Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālē Liepājā jau sešpadsmito gadu, kopš to atstājuši padomju militāristi, saimnieko pareizticīgie ļaudis. Visu šo laiku ir ritējuši un arī tagad notiek laika zoba, karu un armijas cilvēku traumētā dievnama sakopšana un atjaunošana. Pēdējos sešus gadus tajos piedalās arī gleznotājs un keramiķis, Ventspils mākslas skolas pedagogs Jānis Kupčs, Liepājas kaimiņpilsētā gatavojot katedrāles ārsienu dekoratīvo flīžu kopijas.

Pašlaik viņš to dara nesen Ventspilī ar Eiropas Savienību līdzfinansējumu atvērtajā Amatu mājā, kur tam radīti vislabvēlīgākie apstākļi.

“Oriģinālās glazētās baltā māla flīzes, kas izgatavotas pirms vairāk nekā simt gadiem Pēterburgā, ir sākušas izbalēt, no daudzām palikuši tikai fragmenti. Tās tiek noņemtas un vestas uz Ventspili, un mans darbs ir pēc šiem paraugiem izgatavot jaunas,” stāsta J.Kupčs. “Gan baltā māla masas sagatavošanā, gan glazūras uzklāšanā un apdedzināšanā tagad tiek lietotas pilnīgi citas tehnoloģijas, taču rezultāts jāpanāk tāds pats, kā senajiem meistariem — lai arī manas flīzes būtu tikpat izskatīgas un kalpotu vismaz simt gadu,” saka ventspilnieks.

Dievnams ir unikāls ar to, ka tam nav kolonnu, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošos arku velves. Tā ir arī Baltijas valstīs lielākā monumentālā kupolceltne, kuras kontūras atgādina kuģi. Vienlaikus tajā var atrasties 1500 dievlūdzēju. Projekta autori ir Pēterburgas arhitekti, ēkas būvniecībā pirmo reizi izmantota monolītās betonēšanas metode. Pamatakmeni 1900.gadā licis Krievijas cars Nikolajs II. Centrālais altāris iesvētīts par godu svētajam Nikolajam Brīnumdarītājam, kas tiek godināts kā jūrnieku aizstāvis. Pašlaik katedrāle pieder Liepājas pašvaldībai, kas to uz 99 gadiem iznomājusi pareizticīgo draudzei.

Līdz šim, pateicoties ziedojumiem, ēkai uzlikts jauns jumts, uzstādīti noārdītie krusti, izremontētas fasādes, veikti daudzi citi darbi. Tagad ir kārta atjaunot dzelteno ķieģeļu flīzējumu, arī īpatnējās ornamentālās flīzes, kas ir ļoti dabietilpīgs un precīzi veicams process. Tāpēc katedrāles pārzinis, virspriesteris Aleksandrs Proners, atturas prognozēt, kad pilnībā varētu tikt pabeigta rekonstrukcija.

Jānis Trops,
“Diena”