Akmens dobes atjaunošana Jūrmalas parkā Liepājā izmaksās 96 405 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Liepājas pašvaldības izsludinātajā iepirkumā kā vienīgais pretendents piedalījās SIA “A-Land”, ar ko noslēgts līgums par akmens dobes atjaunošanas darbu veikšanu Jūrmalas parkā atbilstoši SIA “Kokile” izstrādātajai būvniecības ieceres īstenošanas dokumentācijai.

Līguma summa ir 79 673 eiro bez PVN jeb 96 405 eiro, ieskaitot PVN. Līgumcena norādīta, ieskaitot finanšu rezervi neparedzētajiem darbiem 5% apmērā no līgumcenas. Saskaņā ar līgumu būvdarbi jāpabeidz četru mēnešu laikā.

Patiesībā tiks atjaunota ne vien akmens dobe Jūrmalas parkā, kas ļoti daudziem liepājniekiem saistās ar jaukām bērnības atmiņām un patlaban ir diezgan nožēlojamā stāvoklī, bet

tiks veidots 3000 kvadrātmetru plašs akmensdārzs un rekonstruēta tam piegulošā teritorija, piemēram, izbūvēti celiņi, noskaidroja portāls.

Kā portālam pastāstīja SIA “Kokile” ainavu arhitekte Zane Vinķele, akmens dārzu Jūrmalas parkā izveidoja 20.gadsimta trīsdesmitajos gados pie ieejas stadionā. Dobes vēsturiskais plānojums ir saglabājies – tas veidots simetriski attiecībā pret kādreizējo stadiona ieejas vārtu asi, un sastāv no vairākos līmeņos izkārtotām taisnstūrveida terasēm ar apstādījumiem un laukuma ar soliņiem.

Pašlaik ieeja stadionā ir likvidēta, saglabājušies tikai ieejas vārtu stabi. Vieta, kur atradās ieejas kāpnes un celiņš, ir aizaugusi ar krūmiem.

Terasējuma atbalsta sienas un pakāpieni starp dobes līmeņiem veidoti no regulāras formas dolomīta klučiem, kas pašlaik ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Dolomīta kluči sadalās pa slāņiem un mūrējums kopumā ir nevienmērīgi nosēdies, vietām mūra izdrupumi ir remontēti ar cementa javu. Atsevišķi dolomīta apmales posmi aizstāti ar betona apmalēm.

Esošais grants segums uz terasēm salīdzinoši labā stāvoklī, bet grants segums uz parka celiņiem, kas akmens dārzu savieno ar Jūrmalas parka centrālo gājēju celiņu, ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Akmens dārza teritorijā nav izbūvēts apgaismojums, kā arī pieejas celiņi nav apgaismoti.

Akmens dārzu paredzēts atjaunot iespējami līdzīgu tā vēsturiskajam izskatam. Esošās neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošās dolomīta atbalstsienas paredzēts nojaukt un izbūvēt no jauna pēc vēsturiskajos attēlos redzamā parauga. Tas ietver tikai dažas atšķirības no pašlaik esošās situācijas – tiks atjaunots kādreizējais pakāpienu skaits dārza ieejās, kā arī paredzēts atjaunot pašlaik likvidētās kāpnes uz stadiona ieejas vārtiem.

Lai arī pašlaik vārti netiek lietoti, to vēsturiskie mūra stabi ir saglabājušies un perspektīvā ieeja stadionā var tikt atjaunota.

Teritorijas rietumu pusē gar esošās nogāzes apakšmalu paredzēts izbūvēt zemu atbalstsienu uz katru pusi no akmens dārza, lai varētu samazināt nogāzes slīpumu un tās lejas daļā iestādīt dekoratīvos krūmus.

Dobes pieejas celiņos, kā arī pašā akmens dārzā paredzēts atjaunot gājēju celiņu grants segumu, kā arī izvietot jaunus soliņus, atkritumu tvertnes un izbūvēt apgaismojumu.

Labiekārtojuma elementiem piemeklēti gatavie produkti, kas pašlaik tiek pielietoti pilsētas vēsturisko zonu apstādījumu labiekārtojumā.

Akmens dobes apstādījumi pārplānoti ar dobes būvniecības laikam raksturīgām dārza puķu šķirnēm, kā arī atjaunoti zemo skuju koku stādījumi pie ieejas kāpnēm, kas redzami vēsturiskajos attēlos.

Pie akmens dārza kāpnēm atbalstsienās projektēti iebūvējami gaismekļi, kas akcentēs kāpnes diennakts tumšajā laikā un radīs klusinātu apgaismojumu dārza teritorijā.

Kā skaidro ainavu arhitekte, zemes gabala kopējā platība ir 259 928 m². Labiekārtojamā platība – 3050 m². Projektēti gājēju celiņi ar grants segumu – 463,4 m² platībā. Apstādījumi paredzēti 747,9 m² platībā. Bet zāliens – 1747,7 m² platībā.

Labiekārtojums izmaksā ap 30 eiro par kvadrātmetru, skaidro Z.Vinķele: ”Lētāk nevar izdarīt.”

Čakstes laukumam izmaksas bija ap 72 eiro/m2, Kurzemes skvēram – ap 65 eiro/m2.

Jāpiebilst, ka akmensdārza izveide Jūrmalas parkā esošās dobes vietā ir viens no soļiem Liepājas apstādījumu uzlabošanas programmas ietvaros.

Portāls šā gada janvārī jau informēja, ka tuvāko trīs gadu laikā Liepājas pilsētas apstādījumu paplašināšanā plānots ieguldīt 111 460 eiro. To paredz Liepājas domes pieņemtā pilsētas Apstādījumu koncepcija 2016.-2019.gadam.

Apstādījumu koncepcijā 2016.-2019.gadam iekļauti priekšlikumi pilsētas apstādījumu papildināšanai un tam paredzamās aptuvenās izmaksas, kā arī jauno koku, kas iestādīti infrastruktūras projektu īstenošanas gaitā, kopšanas darbu plāns un esošo koku vainagu kopšanas plāns.

Lai nodrošinātu publisko apstādījumu plānveidīgu jaunu stādījumu ierīkošanu un esošo stādījumu uzturēšanu un  atjaunošanu, kā arī plānotu nepieciešamos līdzekļus ilgtermiņā, pēc Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa iniciatīvas Liepājas pilsētas domē 2015.gada augustā tika izveidota darba grupa publisko apstādījumu plāna izstrādei.

Darba grupa izstrādāja Apstādījumu koncepciju 2016.–2019.gadam, kurā iekļauti priekšlikumi pilsētas apstādījumu papildināšanai un tam paredzamās aptuvenās izmaksas, kā arī jauno koku, kas iestādīti infrastruktūras projektu īstenošanas gaitā, kopšanas darbu plāns un esošo koku vainagu kopšanas plāns. 

Pilsētas domes Vides daļas speciāliste Alda Damberga portālam jau iepriekš stāstīja, ka

esošie apstādījumi un puķu dobes pilsētā tiks saglabātas, taču daudzviet apstādījumus plānots pilnveidot, bet vēl daudzviet – vaidot no jauna.

Pēc viņas stāstītā viens no plāna soļiem ir Jūrmalas parkā atjaunot tur jau esošo akmensdārzu.

2017.gadā plāns paredz ar puķu stādījumiem papildināt Gulbju dīķa apkārtni, ar puķu podiem rotāt Lielo ielu un Promenādi, kā arī zālienu starp Zirņu un Ganību ielām. Iecerēts dekoratīvos stādījumus veidot arī pie Kalpaka tilta.

Savukārt 2018.gadā paredzēts papildināt rožu stādījumus Liepājā, Rožu laukumā, ļaujot rozēm ”iziet” arī ārpus centrālās apaļās Rožu laukuma dobes – Lielā ielā, pie Liepājas universitātes, pie Liepājas Latviešu biedrības nama. Tāpat rožu dobi iecerēts izveidot pie pilsētas dienvidu robežas.

Bet 2019.gadā plānots puķu podus un citus ziedu dekorus izvietot arī Grīzupes ielā un Ģenerāļa Baloža ielā.

Tā kā pilsētā turpinās ielu rekonstrukcija, turpināsies arī jaunu koku stādīšana šajās ielās, kā arī esošo koku kopšana.