Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Palīdz vēji un zema apbūve

Palīdz vēji un zema apbūve
Foto: Andris Gertsons
26.06.2013 14:17

"Kurzemes Vārds"

Ar gaisa kvalitāti Liepājā būtisku problēmu nav – tā rāda
visiem interneta lietotājiem pieejamie dati www.meteo.lv.
Pēc ekonomiskā pacēluma beigām automašīnu skaits tā arī palicis salīdzinoši
mazāks, arī par rūpniecības flagmani vides speciālisti Liepāju nesauc.

Mēra Liepājā un Rucavā

“Nav
pārsniegts”. Tā no mēneša uz mēnesi līdzās Liepājas vārdam lasāms par sēra
dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, ozonu, oglekļa oksīdu un benzolu. Tie ir
kritēriji, pēc kuriem vadoties, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūra (LVĢMA) seko līdzi gaisa kvalitātei. Monitoringa stacijas atrodas
vairākviet Latvijā, Liepājā tāda ir Flotes un O. Kalpaka ielu stūrī. Bet
stacija Rucavā mēra lauku fonu un arī pārrobežu piesārņojumu.

Kopumā ņemot,
Latvija ir sadalīta divās gaisa kvalitātes noteikšanas zonās – Rīgas
aglomerācijā un pārējā valsts teritorijā.

Flotes ielas novērojumu
stacijas galvenais mērķis ir transporta radītā piesārņojuma noteikšana, bet tā
uztver arī citu antropogēnu jeb cilvēka radītu slodzi videi, piemēram, to, kas
rodas no rūpniecības un apkures, skaidro LVĢMA. Tā strādā kopš 1999. gada.

Sēra dioksīds
rodas no automobiļu izplūdes gāzēm un arī apkures sezonas laikā. Arī pie tā, ka
gaisā nonāk slāpekļa dioksīds, vainīgas auto izplūdes gāzes. Savukārt ozona
līmenis ir cieši saistīts ar faktu – jo vairāk gaisā slāpekļa dioksīda, jo
mazāk ozona un otrādi.

Monitoringa
stacija mēra arī gaisa putekļainības līmeni. No šā gada janvāra līdz maijam
Liepājā diennakts putekļainības normatīvs pārsniegts 11 reizes. Visa pagājušā
gada laikā tas noticis 22 reizes. Likumdošana nosaka: gada laikā to drīkst
pārsniegt 35 reizes. Pēdējo reizi tas noticis 2009. gadā.

“Vēji, zema
apbūve, salīdzinoši maza transporta intensitāte,” Liepājas Reģionālās
vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš uzskaita apstākļus, kas
Liepājas gaisam ļauj būt diezgan tīram. “Un Liepāja arī tomēr nav gluži
rūpniecības flagmanis,” viņš ar smaidu piebilst. Arī attīstīta rūpniecība
var būt viens no gaisa piesārņojuma cēloņiem.

Ja Liepājā tomēr
tiktu īstenota koksa rūpnīcas iecere, tad gan reģionālajai vides pārvaldei
vides kvalitātes uzmanīšanā varētu būt vairāk darba, direktores vietnieks
piebilst.

Smaku mērītājs – tikai sapnis

Lai noteiktu putekļu
daudzumu pilsētā, Valsts vides dienests, kura struktūrvienība ir Liepājas
reģionālā vides pārvalde, ir iegādājies pārvietojamu iekārtu to daudzuma
mērīšanai. Patlaban tā atrodas pārvaldes teritorijā, darbiniekiem vēl tā līdz
galam jāapgūst. “Pēc tam to varētu novietot jebkur pilsētā vai
reģionā,” R. Bērziņš norāda – varēs reaģēt uz saasinātām situācijām.
Rezultāti būs nolasāmi tūdaļ, tie būs pieejami arī internetā.

Jau tagad esot
redzams, ka vairāk putekļu gaisā ir tad, kad ir lielāka transporta kustība.

Pārvietojams
smaku mērītājs gan Liepājā vēl aizvien ir tikai sapnis. Tāpat kā līdz šim,
Latvijā ir tikai viena laboratorija, kas šādus mērījumus veic.

R. Bērziņš
saka – reģionālajai vides pārvaldei pietiktu arī ar to, ka tās inspektoriem
ļautu pašiem noņemt smaku paraugus. Tad nebūtu jāgaida, līdz vienīgās
laboratorijas darbiniekiem būs iespēja līdz šejienei atbraukt, turklāt iepriekš
par vizītes laiku vienojoties ar pārbaudāmā uzņēmuma vadību. Tomēr arī šādas
izmaiņas smaku noteikšanas jomā nav notikušas. “Kas vienam smaržo, otram
smird. Tāpēc vajag objektīvus rādītājus,” vides speciālists piebilst.

Līdz šim Liepājā
smakas mērītas uzņēmumā “Liepājas metalurgs”, “Kolumbija
Ltd.” un nupat arī “DG termināls”. Par pēdējo R. Bērziņš
piezīmē: “No uzņēmuma puses godprātīga attieksme.”

Tas, ka cilvēks
jūt smakas, vēl nenozīmē, ka tās jau ir bīstamas veselībai, iepriekš
“Kurzemes Vārda” teicis Vides inspekcijas Sabiedrības veselības
nodaļas vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis. Bet dzīves kvalitāti gan
tās stipri pazemina un var radīt psihosomatisku ietekmi, viņš atzina.

Radiāciju mēra regulāri

Lielpilsētu
bieda smoga Liepājā nav, apstiprina R. Bērziņš. Smogs ir gaisa
piesārņojums, ko rada indīgu gāzu maisījums, dūmi, tvaiki, dažādi aerosoli, kurināmā
atkritumi, putekļi, auto izplūdes gāzes. Tas veidojas bezvēja laikā, kad
nenotiek gaisa masu sajaukšanās. Nosaukums radies no diviem angļu valodas
vārdiem – smoke (dūmi) un fog (migla), teikts www.wikipedia.org .

Par gaisa
kvalitāti runājot, vērā ņemami arī vēl citi kritēriji. Trokšņa mērījumi ir
Veselības inspekcijas lauciņš, saka R. Bērziņš. Radiāciju, pēc LRVP ziņām,
regulāri mēra uzņēmumā “Liepājas metalurgs” un vēl atsevišķos
uzņēmumos, kur nonāk kravas no dažādām vietām. Radiācijas situāciju visā valstī
uzmana 15 automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas, tādas atrodas arī
Liepājā un Rucavā, lasāms Valsts vides dienesta mājaslapā. Centra darbinieki
pārbauda arī objektus.

Uzziņai

Skaties dabā!

Ķērpji ūdeni un barības
vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību.
Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā
platība. Dažādas ķērpju sugas dažādi reaģē uz gaisa piesārņojumu. Bet, tam
sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas sugas.

To zinot, ir izstrādātas
metodes apdzīvotu vietu gaisa piesārņotības karšu veidošanai. Galvenais
princips: jo tīrāks gaiss, jo lielāka ķērpju sugu

daudzveidība novērojama.

Arī daži
skujkoki ir gaisa tīrības bioindikatori, jo tie aug tikai tīrā gaisā.

Avots: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Troksnis

/ Veselības
inspekcija kontrolē saimnieciskās darbības iekārtu (arī ventilācijas,
saldēšanas iekārtu, kompresoru un liftu), kā arī transportlīdzekļu radītā trokšņa
robežlielumu ievērošanu.

/ Iedzīvotājam,
kuram rodas aizdomas par potenciālu apdraudējumu savai veselībai, ir tiesības
vērsties Veselības inspekcijā.

/ Lai tā varētu
veikt pārbaudi, sūdzībai ir jābūt rakstveidā, iesnieguma formā. Inspekcija
iesniegumu izskata un veic pārbaudi bez maksas.

/ Ar mūzikas atskaņošanu
un ar sabiedrisko kārtību
saistītu trokšņa līmeņa pārsniegšanu kontrolē attiecīgās
pašvaldības institūcijas, piemēram, Pašvaldības policija.

Avots: www.vi.gov.lv

Gaisā aiziet mazāk

Pēc tam, kad
uzņēmums “Liepājas enerģija” pērnā gada nogalē sāka darbināt biomasas
jeb šķeldas katlu un pēc tam kad rekonstrukcijas rezultātā no trim skursteņiem
palicis tikai viens, emisiju daudzums gaisā samazinājies 2,3 reizes. Taču,
sākot kurināt ar šķeldu, oglekļa oksīdam un slāpekļa oksīdiem, kas iepriekš
bija vienīgās emisijas, klāt nākušas vēl citas – sēra dioksīds, putekļi un
gaistošie organiskie savienojumi. Tomēr šo vielu nav tik daudz, lai būtu pamats
par to satraukties.

Vairāk nekā
divas reizes samazinājies arī oglekļa dioksīda daudzums, kas pa “Liepājas
enerģijas” skursteni nonāk gaisā. Oglekļa dioksīds nav piesārņojoša viela,
taču tā ir viena no atbildīgajām par siltumnīcas efekta pastiprināšanos.

Avots: Liepājas reģionālā vides pārvalde

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz