Liepājas pilsētas bāriņtiesai no dažādiem avotiem bijis zināms, ka ģimenē, kurā dzīvoja meitenīte, kuru seksuāli aizskāra divas personas – tēvs un dēls, nebija labvēlīgi apstākļi bērnam, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.

Viņa stāstīja, ka VBTAI Liepājas pilsētas bāriņtiesas atbildību tā dēvētajā Liepājas pedofilu lietā ir izvērtējusi un vakar, 17.augustā, nosūtījusi vēstuli ar secinājumiem un savu redzējumu Liepājas pilsētas domei, kā arī pašai bāriņtiesai.

“Jāsaka, ka bāriņtiesas atbildība ir no sākta gala šajā lietā,” skaidroja Gluščenko un norādīja, ka, pirmkārt, vērtējot konkrētās personas, šajā gadījumā meitenītes vecmāmiņas, piemērotību kļūt par aizbildni, visa pieejamā informācija nav godprātīgi izvērtēta. “Nav izprasīta visa informācija, kurai bija jābūt,” uzsvēra departamenta direktore.

Viņa sacīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesai bijis pieejams psihologa atzinums par bērna vecmāmiņu, kurā teikts, ka personai “nepieciešama kontrole”. Šādā situācijā bāriņtiesai bija jāprecizē, kas ir riska faktori, kuri norāda, ka ģimene ir jākontrolē, un kādos virzienos jākontrolē. “Jo pats par sevi aiziet uz mājām vizītē neko nenozīmē, jāskatās kādos virzienos jāpārbauda,” skaidroja Gluščenko.

Tāpat, dibinot aizbildnību, nav vērtētas ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, “kas arī ir būtiski”, stāstīja departamenta direktore. No lietas materiāliem iespējams secināt, ka bāriņtiesai bija informācija par pastiprinātu alkohola lietošanu šajā ģimenē, bet arī tas ne vienmēr ticis ņemts vērā, stāstīja Gluščenko.

Arī veicot dzīves apstākļu pārbaudi šajā ģimenē, ir bijuši gadījumi, kad ģimenes locekļiem konstatēts alkohola reibums. Gluščenko minēja gadījumu, kad policija uz ielas alkohola reibumā aizturējusi vienu no pieaugušajiem kopā ar meitenīti. Tomēr, aizvedot bērnu uz mājām, policisti secinājuši, ka arī pārējie ģimenes locekļi atrodas alkohola reibumā, tāpēc policijai nācies bērnu atstāt citu personu uzraudzībā.

VBTAI departamenta direktore arī norādīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesas darbu sākotnēji apgrūtinājis arī bērna pārlieku mazais vecums un “logopēdiskās grūtības”, tomēr, bērnam pieaugot, ir parādījusies iespēja veidot sarunu ar bērnu un nepieciešamo informāciju iegūt.

Tāpat informācija par bērna psiholoģisko stāvokli bijusi pieejama 2013.gada psihologa atzinumā, stāstīja Gluščenko un piebilda, ka “šī informācija nav izvērtēta atbilstoši bērna labākajām interesēm”.

Vaicāta, kas notiks tālāk, Gluščenko stāstīja, ka izvērtēt bāriņtiesas darbu ir Liepājas pilsētas pašvaldības atbildība. To, vai tiks vērtēts bāriņtiesas priekšsēdētājs vai cilvēks, kurš strādājis ar konkrēto lietu, izlems pašvaldība.

Kā portālu informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks
sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, pēc Valsts Bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijas vēstules saņemšanas Liepājas pilsētas pašvaldība ierosinās
disciplinārlietu, lai izvērtētu Liepājas Bāriņtiesas rīcību un bāriņtiesas
locekļu atbildību, lemjot par nepilngadīgas meitenītes aizbildnības
nodibināšanu un uzraudzību, kā arī interešu un tiesību pārstāvību. 

Liepājas pilsētas pašvaldība iepazinusies ar
šodien, 18.augustā, saņemto Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vēstuli un sagatavots
rīkojums par disciplinārpārbaudes uzsākšanu. Lai izvērtētu Bāriņtiesas locekļu
rīcību šajā lietā, ar Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska rīkojumu tiks
izveidota komisija, kurā bez pašvaldības pārstāvjiem tiks aicināti eksperti no
kompetentajām iestādēm – Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, Valsts Bērnu
tiesību aizsardzības inspekcijas, kā arī par nozari atbildīgās Labklājības
ministrijas.

Saskaņā ar Bāriņtiesu
likumu Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde,
kuras locekļus apstiprina ar domes lēmumu, savukārt uzraudzību un metodisko
palīdzību veic Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijas pārbaudēm piecām pašvaldībām uzdots pārskatīt bāriņtiesu
darbinieku atbilstību, šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” teica
labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). 

Vairākām bāriņtiesām arī doti uzdevumi darba uzlabošanai, tai skaitā
Rīgas bāriņtiesai, skaidroja Augulis. Ministrs arī atklāja, ka lūgs
pašvaldībai izvērtēt Liepājas bāriņtiesas disciplināratbildību saistībā ar Liepājas pedofilijas lietu.

Kopumā darbs bāriņtiesās ir uzlabojies, vērtēja ministrs. Būtiska
problēma gan joprojām ir “izdegšanas sindroms”, bet darbiniekiem tiek
piedāvāta dažāda veida palīdzība.

Jau vēstīts, ka par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu teju piecu gadu garumā Liepājas tiesa 13.jūlijā Jevgēņiju Smirečanski sodīja ar piespiedu darbu uz 240 stundām un probācijas uzraudzību vienu gadu, bet Oļegu Smirečanski ar 200 stundu piespiedu darbu un probācijas uzraudzību.

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors iesniedzis apelācijas protestu par šo Liepājas tiesas spriedumu. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem smagāku soda veidu – brīvības atņemšanu.

Krimināllietā par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu Liepājas tiesa atstājusi bez izskatīšanas Liepājas bāriņtiesas pārsūdzību, kā arī saņēmusi pārsūdzības papildinājumus no viena apsūdzētā vīrieša, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

Tiesnese 30.jūlijā pieņēmusi lēmumu Liepājas bāriņtiesas iesniegto apelācijas sūdzību atstāt bez izskatīšanas. Pieņemot šādu lēmumu, Liepājas
tiesa pamatojusies uz Kriminālprocesa likuma 551.panta 4.daļu un
skaidro, ka cietušā pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt lielāku sodu
par to, ko viņš lūdzis vai kam piekritis lietas iztiesāšanā pirmās
instances tiesā.

Lēmumu atstāt šo pārsūdzību bez izskatīšanas var pārsūdzēt, bet
pagaidām tiesa šādu sūdzību no bāriņtiesas nav saņēmusi. Kā ziņots, Liepājas
bāriņtiesa iesniedza apelācijas sūdzību krimināllietā par mazgadīgas
meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu, lūdzot apsūdzētajiem
vīriešiem piemērot bargāku sodu – brīvības atņemšanu.