Valsts prezidents Raimonds Vējonis konsultācijas par jauno Ministru prezidentu plāno uzsākt divu nedēļu laikā pēc vēlēšanām, aģentūra LETA uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Vējonis sagaida, ka divu nedēļu posmu politiskās partijas izmantos darbam, lai vienotos par savu piedāvājumu visas sabiedrības interesēs.

Valsts prezidenta uzstādījumi jaunajam Ministru prezidentam neesot mainījušies, tie ir – skaidra nostāja nemainīt Latvijas ārpolitikas līdzšinējo kursu un turpināt Latvijas drošības stiprināšanu, gatavība veidot sabalansētu valsts budžetu un turpināt Latvijas sabiedrībai būtiskas reformas, kā arī stiprināt tiesiskumu. Vējonis norādīja, ka ir svarīgi, lai jaunā valdība būtu lemt spējīga.

Ņemot vērā 13.Saeimā ievēlēto salīdzinoši lielo politisko partiju skaitu un sadrumstalotu parlamenta sastāvu, valdības veidošana būs sarežģīta, uzskata Vējonis, piebilstot, ka šobrīd svarīgi, lai politiskās partijas spētu nolikt malā priekšvēlēšanu laikā paustos apvainojumus un pārmetumus un izvērtētu, kas saskaņā ar to programmām ir prioritātes, pie kurām tās vēlas strādāt un kuras no Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām saredz kā partnerus, lai kopīgi strādātu šo mērķu sasniegšanai.

Vējonis pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte, iespējams, saistīta ar sabiedrības zemo uzticēšanos politiskajiem procesiem valstī kopumā, kā arī ar to, ka politiķi ir par maz skaidrojuši savus līdz šim pieņemtos lēmumus un rīcības. “Vēlētāju aktivitāte 13.Saeimas vēlēšanās ir vērtējama kā ļoti zema. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas pilsoņi, kuri neaizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem, nav vēlējušies uzņemties atbildību par savu valsti,” uzsvēra Vējonis.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunās valdības izveidē, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka līderis un pirms vēlēšanām kā premjera amata kandidāts pieteiktais Jānis Bordāns.

Komentējot vēlēšanu rezultātus, politiķis uzvēra, ka vēlētāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas – visas trīs “jaunās partijas” ieguvušas daudz mandātu Saeimā. Tomēr no jaunajiem spēkiem visvairāk mandātu, visticamāk, saņems JKP, piebilda Bordāns.

“Mēs neesam gājuši politikā tāpat vien, mēs esam gatavi uzņemties atbildību,” sacīja JKP līderis, atbildot uz jautājumu par iespēju uzņemties iniciatīvu valdības izveidē.

Taujāts par potenciāliem sadarbības partneriem, Bordāns norādīja, ka jāskatās uz to, ko ir teikuši vēlētāji – viņi no dažādu partiju sarakstiem ir izsvītrojuši cilvēkus, kas saistās ar “stagnāciju un tiesiskuma noniecināšanu”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka redz iespēju sarunām ar visām partijām, izņemot “Saskaņu”.

Politiķis minēja, ka sarunas par iespējamu sadarbību varētu sākties nākamnedēļ.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ir gatava sarunām par sadarbību 13.Saeimā ar visām partijām, izņemot “Saskaņu”, aģentūrai LETA pauda politiskā spēka priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Politiķis pieļāva, ka vispirms varētu būt gaidāms sarunu aplis, kad katra no Saeimā iekļuvušajām partijām izrunājas ar katru. Vismaz VL-TB/LNNK noteikti vēlēsies aprunāties ar katru ievēlēto partiju, izņemot “Saskaņu”, norādīja Dzintars.

Komentējot sadarbības iespējas ar partiju “KPV LV”, kam priekšvēlēšanu laikā tika izteikti pārmetumi kā populistiem, Dzintars norādīja, ka jāsaprot, vai partijai ir pragmatisks piedāvājums un gatavība strādāt valdībā kā komandai. Politiķis norādīja, ka par “KPV LV” nobalsoja liels skaits vēlētāju, tāpēc šo politisko spēku nevajadzētu izslēgt no sarunām.

Dzintars uzskata, ka rezultāti daudzām partijām “atšķiras ļoti minimāli”. Lai panāktu rezultātu, daudziem ir jāvienojas un pašlaik “neviens nevar justies kā absolūts vēlēšanu uzvarētājs”. Līdz ar to politiķis nedomā, ka kādai partijai valdības veidošanas sarunās būtu vairāk priekšrocību nekā citiem politiskajiem spēkiem. Pašlaik arī esot pāragri kādam teikt, ka kādai partijai jāuzņemas līderu lomu, piebilda VL-TB/LNNK līderis.

Vēlāk Latvijas Radio Dzintars gan jau minēja, ka iniciatīva valdības veidošanā būtu jāuzņemas Jaunajai konservatīvajai partijai vai “KPV LV”, kuras no latviskā spektra partijām ieguvušas salīdzinoši lielāko vēlētāju atbalstu. Politiķis gan nekonkretizēja, kuru no šīm partijām nacionālā apvienība labprātāk redzētu valdības vadībā.

Viņš uzsvēra, ka sarunās ar partijām nacionālā apvienība vēlēsies noskaidrot, ar kuru no potenciāliem partneriem tai ir visvairāk kopīgā.

Demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot “KPV LV” Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems uzskata, ka pēcvēlēšanu situācijā Valsts prezidentam būtu jāpiedāvā “KPV LV” vadīt valdību, jo tā būtu “cieņas izrādīšana demokrātijai”. Viņš pauda, ka tā ir vēsturiska tradīcija attiecībā uz populārāko latviskā spārna partiju.

Politiķis reizē sacīja, ka saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents vienpersoniski izvēlas, kuru personu izvēlas premjera amatam, un viņam ir iespēja nominēt arī kādu līdz šim nenosauktu personu, kas jau Latvijā ir pieredzēts. Vaicāts, vai viņš joprojām piedāvā savu kandidatūru premjera amatam, Gobzems atbildēja, ka ir “KPV LV” kandidāts un nav atsaucis savu pretendēšanu uz premjera posteni.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka “”KPV LV” reliģija ir savas programmas īstenošana”. Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez “KPV LV” līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Sākotnēji “KPV LV” nākamnedēļ plāno situāciju pārrunāt iekšēji partijā, bet pēc tam sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Partijas līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš norādīja, ka “KPV LV” ir otra populārā partija un ir gatava uzņemties valdības vadīšanu. Politiskais spēks arī pirmdien varētu sākt sarunas ar citām partijām, prognozēja politiķis.

Izveidot stabilu koalīciju būs liels izaicinājums, taču tas ir izdarāms, uzskata “Jaunās Vienotības” priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš, kurš pats vēlēšanās nekandidēja.

Politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka kopumā vēlēšanu rezultāti nav pārsteidzoši – Saeimas sastāvs ir diezgan saskaldīts. Līdz ar to būs izaicinājums izveidot stabilu koalīciju, jo tajā būs vairāk partiju nekā līdz šim. Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka tas ir izdarāms.

Viņš uzskata – vēlētāji ar savu izvēli skaidri pateica, ka Latvijas eiroatlantiskais kurss ir stabils un nav apdraudēts. “Tā ir laba ziņa,” akcentēja Kariņš.

Pēc politiķa domām, vēlēšanu rezultāti arī parāda to, ka “Jaunās Vienotības” idejas ir pieprasītas. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām atbalsts “Vienotībai” ir ļoti būtiski sarucis.

Komentējot valdības izveides sarunas, Kariņš atgādināja, ka “Jaunā Vienotība” ir gatava sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot “Saskaņu”.

Jāizveido darboties spējīga, nevis tikai formāli funkcionējošu valdība, ziņu aģentūrai sacīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks.

Tas ir svarīgi, jo politiskais spēks vēlas strādāt pie partijas programmas īstenošanas par daudz kvalitatīvākas veselības aprūpes, reģionu reformas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanas.

“Attīstībai/Par!” Ministru prezidenta amata kandidāts atzina, ka situācija ir ļoti sarežģīta un svarīgi ir, kāds būs noskaņojums citās partijās un vai tās būs atvērtas uz konstruktīvu sadarbību, jo nav nepieciešams nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām.

Politiķis norādīja, ka sākotnēji jautājumi tiks pārrunāti viņa pārstāvētā politiskā spēka veidojošo partiju valžu sēdēs, kur tiks apskatīti vēlēšanu provizoriskie rezultāti, spriests par politiskā spēka pozīcijām un notiks “iepazīšanās” ar jaunajiem deputātiem.

Nākamnedēļ politiskais spēks veiks “lauka izpēti”, sākot sarunas ar citām partijām, sacīja Pabriks, reizē norādot, ka politiskais spēks nav uzvarētāji un nav pirmie. Vaicāts par to, vai partija un viņš pats plāno pretendēt uz premjera amatu, politiķis norādīja, ka par to ir pāragri runāt. Politiķis apliecināja, ka valdība netiks veidota ar “Saskaņu”.

Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un partijai “KPV LV” kā uzvarētājiem centriski labēji partiju spārnā ir jāuzņemas iniciatīva valdības veidošanas sarunās, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Politiķis atturējās komentēt, kuram politiskajam spēkam ZZS dotu priekšroku, ja gadījumā JKP un “KPV LV” nespētu vienoties par to, kuram jābūt “pirmajam” spēkam valdības veidošanas procesā.

ZZS ir pilnīgi atvērta sarunām, kas varētu notikt nākamnedēļ. Politiskais spēks pats neplāno uzņemties iniciatīvu valdības veidošanas sarunās, skaidroja Krauze, piebilstot, ka ar “Saskaņu” par sadarbību netiks runāts.

Politiķis norādīja, ka revolūcija nav notikusi, taču liela daļa sabiedrības ir nobalsojusi par pārmaiņām. Viņš sacīja, ka sarunas par valdību prasīs laiku un vienošanās varētu netikt panākta agrāk par laiku, kad sāks strādā jaunievēlētais Saeimas sastāvs.

Krauze pauda, ka ZZS svarīgi ir īstenot savā programmā minētos uzstādījumus.

Versijas par to, kas pēc vēlēšanām notiek kuluāros, ir dažādas, tomēr visticamāk, ka visas trīs “Vienotības” “lauskas salīmēsies kopā”, proti sadarboties “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija, mudinot pievienoties nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, aģentūrai LETA pieļāva partijas “Saskaņa” parlamenta frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Runājot par valdības veidošanas procesu, Urbanovičs sacīja, ka “latviskās partijas” nezina, ko darīt, tāpēc turpina vēlēšanu kampaņu.

Urbanoviča vērtējumā, “Saskaņas” rezultātu 13.Saeimas vēlēšanās nevar saukt par izcilu, bet slikts tas arī neesot. Politiķis pauda – tauta ir teikusi savu vārdu, un “Saskaņa” vēlēšanās ir guvusi lielāko atbalstu. Tomēr arī kopumā vēlētāju aktivitāte norāda, ka daudzi cilvēki ir aizbraukuši no Latvijas, un “Saskaņas” vēlētāji neesot izņēmums.