Ideja un tās realizācija tapusi kopīgiem spēkiem, iesaistoties vairākiem NVO brīvprātīgajiem, kuri palīdzēja maiņas punktu izgatavot, iekārtot, krāsot un noformēt.

Piemēram, studente Sara Ovsepjana apgleznoja skapja durtiņas, lai viss izskatītos gaumīgi un glīti.

Divu meitu māmiņa Laine Hermane uzņēmusies katru dienu šo pārtikas skapi, kas atrodas Rīgas ielā pavisam netālu no tramvaja pieturas ”Stacija”, pieskatīt un rūpēties, lai tas būtu tīrs un kārtīgs. Viņa teica: ”Šādi pārtikas dāvināšanas punkti jau ir daudzās pilsētās kā ārzemēs, tā parādās Latvijā. Spriedām, ka arī Liepājā kas tāds noteikti ir nepieciešams. Ļoti priecāsimies, ja liepājnieki būs atsaucīgi un dalīsies ar augļiem, dārzeņiem, putraimiem, konserviem, cukuru un visu ko citu, kas pašiem kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav vajadzīgs vai paliek pāri.

Lūgums gan nelikt vecus produktus, kam beidzies realizācijas termiņš. Mans aicinājums – noliec te produktus tādā kvalitātē, kādus būtu priecīgs izmantot un ēst pats!

Tāpat ir daudzi, kas saņem bezmaksas pārtikas pakas, bet dažādu apstākļu dēļ visus šos produktus neizmanto. Kāds cits par tiem būs ļoti laimīgs un no sirds priecīgs, jo varēs paēst.”

Sarunā iesaistījās jauniešu mājas ”House of Hope” vadītāja Tatjana Makovija un atcerējās kādu notikumu no laika, kad biedrībai Rīgas ielā bija kioskiņš: ”Nebijām vēl paguvuši to atvērt apmeklētājiem, kā reiz naktī kiosku uzlauza. Nozieguma vietā apsardze aizturēja iepriekš nesodītu pusmūža vīrieti, kurš atzina, ka kiosku uzlauzis tādēļ, ka ļoti gribējies ēst. Vīrietis bija paguvis paņemt čebureku, cepumus un čipsus. Citi, dārgākie produkti, nebija aiztikti.

Jau tad sāku domāt, ka būtu labi izveidot vietu, kur tie, kas dzīvo trūkumā, bez maksas varētu paņemt citu cilvēku saziedoto pārtiku. Sauksim to par sabiedrības sociālo atbildību pret tiem, kam klājas grūti.”

Tatjana uzsvēra, ka galvenais ir brīvprātīgas dalīšanās princips. Nevienam nekas speciāli netiks prasīts, un skapī būs paņemami tikai brīvprātīgi saziedotie produkti.

T. Makovija turpināja: ”Pieļauju, ka par šo mūsu projektu būs dzirdami arī negatīvi komentāri, sak, kāpēc gan jābaro tādi un šitādi… Realitātē ļoti liela sabiedrības daļa nemaz nezina, cik naudiņas mēnesim paliek pensionāram, kurš nopircis visas sev nepieciešamās zāles. Cik grūti klājas ģimenēm, vientuļajiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ nemeklē palīdzību Sociālajā dienestā vai kuriem vienkārši kauns kādam kaut ko prasīt. Cik nav liepājnieku, kas negaidīti paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, bet ēst taču gribas. Pārtikas skapis ir vieta, no kura visu nepieciešamo var paņemt ikviens, kuram vajag. Tajā produktus var ielikt katrs, kuram nav žēl dalīties! Ļoti ceram, ka sabiedrība būs atsaucīga, bet tie, kuriem patīk anonīmi rakstīt negatīvus komentārus internetā, paši kaut reizi dzīvē reāli izdarīs arī kaut ko labu.”

Pārtikas skapim ir četri nodalījumi. Vienā var likt tēju, kafiju, cukuru. Otrā ogas, augļus, trešajā dārzeņus. Ceturtais nodalījums atvēlēts barībai dzīvniekiem. Savukārt ietilpīgajā ledusskapī atradīsies vieta piena produktiem, konserviem un citai pārtikai.

Svarīgi, lai produktu iepakojums nebūtu atvērts un ar derīgu realizācijas termiņu. Pie pārtikas maiņas punkta nav novērošanas kameru, tāpēc droši un bez nosodījuma var justies kā ņēmēji, tā devēji.