarunā sacīja Tatjana. Un atzinās, ka pati esot viena
no tiem, kas laiku pa laikam minčiem pie šīs mājas noliek ēdienu. Tagad redzot,
ka kaķu skaits pie Krūmu ielas 42. mājas krietni samazinājies. Zinot, ka
pagrabam aizmūrēti logi, viņa ir pārliecināta: kaķi palikuši pagrabā bez ūdens
un barības un aizies bojā mokošā nāvē.

Lai tiktu pagrabā un pārliecinātos, vai tajā patiešām
nomiršanai atstāti kaķi, “Kurzemes Vārds” vispirms sazinājās ar šīs
mājas apsaimniekotāju – uzņēmumu “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Ar
māju pārzini Anitu Jūrmali sarunājām tikšanos pie nama, viņa aicinājusi uz
tikšanos arī mājas vecāko Svetlanu Kislukhinu ar pagraba atslēgām.

Pirms dodamies iekšā pagrabā skatīties,
A. Jūrmale mums no ārpuses izrāda un izstāsta, kas darīts, lai izolētu
mājas pagrabu un taupītu siltumu. Nesen aizmūrēti trīs nelieli lodziņi. Līdz ar
to klaiņojošajiem kaķiem patiešām noslēgta jebkāda ieeja pagrabā. Pērn ielikti
vairāki pagraba logi, tiem priekšā restītes, lai bedrē neiekrīt cilvēki.

A. Jūrmale norāda arī uz labiekārtotajām gružu
novietnēm – konteineri trīs apkārtējām daudzstāvu mājām izvietoti katrs savā
iežogojumā. “Agrāk visu trīs māju iedzīvotāji gružus izmeta konteineros,
kas bija novietoti laukumiņā pie Krūmu ielas 42. mājas,” viņa stāsta.
“Un tur bija īsta bomžu apmetne. Tie tur nāca, ēda, dzēra, dzīvojās
un tuvējos apstādījumos pat gulēja – no mēbelēm un citiem lielgabarīta
atkritumiem, kas atrasti pie gružu konteineriem, bija saslējuši pat
mītnes.” Kopš konteineri ievietoti atsevišķos nožogojumos, arī
bezpajumtnieki pazuduši.

Mājas vecākā ir klāt, un dodamies pagrabā. Viņa atver
zem pirmās sekcijas esošo. No turienes gan uzvēdī kaķu smārds, bet pašus
dzīvniekus neredz. Svetlana ieslēdz gaismu, izstaigājam visas nišas. Kaķu tur
nav. “Toties ir kaķu iepriekš paveiktie postījumi,” A. Jūrmale
norāda uz karstā ūdens un apkures caurulēm, kurām kaķi, asinot nagus, noplēsuši
siltinājumu. “Viens metrs šāda siltinājuma kopā ar darbu maksā ap pieciem,
sešiem eiro,” viņa skaidro un rēķina, ka posts izdarīts vismaz 50 metru garumā.
Tāpēc kaķu uzturēšanās pagrabā nav vēlama. Un arī tīrības dēļ ne. Viņa stāsta:
kad pagrabs tīrīts, kopā ar citiem atkritumiem tur mētājušies kaķēnu līķi.
“Tie ir gan antisanitāri apstākļi, gan arī slimību perēklis,” viņa
saka.

A. Jūrmale zina par iespēju siltinātās caurules
apdarināt ar sietu, kas liegtu kaķiem mīksto materiālu ar nagiem sapostīt.
“Taču tas atkal nozīmē naudu,” viņa saka. “Kas par to
maksās?” Pagaidām, lai gan saplēstā izolācija samazina siltuma enerģijas
ekonomiju, neesot plānots to atjaunot, jo mājā nopietni domā par renovāciju. Ja
tā notiks, mainīs gan caurules, gan to siltinājumu, tāpēc neesot vajadzības
maksāt divreiz par vienu darbu, uzskata A. Jūrmale.