Uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nolēmis demisionēt. Par atkāpšanos no amata viņš paziņoja trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Nepieciešama valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un kas spēj risināt to situāciju, kas ir izveidojusies valstī, atzina Dombrovskis. Viņš pateicās Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu un atvainojās par kļūdām.

“Gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par to atbalstu, ko esmu jutis smagajā finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanas laikā, kas Latvijai ļaus atgriezties uz izaugsmes ceļa. Es atvainojos par tām lietām, kas nav izdevušās. Uzskatu, ka tiešām pašreiz ir vajadzīga jauna valdībai, kurai ir vajadzīgs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēj risināt pašreiz valstī esošās problēmas,” viņš teica.

Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis nepiekritīs vadīt nākamo valdību un atgriezīsies kā deputāts Saeimā, preses brīfingā žurnālistiem atzina Dombrovskis. Viņš pieļauj, ka, visdrīzāk, varētu atgriezties Saeimā kā deputāts.

Savas preses konferences sākumā premjers atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas traģēdijas daudz domājis par savu atbildību un nolēmis atkāpties no amata. Premjers rakstiski par to informējis Valsts prezidentu.

Situācijā, kad uz cilvēku nāves un nelaimes tiek mēģināts spēlēt “politisko futbolu” un mēģināts celt politiskās autoritātes, bija nepieciešams uzņemties politisko atbildību, ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) arī izdarīja, uzskata Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa uzsvēra, ka “Vienotība” arī līdz šim nav vairījusies uzņemties politisko atbildību konkrētās situācijās. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka “Vienotība” turpinās uzņemties atbildību par uzdevumiem, tomēr tālākie situācijas risinājumi nav viņas vienpersonisks lēmums.

Sabiedrība gaidīja politiskās atbildības uzņemšanos pēc Zolitūdes traģēdijas un tas ir izdarīts, premjera paziņojumu par valdības demisiju aģentūrai BNS komentēja labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”). “Šis solis būs pareizs, ja mēs redzēsim, ka nenotiks tāpat kā notika pēc rīkojuma Nr. 2 [toreizējā prezidenta Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu]. Liels prieks, par to liela sajūsma un liels pieprasījums, bet tomēr tā iespēja netika pilnvērtīgi izmantota, lai mainītu lietas, kas kavē Latvijas sabiedrības harmonisku attīstību. Ceru, ka šis nebūs tas gadījums un Dombrovska demisija rezultēsies kvalitatīvās izmaiņās,” teica Viņķele.

Viņa norāda, ka izvēles iespējas nav lielas un “nebūs tagad valdība, kas būs veidota no cilvēkiem, kas kaut kur slepenībā gatavojušies šai misijai”. “Atslēgas vārds ir sabiedrības iesaiste un nevis kampaņveidīga, kad ir atlaista Saeima vai sašutuma veidā pēc traģēdijas, bet tāda konstanta, tas ir pamatgarants,” uzskata “Vienotības” politiķe.

Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam Dombrovska lēmums par demisiju bijis pārsteigums, jo indikāciju, ka premjers varētu demisionēt, neesot bijis. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Pavļuts, tas ir premjera personisks lēmums, kas ir pārdomāts un argumentēts. Ministrs neesot vēl ne reizi redzējis, ka Dombrovskis pieņemtu virspusējus un nepārdomātus lēmumus. “Man bija prieks divus gadus strādāt viņa vadībā,” teica Pavļuts, uzsverot, ka Dombrovskis ir daudz izdarījis Latvijas labā.

Esošā koalīcija varētu būt par pamatu arī nākamās valdības veidošanā, uzskata “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norādīja, ka paziņojums par atkāpšanos bija vienpersonisks premjera lēmums un laiks rādīs, vai tā bija pareiza rīcība.

Ministru prezidenta lēmums atkāpties no amata ir saprotams un cienījas, uzskata nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. “Viņš uzņemas politisku atbildību situācijā, pie kuras cilvēcīgi noteikti nav vainojas,” uzsvēra Dzintars. Pēc viņam domām, būtu tikai likumsakarīgi, ja šim piemēram sekotu arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Uz jautājumiem par turpmāko rīcību un iespējamo koalīciju Dzintars vēl neatbildēja, norādot, ka šos jautājumus tagad pārrunās frakcijā.

Patlaban iniciatīva ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokā, un politiskā apvienība “Saskaņas centrs” (SC) nesaka jaunajai valdībai “nē”, aģentūrai LETA sacīja SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Patlaban iniciatīva ir prezidenta rokās, kuram saskaņā ar Satversmi ir pienākums nosaukt personu, kas veidos nākamo Ministra kabinetu. “Katrā gadījumā SC nesaka jaunai valdībai “nē”, ja prezidents mūs uzaicinās, mums būs, ko viņam pateikt,” rezumēja Agešins.

Raugoties no valstiskā viedokļa, premjeram Valdim Dombrovskim bija jāpaliek amatā un jāpabeidz uzsāktais darbs pie Zolitūdes traģēdijas apstākļu noskaidrošanas, komentējot premjera lēmumu par demisiju aģentūrai BNS sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”). Pabriks atzina, ka šāds Dombrovska lēmums viņam ir pārsteigums. “Patreiz mēs katrs ejam cauri morālai krīzei. Katram ir grūti pieņemt to, ka Zolitūdē tik daudz upuru un visi uzskata, ka vainīgie šajā noziegumā ir jāmeklē. Tomēr ir jāsaglabā veselais saprāts un vēsa galva. Nevar aizmirst to, ka Latvija ir demokrātiska valsts un nedrīkst cilvēkus paziņot par vainīgiem pirms tiesas,” viņš teica.

Viņš atzina, ja šāds solis ir sperts dēļ notikušās traģēdijas lielveikalā “Maxima” tad viņš to nevar atbalstīt. “Dombrovskim no visiem premjeriem Latvijā ir vislielākā uzticamības pakāpe. Domāju, ka valdība viņa vadībā varēja šo izmeklēšanu novest līdz galam. Viņam šoreiz bija jāpaliek savā vietā,” sacīja aizsardzības ministrs, vienlaikus piebilstot, ka viņam nav zināms sīkāks premjera un prezidenta sarunas saturs, kas varēja iespaidot Dombrovska lēmumu.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka, veidojot jauno koalīciju, tai ir jābūt sabalansētākai par līdzšinējo. Finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS norādīja, ka Vilks pašlaik atrodas komandējumā ASV, kur tiekas ar investoriem par Latvijas parāda pārfinansēšanu. “Vilks par valdības demisiju ir uzzinājis tāpat kā visi,”  teica Jarockis, norādot, ka ministram tas bijis pārsteigums. Vilks, līdz jaunas valdības izveidošanai, ir gatavs turpināt darbu, taču to, vai viņš būtu gatavs uzņemties finanšu ministra amatu jaunajā valdībā ir grūti prognozēt. “Skaidrs ir tas, ka finanšu ministrs nekandidēts nākamajās Saeimas vēlēšanās,” jau iepriekš Vilka paziņoto Jarockis apstiprināja vēlreiz.

Situācija valdībā bijusi ārkārtīgi sarežģīta un krīze brieda jau līdz Zolitūdes traģēdijai, komentējot Ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmumu par atkāpšanos, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Viņš uzsvēra, ka pēc traģēdijas Zolitūdē sabiedrība vēlas šīs situācijas risinājumu, atbildīgo noteikšanu un vainīgo sodīšanu, kā arī grib pārliecību, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.

Jautāts, kādā veidā Dombrovska lēmums ietekmēs Saeimas darbību, Brigmanis norādīja, ka Saeima strādās, jo “deputāti ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā un tāpēc ir jāturpina darbs, nedrīkstot pakļauties panikai vai haosam”. ZZS esot “gatava atbildīgi strādāt”. Brigmanis piebilda, ka ZZS vadībai šovakar paredzēta tikšanās, kur šis jautājums tiks pārrunāts.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Valda Dombrovska valdības demisijas uzsāks konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pirms nosaukt jauna valdības vadītāja kandidatūru, aģentūrai BNS apliecināja Valsts prezidenta kancelejā.

Prezidenta pārstāvji informēja, ka pagaidām Bērziņš atteiksies no komentāriem Dombrovska demisijas jautājumā. “Ņemot vērā to, ka šī nedēļa ir sēru un Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo bēru nedēļa, kā arī respektējot jaunas valdības veidošanas procesa gaitu, kuras laikā Valsts prezidents plāno tikties ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, līdz pirmā sarunu raunda noslēgumam, Valsts prezidents aptur jebkādu komentāru sniegšanu par šo tematu,” teikts paziņojumā.

Pēc pirmā sarunu raunda Valsts prezidents informēs žurnālistus par saviem secinājumiem un tālāko attīstības redzējumu. “Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,” uzskata Valsts prezidents.

Vienlaikus kancelejā informēja, ka prezidenta mērķis ir izveidot jaunu valdību vēl šajā gadā. Kancelejā norāda, ka kandidāts tiks nominēts, kad būs pārliecība, ka viņš var gūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Prezidents Bērziņš šajās dienās, runājot par traģēdiju, ir veltījis skarbus vārdus valdībai un valsts pārvaldei. Prezidents Latvijas Televīzijā 23.novembrī sacīja, ka pie vainas ir gadu gaitā krātās politiskās bezatbildības sekas, kas pierāda arī valsts pārvaldes sistēmas, īpaši izpildvaras problēmas visos līmeņios. “No demokrātijas mums ir tikai tiesības, bet atbildības nav. Atbildīgā nav te neviena. Tas nav normāli,” sacīja Bērziņš.

Šis ir īstais brīdis, kad Valsts prezidentam ir jāpauž viedoklis par tālāko rīcību, uzskata Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters. RP novērtē Ministru prezidenta paveikto, kā arī šo soli – lēmumu demisionēt, taču šis solis nenozīmē, ka situācija kļūs skaidrāka un problēmas būs vieglāk risināt, teica frakcijas vadītājs. Viņš atzina, ka šis premjera Dombrovska lēmums bija negaidīts.

“Saskaņas centrs” (SC) gatavs kaut tūlīt sniegt Valsts prezidentam savu redzējumu par nākamo valdību, žurnālistiem trešdien sacīja SC vadītājs Jānis Urbanovičs. “Visi jautājumi par nākamo valdību ir tikai viena cilvēka pārziņā, un tas ir Valsts prezidents. Pēdējos mēnešos un arī pēc traģēdijas prezidents ir uzvedies vissolīdāk. Esmu lepns, ka esmu balsojis par viņu. Ja viņam būs kādi jautājumi vai piedāvājumi par nākamo valdību, mēs tūlīt esam gatavi uz tiem atbildēt un sniegt savu redzējumu,” viņš teica. Urbanovičs neizslēdza iespēju, ka prezidents lika premjeram atkāpties no amata.

“Es nezinu, kuram pirmajam no šiem diviem kungiem [premjeram vai prezidentam] ienāca prātā šāda doma, bet tas, ka viņš atkāpās pēc tikšanās ar prezidentu, neizslēdz iespēju, ka prezidents varētu lūgt premjeru atkāpties no amata. Bet es domāju, ka Dombrovskis ir rīkojies absolūti pareizi. Vainas ir dažādās koalīcijas pakļautībā esošajās ministrijās un arī pašvaldībā, kas uzrauga un rada spēles noteikumus uzņēmējiem un citām nozarēm,” teica SC līderis.

Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šajā situācijā būtu jāveido iespējami plaša koalīcija, kurā tiktu pārstāvēti visi Saeimā esošie labēji centriskie politiskie spēki, kā arī neatkarīgie deputāti. Viņa neparedz iespēju, ka koalīcijas sastāvā varētu darboties “Saskaņas centrs”.

Aptuveni pirms mēneša, 25.oktobrī, šai Dombrovska vadītajai valdībai apritēja divi gadi. Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Dombrovskis tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi – 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Trešdien, 27.novembrī, notika regulārā Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās, pēc kuras valsts augstākās amatpersonas sniedza paziņojumus presei.