Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts (11:14) – LNA saņēmis pirmos pieteikumus par apkures intensitātes samazināšanu

Papildināts (11:14) – LNA saņēmis pirmos pieteikumus par apkures intensitātes samazināšanu
Foto: liepajniekiem.lv
27.02.2014 09:08

LETA

Atslēgvārdi

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” jau pagājušajā nedēļā no vairākām daudzdzīvokļu ēkām saņēmis pirmos pieteikumus par apkures intensitātes samazināšanu dienas laikā, intervijā “Rietumu radio” sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Rimma.

“Par pilnīgu siltumapgādes atslēgšanu pieteikumus vēl neesam saņēmuši,” sacīja Rimma, norādot, ka apkures atslēgšanai noteikumi saglabājušies līdzšinējie, – ja mājas iedzīvotāji jūt, ka apkure vairs nav nepieciešama, raksta pieteikumu apsaimniekotājam un pakalpojums mājai tiek atslēgts.

Rimma stāsta, ka, sākot apkures sezonu, bija nobažījies par maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” darbības apturēšanas ietekmi uz rēķinu nomaksu, tomēr krasa naudas plūsmas samazināšanās netika novērota.

“Teikt, ka pilnībā neiespaidoja, protams, nevaru, taču kopumā “Liepājas metalurga” problēma uz mums nav tik ļoti atsaukusies,” sacīja Rimma, piebilstot, ka šoreiz ziema bijusi īsāka un siltāka nekā parasti.

Pašreizējās sinoptiķu prognozes liecina, ka ziema šosezon vairs neatgriezīsies un gaidāmi pavasarim raksturīgi laika apstākļi, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Lai gan patlaban vēl nav prognozes, kādi laika apstākļi būs martā, taču sinoptiķi nedomā, ka varētu atgriezties ilgstošs sals vai uzsnigt bieza sniega sega. Iespējams, kādas dienas gaisa temperatūra var noslīdēt zem 0 grādu atzīmes vai uzsnigt sniegs, taču tas nebūs ilgstoši.

Tas nozīmē, ka ir gaidāmi ilgstoši pavasarīgi laika apstākļi.

Aptuveni desmitā daļa Liepājas iedzīvotāju savos dzīvokļos nav uzstādījusi ūdens skaitītājus, intervijā “Rietumu Radio” sacīja pilsētas lielākā namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājs Artis Rimma.

No 16 000 uzņēmuma klientu skaitītāji nav uzlikti 1645 dzīvokļos, sacīja Rimma, gan norādot, ka patlaban situācija strauji mainās.

Rimma uzsver, ka 1.janvārī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem. Līdz ar jauno kārtību tie cilvēki, kuru dzīvokļos būs uzstādīti ūdens skaitītāji, ir pasargātāki no papildu maksām par ūdens patēriņa starpību starp individuālo un mājas kopējo skaitītāju rādījumu. Tikmēr uz to dzīvokļu iemītniekiem, kuriem skaitītāju nebūs, tiks proporcionāli sadalīta starpība starp ēkas kopējo patēriņu un skaitītāju rādījumu summu, ieskaitot arī avārijās un remontdarbos nopludināto ūdens daudzumu.

“Daudzi iedzīvotāji saņēma patiešām lielus rēķinus, taču šīs lietas nav no gaisa nokritušas – klientus informējām jau no oktobra,” sacīja Rimma, uzsverot, ka patlaban ir pēdējais brīdis, kad dzīvoklī uzstādīt ūdens skaitītāju.

Viena skaitītāja uzstādīšana izmaksā vidēji no 15 līdz 30 eiro, savukārt skaitītāja verificēšana, kas jāveic reizi četros gados – no 3 līdz 7 eiro. “Darbu veic vairāki uzņēmumi, tāpēc cena atšķiras,” sacīja Rimma. 

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā “Rietumu Radio” sacīja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

“Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,” sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Vaicāts, vai EM šo procesu vilcinājusi, Rimma atbildēja apstiprinoši.

Arī AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis intervijā laikrakstam “Diena” pauž viedokli, ka būtu nepieciešama stingrāka namu apsaimniekotāju kontrole.

“Patlaban pie EM ir apsaimniekotāju reģistrs, bet tam ir tikai informatīvs raksturs. Vajadzētu ieviest apsaimniekotāju licencēšanu, iespējams, arī sertificēšanu,” sacīja Talcis. Arī viņš norāda, ka nepieciešams ieviest īpašu ar apsaimniekotāja atbildību saistītu apdrošināšanu, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem aizsargāt savas intereses.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz