Ceturtdiena, 9. februāra Simona, Apolonija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Paliatīvā aprūpe: Neizbēgams temats, kurš jāturpina kārtot

Paliatīvās aprūpes komanda biedrībā ”Dižvanagi” jau vairākus gadus oktobrī atzīmē paliatīvās aprūpes un hospisa dienu ar devīzi ”Dziedinot sirdis un sabiedrību”. Šogad paliatīvās aprūpes speciāliste, ārste Jūlija Cīrule-Galuza, kas ir viena no galvenajām bērnu paliatīvās aprūpes aizsācējām mūspusē un par šo tēmu runā un konsultē arī plašākos mērogos, šogad kopā ar domubiedriem rīkoja apaļā galda diskusiju par paliatīvās aprūpes attīstību un sadarbību starp iesaistītajām pusēm šajā jomā.

Paliatīvā aprūpe: Neizbēgams temats, kurš jāturpina kārtot
Paliatīvā aprūpe sabiedrībā arvien vairāk iegūst ievērību, un arvien vairāk tiek novērtēta ģimeņu un speciālistu neatlaidība pievērst uzmanību un kompetences šim ļoti grūtajam tematam. Taču šajā jomā ir vēl daudzas neatrisinātas nianses, kuras varētu īstenot, ja būtu ieviesta skaidra un saprotama sistēma, īpaši pieaugušo paliatīvajā aprūpē. (Foto: pexels.com)
Paliatīvā aprūpe sabiedrībā arvien vairāk iegūst ievērību, un arvien vairāk tiek novērtēta ģimeņu un speciālistu neatlaidība pievērst uzmanību un kompetences šim ļoti grūtajam tematam. Taču šajā jomā ir vēl daudzas neatrisinātas nianses, kuras varētu īstenot, ja būtu ieviesta skaidra un saprotama sistēma, īpaši pieaugušo paliatīvajā aprūpē. (Foto: pexels.com)
17.11.2022 00:02

liepajniekiem.lv

Kļūst aktuāls un ar vēlmi risināt

Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe gadījumos, kad izārstēšana vairs nav iespējama.

Tās laikā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, nodrošinot pacientam no speciālistiem un tuviniekiem nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – mājās vai slimnīcā –, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Savukārt hospiss ir paliatīvās aprūpes beigu posms. Tas ir pakalpojums, kurā speciālisti ar savu darbu nodrošina cieņpilnu un dzīves vērtu cilvēka pēdējo dzīves laiku, kad atlicis dzīvot mazāk nekā sešus mēnešus.

Latvijā arvien attīstās brīvprātīgās kustības, kurās iesaistās šādu pacientu tuvinieki un ieinteresēti speciālisti, lai ģimenēm būtu pieejami šādi pakalpojumi, kas atvieglotu viņu dzīvi, un tās saņemtu nepieciešamo atbalstu, tostarp psiholoģisko, kas īpaši vajadzīgs pacientu ģimenes locekļiem.

”Katrai problēmai ir trīs stadijas: pirmā – neviens par to nezina. Kad sāku strādāt medicīnā, ar paliatīvo aprūpi tieši tā arī bija. Bija aprūpējami cilvēki, bet par to maz runāja.

Otrā stadija – sabiedrība sāk apzināties problēmas esamību. Apzināšanās ir notikusi. Paliatīvā aprūpe vairs nav eksotika, un daudzi mīti zūd. Sabiedrībā šis temats ir kļuvis aktuāls.

Trešā – problēmas risināšana. Nepieciešama atstrādāta sistēma, uz ko gan vēl mums jāiet, bet pie tā visiem kopā jāstrādā,” skaidro J. Cīrule-Galuza.

Viņa vienmēr uzsvērusi, ka paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra joma, kurā iesaistas arvien vairāk sfēras. Šobrīd izteiktākās ir medicīna, labklājība un izglītība.

”Ja ģimenē ir aprūpējams bērns, vecāki ir spēcīgi un visu varoši, iemācās pārvarēt grūtības. Pēcāk paši vai citi tuvinieki izmācās par kādas palīdzošas profesijas pārstāvjiem,” viņa saka.

Ārste uzsver, ka joprojām ir vēl stabilizējami vairāki aprūpes nodrošināšanas un attīstīšanas stūrakmeņi. Viens no tiem ir savstarpēja komunikācija, otrs – sadarbība starp iesaistītajiem un vēl iestādēm, kuru funkcija ir palīdzēt saviem valsts, pašvaldības iedzīvotājiem.

Bieži ļaudis, kuriem nepieciešama palīdzība, joprojām norāda uz to, ka par iespējām trūkst informācijas. Tādēļ aprūpes nodrošināšanā un komandā neatņemami palīgi ir ģimenes, kas aprūpei iet vai gājušas cauri. Brīvprātīgais darbs būtiski uzlabo situāciju.

”Vēl vairāk jābalstās uz to, ka aprūpei ir jābūt uz cilvēku un ģimeni centrētai un sistēmiskai. Būtu jāveido starpdisciplināro speciālistu un jomu speciālistu asociācija, kura liktu kopā savu pieredzi un ieteikumus, lai tikai būtu labāk,” pauž J. Cīrule-Galuza.

Jāatbilst statusam

Lēmumu par pacientam nepieciešamo paliatīvo aprūpi pieņem ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts speciālists. Ārstējošais ārsts var lemt sasaukt ārstu konsiliju, ja pacienta ārstēšana ir sarežģīta un nepieciešama vairāku specialitāšu ārstu konsultācija vai viedoklis, lai lemtu par pacienta iekļaušanu paliatīvajā aprūpē.

Paliatīvās aprūpes pacientiem ir vairākas iespējas, kur saņemt nepieciešamo aprūpi, bet ir jāatbilst šīs aprūpes statusam.

Paliatīvā aprūpe pacientiem ar noteiktām diagnozēm var tikt nodrošināta stacionārā, gan ambulatori – ģimenes ārsta uzraudzībā kā mājas vizītes. Ambulatori paliatīvo aprūpi organizē ģimenes ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus, tai skaitā arī terapijai nepieciešamās pretsāpju zāles, kā arī izraksta nosūtījumu pie veselības aprūpes speciālistiem, tostarp paliatīvās aprūpes jomā.

Tāpat ģimenes ārsta kompetencē ir veikt visu, lai novērstu slimības izpausmes, kas nozīmē, ka var nozīmēt arī atsāpināšanas un izgulējumu kopšanas metožu pielietošanu un dažādus pasākumus, kas nepieciešami elpas trūkuma, asiņošanas u.c. gadījumos, brūču kopšanu un diētas plāna izstrādi vai pārskatīšanu.

Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina mājās, ja personai ir pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē.

Mājās var tikt nodrošināti tādi pakalpojumi kā medikamentu ievadīšana, ādas bojājumu aprūpe, urīna ilgkatetra maiņa un aprūpe, mākslīgo atveru aprūpe un piederīgo izglītošana par to aprūpi, enterāla barošana caur zondi vai mākslīgi izveidotu atveri un parenterāla barošana, rehabilitācijas pakalpojumi personām pēc muguras smadzeņu bojājuma utt.

Līdz šim Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti, kuros pieejamas konsultācijas klātienē un attālināti.

2022. gada budžetā ir piešķirts papildu finansējums (vairāk nekā 4,5 miljoni eiro) paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, lai uzlabotu mājas aprūpes pakalpojumus, diennakts stacionārās aprūpes un hroniskās aprūpes pakalpojumus, skābekļa terapijas nodrošināšanu, traheostomas pacientu aprūpes kabineta darbības nodrošināšanu u.c., vēsta Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe.

Tāpat viņa atgādina, ka 2021. gada nogalē Veselības ministrija Kurzemes reģionā uzsākusi īstenot pilotprojektu paliatīvās aprūpes pacientiem, kurā veselības aprūpi, kā arī atbalstu ģimenēm nodrošinās īpaši izveidota speciālistu komanda pamatā pacienta dzīvesvietā.

Pilotprojekts ”Par mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu” ilgs 12 mēnešus, un plānots, ka aprūpi un atbalstu šajā periodā saņems vismaz 150 pieauguši pacienti, kā arī viņu ģimenes.

To veic konkursā uzvarējušais pakalpojumu sniedzējs – komanda ”Rūre”, kas bāzējas Liepājā un šī gada vidū atvēra arī paliatīvās aprūpes klīniku un sociālās aprūpes centru.

Izdzīvošana – speciālais uzturs

Daļa paliatīvās aprūpes klientu dzīvo arī Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). ”Kurzemes” direktors Visvaldis Gūtmanis vērtē, ka šobrīd Latvijā šīs aprūpes jomā ir teritoriālās atšķirības – ne visur aprūpe ir pieejama, ko nevar teikt par centra filiāļu nepieciešamībām.

Viņš pastāsta, ka no reģionā esošajām sešām centra filiālēm 34 klientiem ir paliatīvās aprūpes statuss, no kuriem 26 ir pieaugušie, bet astoņi – bērni. Viena svarīga problēma ir arī finansējums VSAC, kad paliatīvās aprūpes klientiem ir specifiskas vajadzības.

V. Gūtmanis norāda, ka lielākais stāsts ir par speciālo uzturu. Bērniem, kuri dzīvo institūcijā, netiek nodrošināts īpašais medicīniskais nepieciešamais šķidrā maisījuma uzturs par valsts naudu, bet pieaugušajiem gan.

Lai risinātu šo problēmu, kas būtībā ir klientu pilnvērtīgas dzīves un nereti arī izdzīvošanas jautājums, uzrakstījusi vēstuli gan Veselības ministrijai, gan Nacionālajam veselības dienestam.

”Kurzemes” pārstāvji norāda, ka pieaugušie saņem īpašo uzturu no 2020. gada ar diagnozi un noteiktajiem ieteikumiem, savukārt bērniem šī nepieciešamība jāfinansē no iestādes līdzekļiem.

Lēti tas nav – paliatīvajai aprūpei nepieciešams liels finansējums.

Diskusijas laikā pediatre, bērnu paliatīvās aprūpes dienesta dibinātāja Anda Jansone atgādināja, ka ārstnieciskā uztura maisījumus praksē izmanto no 2005. gada, kad Latvijā šī joma bija balstīta uz ziedojumu atbalstu, bet no 2015. gada sāka saņemt valsts programmā iekļautu maisījumu apmaksu pieaugušajiem.

Tāpat finansējumu medicīniskajam uzturam saņem bērni paliatīvajā aprūpē mājās. ”Vai vēl tiks piešķirti līdzekļi šim mērķim, kas ir labākais risinājums pacientam?” viņa norāda.

Liepājas Reģionālās slimnīcas uztura speciāliste Vera Griņova uzsver, ka būtu nepieciešams pilnībā finansēt šādu pamata un arī papildu speciālo uzturu visiem neatkarīgi no vietas, kur pacients atrodas. ”Bērniem ar smagām diagnozēm ir nepieciešamas šādas uztura terapijas. Iespēju robežās varbūt arī pašvaldības var pieslēgties ar līdzfinansējumu,” viņa saka.

Jānodala bērnu aprūpe no pieaugušo

”Salīdzinoši ir izdevies sakārtot un risināt bērnu paliatīvo aprūpi, jo pakalpojumu pilnveidošanā aktīvi iesaistījušās biedrības un speciālistu komandas,” secina Labklājības ministrijas speciālists Aldis Dūdiņš.

Pakalpojums finansēts gan no Labklājības, gan Veselības ministrijas budžetiem. ”Šī aprūpe var funkcionēt, pat ja sistēma sadrumstalota, aprūpe ir nostabilizēta.

Bet lielais jautājums, kur jāvirzās tālāk – par pieaugušo pastāvīgu aprūpi. Nepieciešama likumdošanas sakārtošana.

Uzsākti pieminētie pilotprojekti pieaugušo aprūpē, ko dara biedrība ”Hospiss.lv” un ”Rūre”,” secina A. Dūdiņš.

”Rūres” pārstāvis Armands Ploriņš piekrīt, lai virzītos uz priekšu paliatīvās aprūpes attīstībā, būtiski bērnu un pieaugušo paliatīvo aprūpi nodalīt.

Pieaugušajiem šī aprūpe ir dzīves nogale, kad runa ir par cieņpilnu cilvēka aizvadīšanu, viņš pamato. ”Pilotprojektu norise ir viena no iespējām, lai saprastu, kā organizēt to visu turpmāk? Ja mēs gribam ko panākt, jābūt izmaiņām normatīvajos aktos. Ir vajadzīga sistēmiska pieeja, kur saprotami un vienkārši paskaidrotu, ko cilvēks var dabūt, kādas ir iespējas,” teic A. Ploriņš.

”Mēs esam ieraudzījuši to, ja ir multidisciplināra komanda un skaidras, atrunātas darbības, šādas komandas un aprūpes vietas, mēs spējam atslogot slimnīcas no pacientiem, jo ir speciālisti un pakalpojums, kur visu nodrošina,” viņš secina. ”Taču paliatīvās aprūpes joma un pakalpojumi pieaugušajiem ir jārisina, jāpilnveido, jo tie ir un būs nepieciešami,” viņš uzsver.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz